Indiāņu teikas

Džeimī de Andželo

Indiāņu teikas

"Kas ir dzīve? Tā ir jāņtārpiņa zibsnis nakts tumsā. Tā ir bizoņa siltā dvaša ziemas salā. Tā ir sīka ēna, kas aizslīd pār zāli un nozūd saulrietā." Vecā indiāņa Vārnaskājas pēdējie vārdi

Indiāņu dzīves gudrība:

Lai teiktu patiesibu,

daudz vārdu nevajag.

Kas ir dzīve?

Tā ir jāņtārpiņa gaismiņa naktī.

Tā ir bizoņa elpa, kad atnāk ziema.

Tā ir ēna, kura apguļas uz zāles un kūst saulrietā.

Mīli savu zemi.

Tu nemantoji to no taviem vecākiem,

tu to aizņēmies no taviem bērniem.

Kad tiks nocirsts pēdējais koks,

kad tiks saindēta pēdējā upe,

kad tiks noķerts pēdējais putns -

tikai tad jūs sapratīsiet,

ka naudu nevar ēst.

Pirmajā kopdzīves gadā jaunlaulātie skatījās viens uz otru

un domāja, vai vigi var būt laimīgi. Ja nevar -

viņi atvadījās un meklēja citu pāri.

Ja viņi būtu spiesti dzīvot nesaskaņā,

viņi būtu tikpat stulbi, kā baltie cilvēki.

Augstākais Gars nav ideāls.

Tam ir gaišā un tumšā puse.

Dažreiz tumšā puse dod mums vairāk zināšanu, nekā gaišā.

Pat klusēšana var būt kā daļa no lūgšanas.

Zināšanas ir apslēptas katrā mantā.

Kādreiz pasaule bija liela bibliotēka.

Mums nevajag baznīcas,

jo mēs negribam strīdēties par Dievu.

Kad mirst leģenda un pazūd sapņojums,

pasaulē vairs nepaliek cēlums.

Viens vārds - ņem

ir labāks par diviem - ,es atdošu'.

Neej man aizmugurē - iespējams es tevi nevedīšu.

Neej man priekšā - iespējams es tev nedošos pakaļ.

Ej man blakus, tad mēs būsim vienoti.

Patiesība ir tas,

kam cilvēki tic.

Pat mazai pelei

ir tiesibas uz niknumu.

Šajā pasaulē pārāk daudz runā tie,

kuriem nav tiesību runāt.

Lai mans ienaidnieks būtu stiprs un šausmīgs.

Ja es viņu pieveikšu, man nebūs par to kauns.

Tiecies pie gudrības,

nevis pie zināšanām.

Zināšanas - pagātne.

Gudrība - nākotne.

Kad tu piedzimi-tu raudāji,

bet pasaule smējās.

Dzīvo tā, lai kad tu mirtu,

tu smietos, bet pasaule raudātu.

 Sēdošais Vērsis, Sitis, Baltais Mākonis un citi XIX gadsimta indiāņu vadoņi.

Tulkojusi un ilustrējusi Rita Laima Krieviņa

šo tulkojumu veltu saviem vecvecākiem, savam tē­tim un mammai, savam vīram un dēlam, un Vikam, kas aizdeva man šīs grāmatas oriģinālu.

Tulkotāja Rita Laima Krieviņa

Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis

Sprīdītis 1991

Redaktore Gunta Leja Mākslinieciskais redaktors Aivars SprudŽH Tehniskā redaktore Iveta Kļaviņa

Korektore Zigrīda Vectīrele