Atmiņas par maniem dienesta laikiem

Juris Barkans

Atmiņas par maniem dienesta laikiem

no 1943. gada 18. maija līdz 1946. gada 1. aprīlim

Motto: Gaidi mani atkal mājas, tad, kad ievas ziedos plauks

Juris Barkans bija daudzu mūsu vecās aizejošās paaudzes - laika un likteņa biedrs. Ari cīnu biedrs. Viens no mūsu lielā pulka, it kā tāds pats kā visi un tomēr arī atšķirīgāks, citādāks. Indivi­duālists labā nozīmē. Godīgs, apzinīgs, mērķtiecīgs. Gudrs savā jaunībā. Beidzis Franču liceju, runāja franču, vācu un krievu valodā, arī latgaliski. Jaunības skurbumā apvaldīgāks, rāmāks. Varbūt vina nosvērtība bija tā, kādēļ viņam uzticējās, ticēja un cienīja. Viņš bija labs puika, taisnīgs un patiess, un taisnīgi arī viņa rakstītie vārdi.

Nolieku izlasītās Jura atmiņas, bet domas vēl ilgi kavējas tajās tālajās dienās. Notikumi, pārdzīvojumi, izjūtas… Varbūt dažiem lasītais neizraisīs īpašas emocijas, jo sveša sāpe un pieredzētais tomēr neesot paša sāpe. Mums, no tālās laika distances aplūkojot toreiz kopā pārdzīvoto, ir savs īpašs vērtējums.

Rīga 2001

UDK 94(474.3)4-929 Ba 653

Juris Barkans. Atmiņas par maniem dienesta laikiem no 1943. gada 18. maija līdz 1946. gada 1. aprīlim Rīga, 2001, 148 lpp.

Gramata izdota, pateicoties Latvijas Nacionalo karavīru biedrības finansiālajam atbalstam

Grāmata izmantoti autora zīmējumi

Redaktore, korektore Ināra Karlsone

Datorsalikums, maketešana un vāka noformējums

Izdevējs

Andrejs Zīle, Svetlana Zīle

Laivijas Universitātes

žurnāla "Latvijas Vēsture "fonds

ISBN 9984-643-31-X

© LU žurnala "Latvijas Vesture" fonds, 2001