ṛṣir uvāca

ity ākamya vaco devyāḥ sa dūto ’marṣapūritaḥ

samācaṣṭa samāgamya daityarājāya vistarāt

tasya dūtasya tad vākyam ākarṇyāsurarāṭ tataḥ

sakrodhaḥ prāha daityānām adhipaṁ dhūmralocanam

he dhūmralocanāśu tvaṁ svasainyaparivāritaḥ

tām ānaya balād duṣṭāṁ keśākarṣaṇavihvalām

tat paritrāṇadah kaścid yadi vottiṣṭhate ’parah

sa hantavyo ’maro vāpi yakṣo gandharva eva vā

ṛṣir uvāca

tenājñaptas tataḥ śīghraṁ sa daityo dhūmralocanaḥ

vṛtaḥ ṣaṣṭyā sahasrāṇām asurāṇām drutaṁ yayau

sa dṛṣṭvā tāṁ tato devīṁ tuhinācalasaṁsthitām

jagādoccaiḥ prayāhīti mūlaṁ śumbhaniśumbhayoḥ

na cet prītyādya bhavatī madbhartāram upaiṣyati

tato balān nayāmy eṣa keśākarṣaṇavihvalām

devy uvāca

daityeśvareṇa prahito balavān balasamvṛtaḥ

balān nayasi mām evaṁ tataḥ kiṁ te karomy aham

ṛṣir uvāca

ity uktaḥ so ’bhyadhāvat tāṁ asuro dhūmralocanaḥ

huṅkāreṇaiva taṁ bhasma sā cakārāmbikā tataḥ

atha kruddhaṁ mahāsainyam asurāṇāṁ tathāmbikām

vavarṣa sāyakais tīkṣṇais tathā śaktiparaśvadhaiḥ

tato dhutasaṭaḥ kopāt kṛtvā nādaṁ subhairavam

papātāsurasenāyāṁ siṁho devyāḥ svavāhanaḥ

kāṁścit karaprahāreṇa daityān āsyena cāparān

ākrāntyā cādhareṇānyān sa jaghāna mahāsurān

keṣāñcit pāṭayāmāsa nakhaiḥ koṣṭhāni kesarī

tathā talaprahāreṇa śirāṁsi kṛtavān pṛthak

vicchinnabāhuśirasaḥ kṛtās tena tathāpare

papau ca rudhiraṁ koṣṭhād anyeṣām dhutakesaraḥ

kṣaṇena tad balaṁ sarvaṁ kṣayaṁ nītaṁ mahātmanā

tena kesariṇā devyā vāhanenātikopinā

śrutvā tam asuraṁ devyā nihataṁ dhūmralocanam

balaṁ ca kṣayitaṁ kṛtsnaṁ devīkesariṇā tataḥ

cukopa daityādhipatiḥ śumbhaḥ prasphuritādharaḥ

ājñāpayāmāsa ca tau caṇḍamuṇḍau mahāsurau

he caṇḍa he muṇḍa balair bahulaiḥ parivāritau

tatra gacchataṁ gatvā ca sā samānīyatāṁ laghu

keśeṣvākṛṣya baddhvā vā yadi vaḥ saṁsayo yudhi

tadāśeṣāyudhaiḥ sarvair asurair vinihanyatām

tasyāṁ hatāyāṁ duṣṭāyām simhe ca vinipātite

śīghram āgamyatāṁ baddhvā gṛhītvā tāṁ athāmbikām