ṛṣir uvāca

etat te kathitaṁ bhūpa devīmāhātmyam uttamam

evamprabhāvā sā devī yayedaṁ dhāryate jagat

vidyā tathaiva kriyate bhagavadviṣṇumāyayā

tayā tvam eṣa vaiśyaś ca tathaivānye vivekinaḥ

mohyante mohitāś caiva moham eṣyanti cāpare

tām upaihi mahārāja śaraṇam parameśvarīm

ārādhitā saiva nṛṇāṁ bhogasvargāpavargadā

mārkaṇḍeya uvāca

iti tasya vacaḥ śrutvā surathaḥ sa narādhipaḥ

praṇipatya mahābhāgaṁ tam ṛṣiṁ saṁśitavratam

nirviṇṇo ’timamatvena rājyāpaharaṇena ca

jagāma sadyas tapase sa ca vaiśyo mahāmune

sandarśanārtham ambāyā nadīpulinasaṁsthitaḥ

sa ca vaiśyas tapas tepe devīsūktam paraṁ japan

tau tasmin puline devyāḥ kṛtvā mūrtiṁ mahīmayīm

arhaṇāṁ cakratus tasyāḥ puṣpadhūpāgnitarpaṇaiḥ

nirāhārau yatāhārau tanmanaskau samāhitau

dadatus tau baliṁ caiva nijagātrāsṛgukṣitam

evaṁ samārādhayatos tribhir varṣair yatātmanoḥ

parituṣṭā jagaddhātrī pratyakṣaṁ prāha caṇḍikā

devy uvāca

yat prārthyate tvayā bhūpa tvayā ca kulanandana

mat tas tat prāpyatāṁ sarvaṁ parituṣṭā dadāmi tat

mārkaṇḍeya uvāca

tato vavre nṛpo rājyam avibhraṁśyanyajanmani

atra caiva nijaṁ rājyaṁ hataśatrubalaṁ balāt

so ’pi vaiśyas tato jñānaṁ vavre nirviṇṇamānasaḥ

mametyaham iti prājñaḥ saṅgavicyutikārakam

devy uvāca

svalpair ahobhir nṛpate svarājyaṁ prāpsyate bhavān

hatvā ripūn askhalitaṁ tava tatra bhaviṣyati

mṛtaś ca bhūyaḥ samprāpya janma devād vivasvataḥ

sāvarṇiko nāma manur bhavān bhuvi bhaviṣyati

vaiśyavarya tvayā yaś ca varo ’smatto ’bhivāñchitaḥ

tam prayacchāmi saṁsiddhyai tava jñānam bhaviṣyati

mārkaṇḍeya uvāca

iti datvā tayor devī yathābhilaṣitaṁ varam

babhūvāntarhitā sadyo bhaktyā tābhyām abhiṣṭutā

evaṁ devyā varaṁ labdhvā surathaḥ kṣatriyarṣabhaḥ

sūryāj janma samāsādya sāvarṇir bhavitā manuḥ

sāvarṇir bhavitā manuḥ klīṁ OṀ

srīsaptaśatīdevīmāhātmyaṁ samāptam

OṀ tat sat OṀ