Lielā zelta grāmata

Lielā zelta grāmata
Authors
Tartaka, Alla
Publisher
Vieda
Tags
reference
Date
2010-04-15T00:00:00+00:00
Size
2.41 MB
Lang
lv
Downloaded: 17 times

Alla Tartaka

Lielā zelta grāmata

Veselība bez zālēm

Alla Tartaka ir ievērojama dziedniece, tautas medicīnas recepšu vācēja, strādā Krievijā un ārzemēs. Ja vēlaties nodzīvot garu, slimību neaptumšotu mūžu, ja gribat nevis indēties ar medikamentiem, bet gan raženi strādāt un baudīt dzīvi, - šī grāmata ir domāta jums!

Alla Tartaka uzsver: nevajag domāt, ka tradicionālā zinātniskā medicīna nu vairs nekam neder un ka tās pretnis ir netradicionālā ārstniecība. Gan viena, gan otra ir vērtīgs cilvēces pieredzes apkopojums, un viņa vēlas dalīties ar lasītājiem tajā bagātīgajā tautas zinību un prasmju klāstā, kuras apguvusi un kuras viņai nav tiesību "turēt zem pūra".

Saslimušais cilvēks, sācis lietot ķīmiskos preparātus, nereti nonāk tādā kā burvju lokā: kaut ko vienu organismā ārstējot, citu sakropļo. Tāpēc ārstniecības augi un Austrumu medicīnas zinības ir cienīgas ieņemt goda vietu ikviena cilvēka dzīvē. Šī grāmata ir veselības rokasgrāmata. Izmantojiet to.

Rīga «Vieda»

Latvijas ekoloģiskās izglītības apgāds

Šī grāmata nav medicinas mācību līdzeklis, visas tajā sniegtās rekomendācijas izmantojamas tikai pēc saskaņošanas ar ģimenes ārstu.

No krievu valodas tulkojusi Dzintra Davidsone

Lienes Apines vāka mākslinieciskais noformējums

2006 © Dz. Dāvidsone,tulkojums latviešu valodā

© L.Apine,vāka mākslinieciskais noformējums 

 © "Vieda", 2010

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

APGĀDA PRIEKŠVĀRDS

Alla Tartaka ir ievērojama tautas dzied­niece, zāļuzine, profesionāla kosmetoloģe, apguvusi Austrumu masāžas paņēmienus un Austrumu, Krievijas, Indijas, Izraēlas tau­tas medicīnas zinības. Viņa ir apkopojusi daudzus dziedināšanas paņēmienus, kurus sirmā senatnē izmantojuši dažādu zemju dziednieki. Alla Tartaka ir pārliecināta, ka tautas dziedniecība, tautas medicīna ir vi­ņas aicinājums, kaut gan šī atziņa nav ra­dusies uzreiz.

Alla Tartaka ir beigusi divas augstsko­las-Maskavas 'tekstilrūpniecības institūtu un Maskavas Aviācijas tehnoloģijas insti­tūtu. Viņa strādāja par inženieri ķīmiķi, bet aizrautīgi meklēja senas receptes un gata­voja sev un saviem draugiem kosmētiskos krēmus, losjonus un ziedes.

Taču dzīve viņu piespieda nopietni pie­vērsties tautas dziedniecībai, kad viņai tika atklāts audzējs. Vīlusies tradicionālās medi­cīnas ārstniecības metodēs, viņa sāka meklēt citus paņēmienus, izārstējās un ieguva tik lielu ticību tautas dziedniecībai, ka nolēma pilnīgi mainīt profesiju. Alla Tartaka pabei­dza medicīnas māsu, kosmetologu, kā arī ekstrasensu kursus. Pēc nopietnas apro­bācijas Krievijas Centrālajā klīniskajā slimnīcā, kur viņa divu mēnešu laikā izdzie­dināja divdesmit piecus cilvēkus, bet turp­mākajā pusgadā - vēl simt slimnieku, Allā Tartakā ieguva tautas dziednieces diplomu.

Pēc tam Alla Tartaka studēja Tibetas me­dicīnu. Viņa strādāju padomju un zviedru atveseļošanās centrā "Medinform ", kā arī padomju un vācu atveseļošanās centrā "Ge- sundung". Tiekoties ar saviem pacientiem, dziedniece ievēroja, ka, aizņemti ar ikdienas rūpēm, viņi maz uzmanības pievērš savai veselībai. Viņi gluži vienkārši nav radināti to darīt. Vīrieši nereti četrdesmit gailu vc cumā mirst no infarkta, bet katrai piektajai sievietei tiek konstatēts audzējs. Tāpēc viņu nolēma pastāstīt, kā rūpēties par veselību, kā to saudzēt.

Alla Tartaka ir sarakstījusi vairākas grā matas. Tajās izklāstītas metodes, kuru priekšrocība ir tā, ka šis metodes nekāda ziņā nav kaitīgas un neizraisa blaknes, tur klāt ir vienkāršas un viegli pielietojumus. Lielāko daļu šo metožu viņa ir izmēģinājusi, dziedinot sevi, savus tuviniekus un daudzus brīvprātīgos pacientus.

Vārdus "dziednieks ", "atveseļotājs " viņu saista ar vārdiem "vesels", "viengabalains", jo dziednieka uzdevums ir izlabojot apvienot vienā veselumā cilvēka fizisko, garīgo un dvēselisko komponentu, jo daudzu slimību pamatā taču ir kāda peļamā rīcība. Pat cii vēka domas ietekmē viņa veselību. Tālab un daudzu savu slimību un neveiksmju cēloni vajag meklēt sevī pašā. Garīgo pilnību su sniegušie cilvēki parasti ir labāk aizsargāti pret likstām un slimībām.

Alla Tartaka uzsver: nevajag domāt, ka tradicionālā zinātniskā medicīna nu vairs nekam neder un ka tās pretnis ir netrūdi cionālā ārstniecība. Gan viena, gan otra ir vērtīgs cilvēces pieredzes apkopojums, un viņa tikai vēlas dalīties ar lasītājiem tajā bagātīgajā tautas zinību un prasmju klāsta, kuras apguvusi un kuras viņai nav tiesību "turēt zem pūra", jo Alla Tartaka uzskatu, ka dziedināt viņai ir lēmusi Providence.

Šī grāmata ir veselības rokasgrāmata. Izmantojiet to.

Kurš gan ir laimīgs šajā pasaulē? Kurš Kan neilgojas piepildīt nesasniedzamu sapni? Kurš ir dabūjis to, ko viņš vēlas? I In, kad dabūjis, nealkst pēc kā cita? Ne- tiecas nokļūt tālāk-pie iluzorās himeras?

I In kurš gan var apgalvot, ka viņš ir ve­sels?

I >zive tas ir ceļojums. Pošoties garākam braucienam, noteikti gādāsim, lai automobi­li'. bulu kārtībā, noregulēsim bremzes un stūres iekārtu. Pārbaudīsim, kā darbojas dzinējs.

Met organisms - kas to uztur kārtībā? K.i t veic profilaktisko apskati, attīra no sār- niem, nostiprina nervus?

1". aicinu uzmanīgi izturēties pret savu irganismu.

! )audz kas ir atkarīgs no slimnieka per- ionīhas. Dzīvoja divi brāļi. Vecākais, Va- linis, bija stalts un skaists. Balamute, spē- eja ģitāru. Jaunākais, Igors, pārdzīvoja, ka lav padevies augumā, agri zaudēja matus. Pasnieguši četrdesmit gadu vecumu, abi )ija kļuvuši tukli, uzaudzējuši krietni lielus /ēderus.

Igors sāka skriet sīkā riksī, sākumā di- 'as minūtes dienā, pēc tam, laiku pakāpe- īiski palielinot, mijot skriešanu ar soļošanu, ika līdz divdesmit minūtēm dienā. Zaudēja ieko svaru, kļuva slaids! Sāka audzēt ķīļ- tārdiņu, ko rūpīgi apcirpa un krāsoja melnu, iešdesmit gadu vecumā bija vesels un izne- īgs. "Es grasos strādāt vismaz līdz septiņ- lesmit gadiem," mēdza teikt Igors.

liet Vadims kļuva par "neklātienes spor- istu". Bieži teica, ka taisoties iet uz basei­nu, uz trenažieru zāli. Viņa vēders brieda aizvien lielāks. Aptaukošanās izraisīja hiper­toniju. Sešdesmit divu gadu vecumā viņš jau bija zaudējis interesi par dzīvi un darbu.

Kurš no viņiem jums šķiet pelnījis lielāku cieņu? Tiklab veselību, kā ari savas slimības brāļi sagādāja sev paši.

Jau sen ir zināms, ka cilvēka emocionā­lais stāvoklis ietekmē viņa pašsajūtu un no tā ir atkarīgs, vai slimības radīsies vai ne. 'Iā, piemēram, ieildzis naidīguma un dusmu stāvoklis paaugstina sirdslēkmju un sirds vainagartērijas aizsprostošanās risku, bet ilgstoša dziļa depresija - varbūtību saslimt ar vēzi.

Daudzi pētījumi rāda, ka depresija paze­mina imunitāti. Negatīviem stāvokļiem ir slikta ietekme uz veselību. Pat vienveidīgi mājas darbi var izraisīt depresiju. Slavenai rakstniecei jautāja, kāpēc viņas grāmatās ir tik daudz slepkavību. "Domas par slepka­vību man rodas ik reizi, kad es mazgāju traukus," atbildēja rakstniece.

Pozitīvie stāvokļi ir derīgi. Tie ir patīka­mi, un mēs tiecamies tos izjust. Amerikāņu pētījumu dati liecina, ka cilvēkiem, kuri te­levīzijā noskatījušies komēdiju, vērojama imunitātes paaugstināšanās. To konstatēja, nosakot siekalās antivielas, kuras palīdz aizsargāties pret saaukstēšanos un infek­cijām.

veltīju saviem mazbērniem

AUTORES PRIEKŠVĀRDS

Paaugstināta imunitāte saglabājās vese­lu stundu. Tiem cilvēkiem, kuri teica, ka bieži izmantojot humoru kā līdzekli pret stresu, šo antivielu vidējais saturs pastā­vīgi bija augstākā līmenī. Humors ārstē.

Klaunu ierašanās pilsētā iedzīvotāju vese­lībai dod daudz vairāk nekā vagons ar me­dikamentiem.

Veselības stāvokli ļoti ietekmē arī pār­liecība, uzskati, ieradumi.

Aptuveni pirms 2500 gadiem Hipokrats mācīja: laba veselība ir pierādījums tam, ka cilvēks sasniedzis harmoniju gan sevī pašā, gan saistībā ar savu apkārtni. Viss, kas ietek­mē smadzenes, iedarbojas arī uz ķermeni.

Mani novērojumi liecina, ka optimisti izve­seļojas ātrāk. Ikkatrā situācijā vajag atrast kaut ko labu. Raugoties uz pudeli, pesimists sacīs, ka tā ir pustukša. Turpretī optimists nopriecāsies: pudele līdz pusei pilna! Radiet dvēselē svētku sajūtu. Biežāk sakiet: "Zā­līte kā mauriņš. Bērziņš ir draudziņš. Es mīlu šo pasauli!" Tas dziedina.

"Nenodarbojieties ar pašārstēšanos," skandina ārsti. Bet kurš tad labāk par tevi pašu pazīst tavu organismu? Un angļi apgal­vo: "Kas ap četrdesmit gadiem nav pats sev ārstētas ir muļķis."

"Ārstēsim vai ļausim, lai dzīvo?" joko ārsti, apspriežoties, ko darīt ar pacientu. Šajā jokā ir sava daļa humora, taču, kopumā ņemot, nekā smieklīga tur, protams, nav. Visā pasaulē ik gadu palielinās mirstība no saindēšanās ar medikamentiem. Saslimu­šais cilvēks, sācis lietot ķīmiskos preparā­tus, nonāk tādā kā burvju lokā: kaut ko vienu organismā ārstējot, citu sakropļo. Pa­lasiet jebkuru zāļu anotāciju: cik daudz tur ir kontrindikāciju un blakņu! Un, jo dārgā­kas zāles, jo tā visa ir vairāk.

Ārstniecības augi ieņem un vienmēr ieņems goda vietu ārstniecības līdzekļu vidū.

Vielas, kas uzkrājas augos, iedarbojas uz cilvēku maigāk nekā sintētiskie prepa­rāti. Šo vielu fizioloģiskā aktivitāte ir pla­šāka. Tādēļ arī dabiskas izcelsmes zāles, ja tās pareizi lieto, tikpat kā neizraisa blak- nes, kas tik bieži sastopamas pie ķīmis­kajām "kolēģēm".

Vielu komplekss tādās attiecības, kadas dozējusi daba, uzlabo vielmaiņu un stimulē organisma darbību kopumā, paaugstina ta spēju pretoties vides kaitīgajai iedarbībai.

Ārstēšana ar augiem būtībā pieder pie kompleksās terapijas. Ārstniecības augu skaita un daudzveidības ziņā Krievija ir pu majā vietā pasaulē. Bet milzīgā pieredze, kas šajā zemē paaudžu paaudzēs uzkrata "zaļās aptiekas" izmantošanā, ir nacionālās kultūras sastāvdaļa.

Ikviens vēlas, lai viss sliktais pārietu. Un uzreiz kļūtu labi. Lai nospiestu podziņu un kļūtu vesels. Kā pasakā: "Pasauc kalēju, lai apkaļ manu balsi!"

Plaši iesakņojies mīts: cilvēks var pēc patikas izņirgāties par savu organismu, In t tad aizies pie daktera, tas iedos tableti 1111 uzreiz kļūs vesels. ta nu gan tas nav!

Ārstēšanās ir milzīgs darbs. Tev pašam ir jārūpējas par sevi, jāuztur sava forma. Par to raksta lasītājs:

"Man bija "aktieru" standartkomplekts: 1) kuņģa čūla (neregulāras un tikai sausa uztura lietošanas rezultāts) - katru pavasari un rudeni vajadzēja iziet iešļircinājumu kursu; 2) hronisks smēķētāja bronhīts; 3) bezmiegs - vēla gulētiešana, paaugsi 1 nāta emocionalitāte. Mani izglāba mīlēsi ība uz dzīvi. Izārstējos pēc Jūsu grāmatām."

Bet te būs cita vēstule: "Kopš dzīvoju ņēcAllas Tartakas likumiem, mani neviens pat ar pirkstu nav aizskāris. Un arī vairs neslimoju."

Tie, protams, nav mani likumi - tie ir re­liģiskie likumi.

Lai būtu vesels, kaut kas ir jādara. Kal ram cilvēkam jāpiemeklē sava sistēma. Kā dam palīdzēs pareizs uzturs, citam - skric šana sīkā riksī, vēl citam -dejas. Ja cilvēks ir vesels, ari viņam līdzās esošajiem ir viegli.

Avicenna ir teicis: "Slimības Visu augstais mums uzsūta tādēļ, lai vieglprāt 1 gais cilvēks saprastu, cik laimīgs viņš ir, kad ir vesels."

Slimnīcas simtiem cilvēku ar apgrūtinātu elpošanu vai gremošanu, tādi, kuri nevar paši uzņemt ēdienu, utt. Viņi ir pie­vienoti pie dažādām sistēmām un aparā­tiem, kas palīdz viņiem veikt tās vai citas vitālās funkcijas. Un, kamēr cilvēks ir ve­sels, neguļ slimnīcā, kamēr visi viņa orgāni funkcionē kā pienākas, bez medicīniskās aparatūras palīdzības, - viņš var būt laimīgs, viņam jābūt laimīgam.

lekcijā vecs profesors izstāstīja studentiem līdzību. Viņš nolika uz galda lielu burku. Piepildīja to ar caurspīdīgām plastmasas lodītēm. Pēc tam iebēra sīkus akmentiņus. burka it kā bija piepildīta. Tomēr tajā vēl sagāja arī smiltis. Un tad profesors uzlēja virsū alu. Viņš paskaidroja: lodītes - tas dzive ii pats galvenais, tā ir veselība, ģimene, bērni, darbs. Akmentiņi - attiecības ar kaimiņiem, darbabiedriem, draugiem, smiltis ķildas, dusmas, skaudība, dzīšanās pēc pašlabuma.

dzive nav bezgalīga, tai ir stingri ietvari. Tā ir kā trauks. Nosakiet savas prioritātes, kopiet savu veselību. "Bet ko nozīmē alus?" jautāja kāds no auditorijas.

"Es gribēju pateikt, ka dzīvē allaž atradī­sies vieta kausam alus," atbildēja profesors.

Ievērojiet, ka profesors, minot galvenās prioritātes, runā par veselību.

Šajā grāmatā ir izraudzītas un sakopotas visinteresantākās nodaļas no manām pie­cām jau izdotajām grāmatām. Tajā ir kon­centrētas senās krievu, indiešu, ķīniešu medicīnas atziņas. Tajā iekļauta mana praktiskā pieredze, kā arī draugu dzied­nieku pieredze, saskarsmē ar slimniekiem gūtie rezultāti un viņu vēstules.

Ja vēlaties nodzīvot garu, slimību neap­tumšotu mūžu, ja gribat nevis indēties ar medikamentiem, bet gan raženi strādāt, iz­audzināt bērnus un mazbērnus un baudīt dzīvi, - šī grāmata ir domāta jums!

ALLA TARTAKA