devy uvāca

ebhiḥ stavaiś ca māṁ nityaṁ stoṣyate yaḥ samāhitah

tasyāhaṁ sakalām bādhāṁ nāsayiṣyāmy asaṁśayam

madhukaiṭabhanāśam ca mahiṣāsuraghātanam

kīrtayiṣyanti ye tadvad vadhaṁ śumbhaniśumbhayoḥ

aṣṭamyāṁ ca caturdaśyāṁ navamyāṁ caikacetasaḥ

śroṣyanti caiva ye bhaktyā mama māhātmyam uttamam

na teṣāṁ duṣkṛtaṁ kiñcid duṣkṛtotthā na cāpadaḥ

bhaviṣyati na dāridryaṁ na caiveṣṭaviyojanam

śatruto na bhayaṁ tasya dasyuto vā na rājataḥ

na śastrānalatoyaughāt kadācit sambhaviṣyati

tasmān mamaitan māhātmyaṁ paṭhitavyaṁ samāhitaiḥ

śrotavyaṁ ca sadā bhaktyā paraṁ svastyayanaṁ hi tat

upasargān aśeṣāṁs tu mahāmārīsamudbhavān

tathā trividham utpātaṁ māhātmyaṁ śamayen mama

yatraitat paṭhyate samyaṅ nityam āyatane mama

sadā na tad vimokṣyāmi sānnidhyaṁ tatra me sthitam

balipradāne püjāyām agnikārye mahotsave

sarvaṁ mamaitac caritam uccāryaṁ śrāvyam eva ca

jānatājānatā vāpi balipūjāṁ tathā kṛtām

pratīcchiṣyāmy ahaṁ prītyā vahnihomaṁ tathākṛtam

śaratkāle mahāpūjā kriyate yā ca vārṣikī

tasyāṁ mamaitan māhātmyaṁ śrutvā bhaktisamanvitaḥ

sarvābādhāvinirmukto dhanadhānyasutānvitaḥ

manuṣyo matprasādena bhaviṣyati na saṁśayaḥ

śrutvā mamaitan māhātmyaṁ tathā cotpattayaḥ śubhāḥ

parākramaṁ ca yuddheṣu jāyate nirbhayaḥ pumān

ripavaḥ samkṣayaṁ yānti kalyāṇaṁ copapadyate

nandate ca kularh puṁsāṁ māhātmyaṁ mama śṛṇvatām

śāntikarmaṇi sarvatra tathā duḥsvapnadarśane

grahapīḍāsu cogrāsu māhātmyaṁ śṛṇuyān mama

upasargāḥ śamaṁ yānti grahapīḍāś ca dāruṇāḥ

duḥsvapnaṁ ca nṛbhir dṛṣtaṁ susvapnam upajāyate

bālagrahābhibhūtānāṁ bālānāṁ śāntikārakam

saṅghātabhede ca nṛṇāṁ maitrīkaraṇam uttamam

durvṛttānām aśeṣāṇāṁ balahānikaraṁ paraṁ

rakṣobhūtapiśācānāṁ paṭhanād eva nāśanam

sarvaṁ mamaitan māhātmyaṁ mama sannidhikārakam

paśupuṣpārghyadhūpaiś ca gandhadīpais tathottamaiḥ

viprāṇāṁ bhojanair homaiḥ prokṣaṇīyair ahamiśam

anyaiś ca vividhair bhogaiḥ pradānair vatsareṇa yā

prītir me kriyate sāsmin sakṛt sucarite śrute

śrutaṁ harati pāpāni tathārogyaṁ prayacchati

rakṣāṁ karoti bhūtebhyo janmanāṁ kīrtanaṁ mama

yuddheṣu caritaṁ yanme duṣṭadaityanibarhaṇam

tasmiñc chrute vairikṛtaṁ bhayaṁ puṁsāṁ na jāyate

yuṣmābhiḥ stutayo yāś ca yāś ca brahmarṣibhiḥ kṛtāḥ

brahmaṇā ca kṛtās tās tu prayacchanti śubhāṁ matim

araṇye prāntare vāpi dāvāgniparivāritaḥ

dasyubhir vā vṛtaḥ śūnye gṛhīto vāpi śatrubhiḥ

simhavyāghrānuyāto vā vane vā vanahastibhiḥ

rājñā kruddhena cājñapto vadhyo bandhagato ’pi vā

āghūrṇito vā vātena sthitaḥ pote mahārṇave

patatsu cāpi śastreṣu saṁgrāme bhṛśadāruṇe

sarvābādhāsu ghorāsu vedanābhyardito ’pi vā

smaran mamaitac caritam naro mucyeta saṅkaṭāt

mama prabhāvāt siṁhādyā dasyavo vairiṇas tathā

dūrād eva palāyante smarataś caritaṁ mama

ṛṣir uvāca

ity uktvā sā bhagavatī caṇḍikā caṇdavikramā

paśyatām eva devānāṁ tatraivāntaradhīyata

te ’pi devā nirātaṅkāḥ svādhikārān yathā purā

yajñabhāgabhujaḥ sarve cakrur vinihatārayaḥ

daityāś ca devyā nihate śumbhe devaripau yudhi

jagadvidhvamsini tasmin mahogre ’tulavikrame

niśumbhe ca mahāvīrye śeṣāḥ pātālam āyayuḥ

evaṁ bhagavatī devī sā nityāpi punaḥ punaḥ

sambhūya kurute bhūpa jagataḥ paripālanam

tayaitan mohyate viśvaṁ saiva viśvaṁ prasūyate

sā yācitā ca vijñānaṁ tuṣṭā ṛddhiṁ prayacchati

vyāptaṁ tayaitat sakalaṁ brahmāṇḍaṁ manujeśvara

mahākālyā mahākāle mahāmārīsvarūpayā

saiva kāle mahāmārī saiva sṛṣṭir bhavaty ajā

sthitiṁ karoti bhūtānāṁ saiva kāle sanātanī

bhavakāle nṛṇāṁ saiva lakṣmīr vṛddhipradā gṛhe

saivābhāve tathālakṣmīr vināśāyopajāyate

stutā sampūjitā puṣpair dhūpagandhādibhis tathā

dadāti vittaṁ putrāṁś ca matim dharme gatim śubhām