Lamento Feju karalienes viltus

Lamento Feju karalienes viltus
Authors
Stīvotera, Megija
Publisher
Jumava
Tags
sf_fantasy
Date
0101-01-01T00:00:00+00:00
Size
0.33 MB
Lang
lv
Downloaded: 12 times

Megija Stīvotera

Lamento Feju karalienes viltus

Sešpadsmitgadīgā Dīrdre Monagana ir brīnumaini talantīga mūziķe. Pavisam drīz viņa uzzinās, ka ir arī āboliņroce — tā, kura saskata fejas.

Negaidīti Dīrdre attopas aizrāvusies ar noslēpumainu puisi, kurš iekritis viņas vienmuļajā dzīvē šķietami no zila gaisa. Ķeza tāda, ka mīklainais un satriecošais Lūks izrādās galloglāss — feju pasūtījuma slepkava bez dvēseles — un viņu meitenē saista kas drūmāks par vasaras dēku. Turklāt Dīrdrei mieru neliek ari draudīgais feju puisis vārdā Aodhans. Feju karaliene viņus abus sūtījusi vienā uzdevumā, tādā, kas ierauj Dīrdri Feju valstības pašā viducī. Krustugunīs kopā ar Dīrdri tiek ievilkts arī Džeimss, viņas ķircinošais, bet uzticamais labākais draugs.

Dīrdre jau sen sapņojusi, kaut viņas vasara nebūtu tik pelēka, tomēr cīņa ar gadsimtiem senu Feju karalieni nav gluži tas, kas bija viņai padomā.

No angļu valodas tulkojusi  Laura Freidenfelde

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Ilutas Koidu mākslinieciskais noformējums

Atbildīgā redaktore Ieva Heimane Literārā redaktore Sarmīte Medne Tehniskā redaktore Irēna Soide

© Apgāds "Jumava" izdevums latviešu valodā © Laura Freidenfelde, tulkojums latviešu valodā © Iluta Koidu, mākslinieciskais noformējums

Izdevējs — apgāds "Jumava", Dzirnavu ielā 73, Rigā, LV-1011 Iespiests SIA "Latgales druka", Baznīcas ielā 28, Rēzeknē, LV-4601

Manam tētim, jo viņš ir līdzīgs man, un Edam, jo viņš gan nav.

Pateicība

Šis romāns nebūtu tapis, ja man nepalīdzētu daži cilvēki: mans augstsirdīgais un burvīgais redaktors Endrjū, kurš ticēja šim romānam jau toreiz, kad tas vēl bija traki neglīts pīlēns; mans draugs Naišs, kurš meta visam mieru par labu nenogurstošiem rediģēšanas seansiem un laboja gramatikas kļūdas, kādas ne­būtu pieļāvuši pat piedzērušies mērkaķi, kam angļu valoda nav dzimtā mēle; mana māsa Keita, kuras nebeidzamā aizrautība ar Lūku un Dīrdri uzturēja šo stāstu pie dzīvības un kura ķiķināja ar mani, kamēr vērpām sižetu (viens vārds, Keita: žļurkt-špļakš)-, mana māsa Liza, kura pati pirmā draudēja, lai sāku šo stāstu… jā, goda vārds, viņa tiešām draudēja — man tas saglabāts uz papīra; mana mamma, jo bez viņas manis šeit nebūtu; mani kiberdraugi, īpaši Vendija, kura dzīvo vietā, kur visi stāv kājām gaisā; un, pro­tams, mans vīrs/mīlas vergs Eds, kura mokpilnā sejas izteiksme slēpj patiesu sirsnību.