Kāvu vārtos

Lennarts Meri

Kāvu vārtos

Piedzīvojumi, fantastika, ceļojumi

Sajā grāmatā lielā mērā esmu izmantojis Kuka, Forstera, Vrangeļa, Dāla, Zauera, Bilingsa, Midendorfa, Kokrena, Millera, Bēra, Bogoraza, Mā- zika, Johelsoria un Ehina dar- bus, kā arī savas ceļojumu piezīmes. Tomēr mana grāmata ne tuvu nav uzlūkojama par Ziemeļu jūrasceļa atklāšanas gaitas atstāstu.

L. M.

No igauņu valodas tulkojusi Tamāra Vilsone

Mākslinieks Andris Lamsteis

ff) «Eestl Raamat», 1974 © Tulkojums latviešu valoda, Izdevniecība «Liesma», 1986

Rīga «Liesma» 1985

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

CEĻOTĀJS LAIKĀ UN TELPĀ

Igaunijas PSR Nopelniem bagāto rakstnieku Lennartu Mēri (dz. 1929. g.) nevilina ārzemju braucieni, vislabprātāk viņš ceļo pa mūsu Dzimtenes plašumiem. Viņš piedalījies ceļojumā pa Vidusāziju un organizējis ekspedīcijas uz Jakutiju un Kamčatku. Nereti devies tālos ceļos arī gluži viens. Iedziļināšanās vēstures avotos un paša pieredzētais rosinājis viņu sarakstīt vairākas saistošas grāmatas: «Pa kobru un skorpionu pēdām» (1959), «Zaļā okeāna jungas» (1961), «Vulkānu zemē» (1964), «Kāvu vārtos» (1974), «Sudrabotais ceļš» (1976), — no kurām abas pēdējās izpelnījušās Juliānā Smūla literāro prēmiju.

L. Meri grāmatām īpašu savdabību pirmām kārtām piešķir paša autora personība un stils, kā arī viņa ekskursi vēsturē.. Jo spilgti tas redzams «Kāvu vārtos», kurā autors, vadot lasitāju pa mūsu zemes Ziemeļiem un Ziemeļu Ledus okeānu, soli pa solim atsauc atmiņā le­ģendāro Ziemeļu jūrasceļa atklāšanas vēsturi. Lasītājam paveras iespēja gūt ne tikai informāciju, bet dzīvot līdzi ICuka, Delonga, Vrangeļa, Ru- sanova, Nordenšelda, Voroņina un daudzu citu arktiskās pasaules vī­rišķīgo atklājēju lāgiem pat bezprātīgajai drosmei un riska valdzināju­mam. Taču galvenais grāmatas autora mērķis — sniegt krietni dziļāku pasaules un cilvēka atklāsmes būtību, viņu saista rakstura drāma, ētikas problēmas, cilvēcisko attiecību savijums

Tikpat vērīgi kā senatnē, L. Meri ielūkojas arī mūsdienu dzīvē, ka's rit šajos mūžīgā sasaluma novados kā biiežkopju, tā jūras dzīv­nieku mednieku darba un sadzīves gaitās. Tas viss vērš «Kāvu vār­tus» nevis par parasta ceļojuma reportāžu, bet par džiļi internacio­nālu grāmatu.

Sasniedzis sava ceļojuma mērķi — Dežņova ragu, mūsu Dzimtenes galējo ziemeļaustrumu punktu, autors skaidri noprot: nākotnē viņu vilina atkal jauni un jauni ceļi tieši pa mūsu plašo -zemi.

L. Meri guvis atzinīgu lasītāju pulkus it visur. Viņa darbi tulkoti krievu, lietuviešu, somu, ungāru, vācu, franču, spāņu, poļu un citās va'iodās. Atsaucīgus skatītājus kā pie mums, tā ārzemēs (Somijā, Un­gārijā, Zviedrijā, Dānijā, Anglijā, Kanādā, ASV un citur) guvušas arī viņa suģestīvās, liriskās dokumentālfilmas par somugru etnogrāfiju un folkloru «Ūdensputnu tauta» (1970) un «Putnuceļa vēji» (1978).

T. Vilsone