Emociju valoda dzīvnieku un cilvēka pasaulē

Vladimirs Pētera d. Morozovs

Emociju valoda dzīvnieku un cilvēka pasaulē

Morozovs V.

 Emociju valoda dzīvnieku un cilvēka pasaulē / No krievu vai. tulk. Ļ. Futļika. — R.: Zinātne, 1987. — 206 Ipp., il. — (Zaļais stars).

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Cilvēka mūžsenais sapnis ir bijis iemācīties saprast dzīvnieku valodu. Tagad šo fantastisko uzdevumu risina bioakustika — zinātne par dzīvo būtņu sazināšanos ar skaņu signālu palīdzību. «Runājošie» putni, delfīnu dzirdes un balss noslēpumi, Amazones dziedošās zivis, vilku valoda, cilvēka sarunāšanās ar pērtiķi un,, vis­beidzot, paša «dabas valdnieka» cilvēka emociju valoda — autors izklāsta šos un daudzus citus interesantus, dažkārt pat brīnumainus faktus, ko nesen atklājuši zi­nātnieki bioakustiķi. Grāmatā stāstīts, kā cilvēks dzīvnieku valodas prašanu iz­manto, lai vadītu viņu izturēšanos.

Platam lasītāju lokam.it sevišķi skolēniem, studentiem un pedagogiem.

Recenzenti:

fiz. un mat. zin. doktors N. DUBROVSKIS, biol. zin. doktors A. TOMIĻINS

No krievu valodas tulkojusi Ļuba Futļika Tulkojuma zinātniskais redaktors Z. SPURIS

R. VITKOVSKA un oriģinālizdevuma ilustrācijas

Izdota saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes 1985. gada 24. oktobra lēmumu

PRIEKŠVĀRDS

Iepazīstinot lasītājus ar šo grāmatu, gribu dalī­ties savās domās par autoru un viņa zinātnisko darbu.

Vladimiru Morozovu pazīstu jau sen, vispirms kā talantīgu cilvēka runas un balss pētnieku — ar to viņš nodarbojas kopš 50. gadiem — un arī kā del­fīnu bioakustikas speciālistu. Esmu gandarīts, ka 1967. gadā man V. Morozovu izdevās ieinteresēt par delfīnu bioakustiku. Tā ir zinātnes nozare, kurā viņš mūsu valstī bija novators un ir izdarījis inte­resantus atklājumus. Pēdējos gados dzīvnieku bio­akustikas pētīšanas rezultātus viņam ir izdevies ra­doši sintezēt ar atziņām par cilvēka balss bioakus- tiku un pat ar pētījumiem par dziedoņu balsi.

Varētu likties, ka starp šfm pēfniecības jomām ir «milzīga distance». Taču par vienotājatslēgu, ko veiksmīgi atradis V. Morozovs, noder emociju va­loda; gan cilvēks, gan augstākie dzīvnieki ar savu balsi pauž dažādus emocionālos stāvokļus, protams, katrs savā veidā un atbilstoši savai augstākajai nervu darbībai.

Pašlaik profesors V. Morozovs vada bioakustikas laboratoriju. Viņam ir raksturīga īsta aizraušanās ar savu darbu, prasme precīzus analītiskus bioakus- liskos pētījumus savienot ar meistarīgu, dzīvu savu ideju un novērojumu literāro izklāstu.

Sājā gramafā V. Morozovs ne vien ap kopojis paša pētījumus par dzīvnieku un cilvēka emociju valodu, bet ari stāsta par savu kolēģu bioakustiku iegūta­jiem interesantajiem rezultātiem un, protams, par to, ko vispār paveikuši mūsu zemes zinātnieki: N. Dubrovskis (delfīni), V. Iļjičovs (putni), V. Protasovs (zi­vis) un daudzi citi. Par to mums autoram jāsaka paldies, jo pašu zemes zinātnes sasniegumi šajā jomā patiešām ir milzīgi, taču plašas lasītāju aprin­das par tiem zina gaužām maz.

šajā grāmatā V. Morozovs aptver apjomīgu ma­teriālu. Līdzās cilvēkam te ir delfīni un zivis, ku­kaiņi un putni, sikspārņi, vilki un pērtiķi. Dabiski, autors sev neizvirza uzdevumu populārzinātniskā izdevumā detalizēti aprakstīt katras sugas «valodu». Vietumis tās ir īsas piezīmes (stāsti), kurām drīzāk ir māksliniecisks nekā pētniecisks raksturs. Taču vi­sur autors cenšas tām dot zinātnisku izskaidrojumu. Secinājums, ko lasītājs neviļus izdara pēc grāmatas izlasīšanas, ir šāds: mūsu «mazākie brāļi» — dzīv­nieki, kas atrodas zemākā evolucionārās attīstības pakāpē, — izturēšanās un intelektuālo spēju ziņā ir daudz sarežģītāki un interesantāki, nekā esam paraduši domāt. Grāmata paver jaunu lappusi dzīvo būtņu evolūcijas pētīšanā — salīdzinoši novērtē dzīvnieku pasaules dažādu pārstāvju (ieskaitot cil­vēku) akustiskās saskarsmes veidus. Neapšaubāmu vērtību grāmatai piešķir autora cenšanās pastāstīt arī par bioakustikas sasniegumu praktisko izmanto­šanu tautsaimniecībā. Taču galvenais V. Morozova uzdevums, kā viņš pamatoti raksta, nav vis problē­mas atrisināt, bet gan izraisīt lasītāju interesi par tām.

«Emociju valoda ..» pilnīgi atbilst šiem mērķiem. Grāmatu izlasījis, es pārliecinājos, ka autoram veiksmīgi izdodas rakstīt «saistoši» un izvairīties no jebkādas vulgarizācijas un vienkāršošanas. Tas ir labs parauģs, kas liecina: par sarežģītām zināt­niskām problēmām iespējams rakstīt vienkārši, sais­toši un tomēr zinātniski.

Lasītāji saņems lielisku grāmatu.

Akadēmiķis i. Krepss

NO AUTORA

Autors sev izvirzījis uzdevumu plašam lasītāju lokam pastāstīt par jaunu zinātni, kas tagad strauji attīstās, — par bioakustiku, kas pētī, kāda loma dzīvo būtņu pasaulē ir skaņai kā informācijas nodo­šanas līdzeklim.

Atklājumi, kurus pēdējos gados izdarījuši zināt­nieki bioakustiķi, sniedz ļoti daudz neparastu faktu, kas, dabiski, izraisa daudzu lasītāju un klausītāju interesi: par to autors varējis pārliecināties, daudzu gadu gaitā lasīdams populārzinātniskas lekcijas bioakustikā tiklab Zinību biedrības Centrālajā lek- torijā, kā arī speciālās auditorijās. Piemēram var mi­nēt tādus tematus kā dzīvnieku «valoda», «runā­jošie» putni, dzīvnieku eholokatora patiesi fantas­tiskās iespējas, cilvēka «dialogs» ar pērtiķi (šādam dialogam ir īstas sarunas raksturs), valodas izcelša­nās, paša cilvēka balss emocionālā izteiksmība un daudzus citus zinātniski un ziniski ļoti interesantus bioakustikas jautājumus.

Būdams bioakustiķis, autors grāmatas sarakstī­šanā izmanto gan paša zinātniskos pētījumus, gan savu kolēģu — autoritatīvu padomju zinātnieku bioakustiku — darbus. Viņu vidū minami N. Dub- rovskis, J. Romaņenko, V. Iļjičovs, V. Beļkovičs, A. Maļčevskis, V.Protasovs, J.šiškova, G. Geršuni, A. Konstantinovs, J. Jesjkovs un daudzi citi. Grāmatā izmantoti arī daudzu ārzemju zinātnieku darbi. Viņu vidū ir K.Noriss, S. Džonsons, V. Evanss, F. Vuds, D. Gritins, P.Hainds, Dž.Hakslijs, L. Kohs, N. Tinbergens, A.Gārdners, F. Patersone un citi.

Ipaši domāts par to, lai lasītāji varētu iepazīties ar padomju zinātnes sasniegumiem un padomju zi­nātnieku bioakustiku darbiem. Ārzemju prese pē­dējos gados bioakustikas pētījumu rezultātus rosīgi popularizē. Mūsu zemē par šiem tematiem izdots liels skaits zinātnisku darbu, taču maz ir grāmatu, kur būtu sniegts populārs šo jautājumu izklāsts, turklāt tajās pastāstīts tikai par dažām dzīvnieku sugām.

šajā grāmatā iecerēts apkopot visinteresantākās ziņas par to, kādas balsis ir daudzām dzīvnieku grupām, kurām ir dažāds evolucionārās attīstības līmenis: zivīm, kukaiņiem, putniem, grauzējiem, sikspārņiem, delfīniem, plātņvaliem, vilkiem, pērti­ķiem. Taču autora mērķis ir nevis sniegt stingri zi­nātnisku dzīvnieku akustisko līdzekļu aprakstu, bet S gan atbilstoši grāmatas galvenajai idejai panākt, lai tā būtu interesanta un saistoša plašam lasītāju nespeciālistu lokam. Grāmatas galvenais nolūks ir nevis atrisināt problēmu, bet gan piesaistīt tai uz­manību. šai sakarā ir plaši izmantoti arī materiāli no populāriem periodikas izdevumiem, kuri ziņo par interesantiem dzīvnieku izturēšanās gadīju­miem.

Dabiski, ka vairāk vietas grāmatā ir atvēlēts būt­nēm, kurām akustiskā sistēma ir visaugstāk attīs­tīta, — putniem, delfīniem un cilvēkam. Pēdējā no­daļa ir veltīta interesantām un maz izpētītām balss īpašībām, kas piemīt pašam «dabas valdniekam» cilvēkam, kuru akadēmiķis L. Orbeli nosaucis par «evolucionārās attīstības kroni». Protams, cilvēks salīdzinājumā ar saviem «mazākajiem brāļiem» at­rodas kvalitatīvi atšķirīgā, visaugstākajā evolucio­nārās attīstības pakāpē — gan smadzeņu darbības, gan arī akustiskās komunikācijas ziņā (runa, abstraktā domāšana, otrā signālsistēma). Taču cilvēka balsij piemīt dažas evolucionāri senas iezīmes, ar kurām tā zināmā mērā ir pielīdzināma augstāko dzīvnieku balsij. Tās ir balss ekstralingvistiskās īpašības, kas klausītājam dod papildu informāciju — arī par cil­vēka emocionālo stāvokli. Uz to, ka šie balss emo­cionālās izteiksmības elementi cilvēkam ir kopīgi ar augstākajiem dzīvniekiem, norādījis jau C. Dar­vins. Kā zināms, tiek uzskatīts, ka uz šo balss īpašību pamata cilvēkam evolūcijas procesā izveidojusies mūsdienu akustiskā runa.

Grāmatā sniegti interesantākie rezultāti, kas ie­gūti bioakustiskajos pētījumos par cilvēka balss emo­cionālo izteiksmību; šādi pētījumi uzsākti tikai ne­sen (1974. un 1978. gadā Ļeņingradā notika divi pirmie Vissavienības simpoziji, kas bija veltīti šai problēmai). Grāmatā atrodami vairāki interesanti praktiski secinājumi, kas izriet no šiem pētījumiem (cilvēka emocionālā stāvokļa noteikšana pēc balss skaņām, balss un runa kā māksla, robota runas «emocionalizācijas» problēma utt.).

Taču grāmatas uzdevums nav tikai uzjautrināt lasītāju, sniedzot daudz neparastu ziņu, kuras va­rētu būt interesantas nespeciālistam bioakustikas jomā. Tās galvenais mērķis ir ar nozīmīgiem faktiem parādīt, kā jaunā zinātne kalpo ciIvēkam, kādu prak­tisku labumu bioakustikas sasniegumu izmantošana jau dod tautsaimniecībā un vēl sola dot nākotnē (liekot lietā zināšanas par dzīvnieku valodu, var vadīt to izturēšanos; akustiskos atraktantus var iz­mantot zvejā, savukārt akustiskos repelentus — putnu aizbiedēšanā no lidlaukiem, tīrumiem u.tml., arī cīņā pret kaitīgiem kukaiņiem; zināšanas par delfīna un sikspārņa bioefiolokatoru izmantoja­mas bionikā, t.i., lai konstruētu tādas sarežģītas un vajadzīgas ierīces kā eholotu, zivju lokatoru, «akus­tiskās brilles» vai «akustisko spieķi» aklajiem utt.).

Tātad šajā darbā autors centies apkopot daudz dažādu ziņu, kuras ieguvusi mūsdienu bioakustikas zinātne pašu zemē un aiz tās robežām un kuras var būt interesantas plašam lasītāju lokam, turklāt šīm ziņām ir ne tikai izglītojošs, bet arī praktiski node­rīgs raksturs.

Grāmatas populārā rakstura dēļ tajā nav no­saukti itin visi autoritatīvie padomju un ārzemju zinātnieki bioakustiķi, kas devuši ievērojamu iegul­dījumu šīs zinātnes attīstībā, minēti tikai vissvarī­gāko zinātnisko virzienu pārstāvji.

Autors izsaka visdziļāko pateicību akadēmiķim [j.Krepsam], bioloģijas zinātņu doktoram profeso­ram A. Tomiļinam, fizikas un matemātikas zinātņu doktoram N. Dubrovskim par vērtīgiem padomiēm un palīdzību grāmatas sagatavošanā un izdošanā.