Iši divās pasaulēs

Teodora Krēbere

Iši divās pasaulēs

Apvārsnis. Kādas indiāņu cilts pēdēja pārstāvja biogrāfija. Kad pirms pussimt gadiem Iši iemaldījās 20. gadsimta Kalifornijā, viņš bija vārda tiešā nozīmē akmens laik­meta cilvēks, «izmirstošas» cilts pēdējais pārstāvis. Iši, bez šaubām, domāja, ka negribētā ierašanās ienaidnieku pasaulē viņam beigsies ar nāvi, taču brīnumainā kārtā viņš nokļuva antropologu T. T. Votermena un A. L. Krē- bera aizbildniecībā. Sie cilvēki bija vieni no nedaudzajiem visā Amerikā, kas spēja izprast viņa personību un viņa dilemmu. Gandrīz tikpat liels brīnums ir tas, ka šodien par Iši likteni pastāstīts ar to skrupulozo precizitāti, po­ētisko iejūtu un uzticību vēsturiskajai drāmai, kas piemīt Teodoros Krēberes grāmatai un padara to neatkārtojami valdzinošu.

No angļu valodas tulkojis Aldis Lauzis

S. Sozinas un J, Godinās komentāri S. Sozinas pēcvārds

izdota saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes iemainu

(č) Tulkojums latvicSu valodā Izdevniecība «Zinātne», 1970

Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

AMERIKĀŅU IZDEVUMA PRIEKŠVĀRDS

Kad pirms pussimt gadiem Iši iemaldījās 20. gadsimta Kalifornijā, viņš bija vārda tiešā nozīmē akmens laik­meta cilvēks, «izmirstošas» cilts pēdējais pārstāvis. Iši, bez šaubām, domāja, ka negribētā ierašanās ienaidnieku pasaulē viņam beigsies ar nāvi, taču brīnumainā kārtā viņš nokļuva antropologu T. T. Votermena un A. L. Krē- bera aizbildniecībā. Sie cilvēki bija vieni no nedaudzajiem visā Amerikā, kas spēja izprast viņa personību un viņa dilemmu. Gandrīz tikpat liels brīnums ir tas, ka šodien par Iši likteni pastāstīts ar to skrupulozo precizitāti, po­ētisko iejūtu un uzticību vēsturiskajai drāmai, kas piemīt Teodoros Krēberes grāmatai un padara to neatkārtojami valdzinošu.

Iši pielāgošanās videi, kuru T. Krēbere nosaukusi par civilizācijas džungļiem, ir tikpat apbrīnojams notikums kā Marka Tvena Konektikutas jenkija nonākšana karaļa Artura Anglijā vai mūsdienu astronauta uzturēšanās

starpplanētu telpā. Daudz vieglāk to idealizēt nekā iz- prast.

Par pēdējā mežonīgā indiāņa Iši «atklāšanu» ļoti plaši rakstīja 1911. gada avīzēs, un nākamos piecus gadus tūkstošiem cilvēku varēja vērot, kā Iši no akmens at­skalda bultu galus, darina šaujamos lokus un ar primi­tīvu akmens laikmeta tehniku iegūst uguni modernā mu­zeja zālēs, kur, lai cik dīvaini tas arī būtu, viņš jutās kā mājās. Un, kad Iši nomira, parādījās viņam veltīti ne­krologi — gan tīri žurnālistiski, gan ar zinātnisku ievirzi. Bet 1916. gadā priekšstats par izmirstošu tautu lielākajai daļai amerikāņu saistījās ar kaut ko romantisku, tālu no aktuālajām dzīves problēmām, un drīz vien Iši jau bija aizmirsts. Divi pasaules kari piešķīruši frāzei «rases bojā eja» jaunu asumu. Mēs esam sākuši saprast, ka tiesības uz eksistenci ir arī tām tautām, kuru dzīves veids atšķi­ras no mūsējā.

Kā izsakās pati šīs grāmatas autore, viņa strādājusi līdzīgi arheologam, kas restaurē senu kaklarotu, kuras fragmenti izkaisīti un daudzi vispār nav saglabājušies. Viņa savienojusi divas kaklarotas. Pirmā no lām ir stāsts par cilti, kas pie Lasena priekškalnes upēm tikpat kā bez kādām pārmaiņām nodzīvoja no Perikla laikiem līdz zelta drudzim, par to, kā šī cilts tika iznīcināta. Otrā kak­larota ir stāsts par to, kā Iši pielāgojās dārdošajai San­francisko pasaulei, pierādīdams, ka starp akmens laik­meta cilvēku un mūsdienu cilvēku nav būtisku atšķirību.

Kad Teodora Krēbere vāca materiālus un rakstīja šo grāmatu, viņai daudz palīdzēja viņas vīrs Alfrēds Krēbers, Iši uzticamais draugs; bez viņa palīdzības šī grāmata varbūt nebūtu tapusi. Autore plaši izmantojusi arī mūsdienu vēsturnieku pētījumus un savas ģimenes atmiņas par Ka- lifornijas indiāņu tradīcijām.

Cilvēcība un sirsnība, ar kādu autore stāsta par Iši, piešķir grāmatai īpašu vienreizīgumu. Es domāju, ka to bez pārspīlējuma var nosaukt par vienu no amerikāņu lielajiem stāstiem, par svarīgu ieguldījumu ne vien mūsu vēsturē, bet arī mūsu literatūrā.

Luiss Gannets

Manam vīram Alfrēdam Luisam Krēberam 1876—1960

NO AUTORES

Aizritējis pusgadsimts, kopš Iši pārsteidza moderno pa­sauli, nejauši iemaldidamies tajā no akmens laikmeta. Šai grāmatā esmu pastāstījusi visu, kas par viņu droši zināms: kam viņš ticēja, ko juta, ko darīja modernajā pasaulē un agrāk, pats savā pasaulē. Viņa dzīves fakti bija izkaisīti manā priekšā kā izirušas kaklarotas krelles, kuras mēģināju savērt vienā virtenē. Pašai par pārstei­gumu, iznāca vesela kaklarota, kaut arī daudz kreļļu bija gājis zudumā.

Iši un viņa tautas vēsture ir mūsu pašu vēstures neat­ņemama sastāvdaļa. Mēs esam pārņēmuši savā īpašumā šīs tautas zemi. Tieši tāpat mums jāpārņem savā manto­jumā arī šīs tautas traģēdija, godprātīgi jāglabā tā savās tradīcijās un morālē.