Likteņa līdumnieki: Enijas bize Zem Marsa debesīm

Likteņa līdumnieki: Enijas bize Zem Marsa debesīm
Authors
Kaijaks, Vladimirs
Publisher
AS "Lauku Avīze"
Tags
prose_history
ISBN
9789984542720
Date
2003-04-15T00:00:00+00:00
Size
0.62 MB
Lang
lv
Downloaded: 9 times

Vladimirs Kaijaks

Likteņa līdumnieki: Enijas bize  Zem Marsa debesīm

2003

 ISBN 9984-542-72-6 © AS "Lauku Avīze", 2003

Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

Godātie lasītāji!

Diezin vai Latvijā vairs ir kāds cilvēks, kurš pats būtu līdumu līdis. Daudzi pat nezina, kas ir līdums. Izcirtumu gan būs redzējis katrs ogotājs, sēņotājs vai tāpat mežā staigātājs. Egļu celmi kā repuļainiem pirkstiem zemē ieķērusies. Gājējam sejā sitas sīks krūmājs, kājas pinas zaru un izsvaidītu stumbeņu laužņā.

Līdumu līst nozīmē izcirtumu pārvērst tīrumā. Tas ir ellīgs darbs. Tāpēc jau gandrīz simt gadus to neviens vairs neuzņemas. Lai gan mūsdienās ir jaudīgi traktori, krūmu griezēji un celmu rāvēji, kuri sa­kārni varot izvilkt kā burkānu. Par labāku tiek atzīts, ka meža vietā atkal aug mežs. Pat tur, kur agrāk bija aramzeme.

Senais un ne pārāk senais latviešu zemnieks pie lauka tika, vienīgi mežu padzenot. Cirvis, zāģis, lauznis, uguns un beidzot vismaz divi zirgi arklā bija viņa palīgi, bet galvenais, uz ko cerēja un paļāvās, paša rokas un gudrs prāts.

Mežs ir paliekošs, tāpat lauks, kuru apstrādā. Līdums ir pārejoša parādība, pastāv tikmēr, kamēr celmi tiek gāzti un dedzināti, sak­nes rautas un krūmājs plēsts. Zaru un stumbeņu draza ir šolaiku produkts, līdumnieku izcirtumā nekas nemētājās. Lai arī gados, tomēr neesmu no līdumnieku paaudzes, bet no tās gan, kurai arī zari bija malka. Savās ganupuikas vasarās pusdienlaikos, rokas atpūtinādams, esmu tos cirtis plītij. Zari dod žiglu uguni.

Pirmajā gadā vēl teica: "Līdumā izauga brangi kartupeļi." Turpmāk tas jau bija lauks, un ja tika saukts par līdumu, tad tikai goda dēļ, lai pieminētu sviedrus, pūliņus, iemantotās kaulu sāpes. Gadījās pat, ka līdums paņēma dzīvību.

Romānā "Enijas bize" aprakstītās Nārbuļu dzimtas aizsācējs Jēkabs arī paplašināja savus laukus, līdumu līžot. Sausajos pakalnos vien pie turības nebūtu ticis. Līdums ir viņa liktenis, un dzimtas lik­tenis ir kā līdums. Nekas nenāk viegli. Mīlestība, saticība, naids, lāsts, nelaba nāve un cerīga dzimšana viss samezglojies kā sapinušās saknes, un mūža ir par maz, lai atšķetinātu. Cilvēka paštaisnībā attiecības tiek pārcirstas un rautas, domājot, ka pašam nesāpēs. Bet, celmu uz vienu pusi veļot, palaikam tas negaidīti sveras atpa­kaļ un piespiež pie zemes tā, ka dažs vairs neceļas…

Rakstot "Enijas bizi", domāju izstāstīt Nārbuļu likteni vairāku paaudžu laikā. Lappuses krājās, likteņi vērpās kā līduma dūmi, bet ļaudis sīksti turējās pie dzīves, paaudzes negāja un nenāca tik ātri, kā biju iecerējis. Jo paša radītie tēli nemaz nav tik paklausīgi, kā va­rētu likties. Viņi gribēja dzīvot lēnāk un pamatīgāk, akli nepieņēma savu likteni, bet cīkstījās ar to, kā spēdami. "Enijas bizei" punktu pielicis, redzēju, ka Nārbuļu dzimtas līdumā vēl daudz kas notiks, līdz varēšu stāvēt apsēta tīruma malā.

Piecus gadus viņu liktenis bija arī mans rakstnieka liktenis. Tagad tas ietverts tetraloģijā, četros romānos: "Enijas bize", "Zem Marsa debesīm", "Nārbuļu dēli" un "Mantinieki". Darbība sākas pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, beidzas ar mantojuma dalīšanu gad­simta beigās.

Katrs romāns "Lauku Avīzes" aizsāktajā "Lata romānu" sērijā iz­dots mūslaikos apskaužamā tirāžā, desmit un vairāk tūkstošos ek­semplāru. "Enijas bize" šajā sērijā bija pirmā grāmata, laikam tāpēc izkusa tā, ka nedabūjušie vēl tagad man prasa, kur lai ņem. Nu varu sacīt: "Te tā ir!" Tāda pati kā pirmizdevumā, un tomēr citāda. Kopā ar citiem tetraloģijas romāniem ieguvusi otru nosaukumu "Likteņa līdumnieki". Arī romānam ir liktenis. "Enijas bize" savā valgā iepina "Lauku Avīzi" un Latvijas televīziju. Un pagājušā gada otrajā pusē režisore Virdžīnija Lejiņa uzņēma televīzijas filmu, kuras sēriju skaits rakstāms ar divciparu skaitli. Kā tas notika, varat apskatīties un izlasīt šīs grāmatas krāsu ielikumā. Filmēšanu dokumentēja "Lauku Avīzes" žurnāliste Ilze Vītola un fotogrāfi Indra Doršs, Valdis llzēns un Aivars Kalniņš.

"Enijas bizes" maģija turpinās. Ir nolemts, ka filmēts tiks arī romā­nā "Zem Marsa debesīm" notiekošais. Bet ja gribat tūlīt zināt, kas tur būs, varat romānu izlasīt šajā pašā grāmatā. Man gribētos, lai arī pēdējie divi tetraloģijas romāni būtu redzami gan televizoru ekrā­nos, gan glītā izskatā ieņemtu vietu jūsu grāmatplauktā.

PS. Domu graudus neesmu speciāli sacerējis. Tie atrasti manās grāmatās.

Vladimirs Kaijaks