Nīlas izteku meklējot

Arturs Lielais

Nīlas izteku meklējot

Piedzīvojumi, fantastika, ceļojumi

Dāvida Livingstona pēdējie ceļojumi 1865.—1873. gadā

IEVADAM

Lielajam jau pazīstamas grāmatas «Pāri Melnajam kontinentam» un «Pie Zambezi un Njasa ezera». Tām tagad pievienojas šis darbs, Uiiri turpina aizsākto tematiku, stāsta par slavenā ceļotāja — Āfrikas pftnleka, afrikāņu drauga Dāvida Livingstona pēdējām ekspedīcijām Melnajā kontinentā 1865.—1873. gadā līdz pat viņa nāvei.

īsumā pastāstīts ari par Austrumāfrikas izpētes vēsturi, par Nīlas Iztekas meklējumiem, ko veikuši citi ceļotāji un pētnieki.

1865.    gada augustā Livingstons atstāja Angliju, kur viņš bija aizvadījis veselu gadu. Viņa ceļš veda uz Indiju un pēc tam uz Zanzibāru, kur tika organizēta jauna ekspedīcija. Tai bija izvirzīti divi uzdevumi: pirmais — pētīt ūdensšķirtni starp Njasa un Tanganjikas ezeriem, noskaidrot, vai Tanganjikas ezers saistīts ar Nīlu, uz­meklēt Nīlas izteku, otrais — ciņa pret vergu tirdzniecību.

1866.   gada janvārī ceļotājs izcēlās malā pie Ruvumas grīvas. Vai­rāk nekā septiņus gadus ilga pēdējie ceļojumi — paši grūtākie viņa mūžā. Livingstons cīnījās ar grūtībām, neveiksmēm, piedzīvoja pava­doņu dezertēšanu, vergu gūstīšanu, slaktiņus, viņu mocīja bads, sli­mības, vientulība. Ceļotājs ilgi nesaņēma nekādas ziņas no dzimtenes, kur viņu uzskatīja par pazudušu vai bojā gājušu.

1871. gada septembrī pie Livingstona ieradās laikraksta «New York Herald» korespondents Henrijs Mortons Stenlijs, kas bija sūtīts uzmeklēt pazudušo Āfrikas pētnieku. Dažus mēnešus viņi abi ceļoja kopā. 1872. gada augustā Livingstons devās pēdējā ceļojumā uz Bangveulu ezeru un tā apkaimē 1873. gada 1. maijā nomira.

Livingstons aizvadīja Melnajā kontinentā trīsdesmit trīs gadus ar nelieliem pārtraukumiem un izdarīja plašus pētījumus un ļoti ievēro­jamus atklājumus. Neviens cits Āfrikas pētnieks nav paveicis vairāk par viņu.

Dāvida Livingstona spilgtā, cildenā personība, viņa vīrišķība, drosme, neatlaidība mērķu sasniegšanā, humānisms, viņa cīņa pret verdzību, vergu tirdzniecību, rasismu, apspiešanu, varmācību izraisa vislielāko cieņu un apbrīnu.

Livingstons bija patiess afrikāņu draugs, kas cildināja afrikāņu lab­sirdību, lepnumu, brīvības mīlestību, čaklumu.

Tāpēc ari mūsu dienās Dāvids Livingstons netiek aizmirsts.

Grāmatas uzrakstīšanai bija nepieciešama visai plaša literatūra. Par laipnu palīdzību tās sagādāšanā sirsnīga pateicība pienākas Viļa Lāča Lavijas PSR Valsts bibliotēkai un izdevniecības «Liesma» biblio­grāfijas da|ai.

Autors

RĪGA «LIESMA» 1981

Recenzents Andrejs Dripe

Mākslinieks Gunārs Kļava

© «Liesma», 1981

Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Kartes zīmējušas Mudīte Reine un Mirdza Barone