Rainis un viņa brāļi. Viena dzejnieka septiņas dzīves

Roalds Dobrovenskis

Rainis un viņa brāļi. Viena dzejnieka septiņas dzīves

R. Dobrovenska biogrāfiskais romāns "Rainis un viņa brāļi. Viena dzejnieka septiņas dzīves” ir spilgts literārs darbs un reizē-tas ir ari unikāls pētījums ne vien par Raini un Aspaziju, par P. Stučku un J. Jansonu-Braunu, bet arī par Jaunās strāvas un Latvijas sociāldemokrātijas attīstību plašā laikmeta kontekstā. Romānā dziļi, dokumentāli precizi un mākslinieciski iespaidīgi analizēta Latvijas un Krievijas politiskā dzīve 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Tik mūsdienīgā skatījumā un jaunu faktu bagātībā, modernās filozofiskās domas dziļumā šis laikaposms, notikumi un cilvēki latviešu literatūrā pagaidām vēl nav atspoguļoti.

® Roalds Dobrovenskis,

® Valentina Eisule. s Ilmārs Blumbergs, 1999

Veltīts VELTAI KALTIŅAI

Biogrāfiskais romāns “Rainis un viņa brāļi” tika rakstīts (un daļēji, ja vēlaties, montēts) vairāk nekā desmit gadu. Un kādu gadu! Pasaule kārtējo reizi bija apmetusi kūleni. Grāmata tika iecerēta vienā iekārtā, bet pabeigta citā, tajā pašā pilsētā, bet jau citā valsti. Un ari tūkstošgade tuvojās beigām.

Neteikšu, ka kopš 1987. gada neko citu nebūtu darījis, kā vien sēdēj is pie manuskripta. Divi, trīs gadi pagāja arhīvos un bibliotēkās, apmēram tikpat daudz, lai no jauna iztulkotu krievu valodā Raiņa traģēdijas “Indulis un Ārija” un “Jāzeps un viņa brāļi”. Vajadzēja arī pabūt Raiņa vietās, pastaigāt pa viņa takām Latvijā, Krievijā un Šveicē. Galu galā šie gadi bija jānodzīvo, laikam jau tas ir grūtāk, nekā rakstīt vēsturiskus romānus. Grāmata auga, neizbēgami uzņemdama sevī kaut ko no tā, kas risinājās ārpusē.

Sava darba žanru es definētu šādi: romāns — kolāža. Kolāža tāpēc, ka simtiem un tūkstošiem vēstuļu, dienasgrāmatas ierakstu, protokolu, atmiņu, uzziņu, dzejoļu ir tas materiāls, no kā veidots šis darbs. Es jau arī centos panākt, lai lasītājs, kas gribētu pataustīt, no kā tad tas viss ir šūts? — ik reizes “pazītu drēbi", oriģinālu, un, ja viņš vēlētos apskatīt kreiso pusi — kas tur ir? — tad oderē arī atrastu dokumentu un pirmavotu. Turklāt krievu literātam, stāstot par latviešu dzejnieku, būtu netaktiski raudzīt pārtrumpot viņu, runāt viņa vietā tur, kur viņš pats visu aptvēris — gan dienas, gan notikumus. Bez kādas greizsirdības un kavēšanās vienmēr esmu devis vārdu savam varonim un citiem personāžiem, kad vien tas bijis vajadzīgs.

Kā kurš katrs godprātīgs pētnieks (bet biogrāfisks romāns vienmēr ir pētījums), ķeroties pie darba, es nezināju, kiir tas novedīs. Liktenis, kas bija pavēries līdz saknēm, man pašam bija atklājums. Nāca gaismā lietas, kuras nevarēja zināt pats Rainis un kuras nebija redzamas viņa laikabiedriem. Mēs taču arī līdz galam sevi neieraudzīsim, kamēr kāds nebūs atnācis, kam labpatiksies paraudzīties uz mums no maļas, kas gribēs labāk saprast sevi — caur mums.

Citēto tekstu lielākā daļa nekad nav tulkota kādā citā valodā. Dažas no vēstulēm un daži dokumenti tiek publicēti pinnoreiz.

Un pēdējais.

Šī grāmata nebūtu iespējama bez darba — gandrīz gadsimta garumā! — ko veikuši ļoti daudzi talantīgi un pašaizliedzīgi cilvēki: Raiņa rokrakstu atšifrētāji, muzeju fondu glabātāji un bibliogrāfi, tekstologi un komentētāji, izdevēji, literatūrzinātnieki un memuāristi kā Rīgā, tā ārvalstīs, latviešu mītnes zemēs. Paldies viņiem, dzīvajiem un mirušajiem, katram personīgi!

Autors

Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

N.. krievu valodas tulkojusi valentīna eisule mākslinieks ilmārs Blumdergs

Šīs gramatas izdošanu atbalstījis kultūrkapitāla fonds

Roalds Dobrovenskis

Rainis un viņa brāļi. Viena dzejnieka septiņas dzīves. — R.: “Karogs”, 1999., 656 Ipp.