Dzīvās ētikas mācība - Morijas dārza lapas, Agni Jogas zīmes

Dzīvās ētikas mācība - Morijas dārza lapas, Agni Jogas zīmes

 (Aicinājums) 3 (Apskaidrība) 109 Vienkopa 225

"Šambalas Mācība (Agni Joga) – tā ir vesela mācība par dzīvi. Šī Mācība, kas nāk no HIMALAJIEM, sniedz vispraktiskākos padomus. Tā ir ļoti tuva ikvienam spēcīgam un meklējošam garam. Pārāk ilgi cilvēki ir atradušies zemākajā stāvoklī. Viņiem jāsteidz apgūt lemtās spožās iespējas!"

(N.Rērihs "Āzijas Sirds")

Neaptveramos Āzijas plašumos kopš senseniem laikiem līdz pat mūsu dienām ir dzīvas leģendas par tālo, noslēpumaino, svēto zemi, kas apslēpta starp visaugstākajiem, nepieejamiem kalniem.

Šo pasaulē skaistāko zemi sauc par Šambalu. Tajā dzīvo nevis parasti cilvēki, bet gan dižgari. Viņus dēvē par Mahātmām, tas nozīmē – Lielās Dvēseles.

Leģendas vēstī, ka viņi sasnieguši fizisko pilnību, ka dzīvo pilnvērtīgu garīgo dzīvi un ka viņiem piemīt liela gudrība. Viņi pārzina Esības noslēpumus un ir uzkrājuši kolosālas zināšanas par Kosmosa un Dabas likumiem. Viņi prot pārvaldīt varenus iekšējos spēkus, var ceļot Kosmosā un dzīvot uz citām planētām.

Viņi ir tie, kas virza cilvēces dzīvi, vada tās evolūciju. Viņi ir Mūsu planētas neredzamā valdība. Par Mahātmām un Šambalu rakstījuši daudzi, tai skaitā arī slavenias krievu mākslinieks, filozofs, zinātnieks un ceļotājs Nikolajs RĒRIHS ( 1874 – 1947 ) grāmatā "Āzijas Sirds".

Un lūk, Mhātmu Mācība – Agni Yoga tika dota cilvēcei pateicoties Helēnai un Nikolajam Rērihiem tieši mūsu gadsimtā, jo šis ir īpašs un ārkārtējs laiks. Daudzu svrīgu notikumu termiņi ir pienākuši. Cilvēce ir garīgi panīkusi un pagrimusi. Šo vispasaules krīzi izjūt ikviens – tā ir garīguma krīze. Cilvēki ir izkropļojuši augstākos Esības principus. Viņi vairs neievēro kosmiskos likumus. Cilvēce aizgājusi pašas izraudzītajā virzienā, nerēķinādamās ar evolūcijas gaitu.

Šambala nes Gaismu – Mācību veidā. Kosmiskie likumi paredz, ka cilvēku vidū periodiski parādās cilvēces Augstākie Skolotāji, Pildot Šambalas uzticēto uzdevumu. Viņi iemiesojas kā Iesvaidītie, kā Viedie, kā mācību pamatlicēji. IKVIENS NO ŠIEM LIELAJIEM SŪTŅIEM IR DEVIS VIENU NO PASAULES RELIĢIJĀM VAI FILOZOFIJĀM.

Ir pareģots, ka mūsu dienās nāks Lielais Skolotājs, lai atjaunotu uz Zemes taisnību un kārtību. Ir pareģots: kad cilvēce, pazaudējusi Mācības pamatus, būs ieslīgusi neziņā, nāks Šambalas Valdonis – MAITREJA.

Pateicoties diženajai krievu sievietei Helēnai Blavatskai ( kas sarakstījusi Slepeno Doktrīnu ), 19. gs. beigās pasaulē izplatījās vēsts par ŠAMBALU un Mahātmām, un tas ietekmēja daudzus, tai skaitā arī Nikolaju Rērihu. Rērihi ticēja Šambalas realitātei, jo dzirdēja no turienes aicinājumu – "Nāc uz Šambalu!"( tā rakstīja N.Rērihs)

Viņi pieņēma aicinājumu un dzima lolojams sapnis – nokļūt līdz tālajai zemei. Un viņi sāka organizēt zinātniski māksliniecisku ekspedīciju uz Austrumiem.

Pa vidam piesātinātam radošam darbam un dažādiem notikumiem, viņi tomēr tur nonāca – Rērihi apmeklēja noslēpumaino Šambalu. Mahātmas Rērihiem pavēstījuši, ka tuvojas Šambalas Laikmets – jaunā milzīgo ugunīgo enerģiju un iespēju Ēra. Dzīvās Ētikas Mācības grāmatu sērijā ietverto Šambalas Mācību, kas tika nosaukta par Agni Jogu, Mahātmas nodeva cilvēcei ar Helēnas Rērihas starpniecību.

Agni Joga tika uztverta ar telepātisko sakaru – gaišdzirdes un gaišredzības palīdzību – kad skolnieks skaidri dzird Skolotāja balsi un skaidri redz viņa veidolu.

Viņas lielais varoņdarbs bija tas, ka viņa šo Mācību pieņēma, pārbaudīja uz sevis un pierakstīja, kā arī izplatīja tās fragmentus pasaulē. Būt par Agni Jogas Māti nepavisam nav viegli. Tikai ar laiku cilvēki novērtēs to pašaizliedzību, kāda ir nepieciešama ugunīgā varenā spēka pavēstīšanai. 

Kosmiskā Uguns ir Dzīvības Avots! Sen pasludināts Uguns Laikmets tuvojas mūsu dienām. Dižā Ugunīgā ēra noslēdz aizejošo tumsas laikmetu – Kalijugu, tā piepildīs izplatījumu ar Jaunās Pasaules – gaišās Satjajugas Uguni un nesīs cilvēcei lielas pārmaiņas un lielus sasniegumus.

Agni Jogā teikts: kurš nenobīsies no ugunīgās stihijas – tas ies tālāk līdz ar Kosmisko Uguni. Ir jāiemācās domāt par uguni un uzņemt to savā apziņā. Ir jāapjauš, ka gara būtība ir Uguns. Gars, ugunīgais grauds, cēlies no Vienotās Uguns.

Katram pašam jākļūst ugunīgam! Kā attīstīt gara ugunīgumu – par to vēstī Agni Joga. Agni Joga pirmām kārtām vērsta uz tikumisko pamatu apstiprināšanu. Tāpēc tā tiek dēvēta arī par Dzīvās Ētika Mācību. Agni Joga īpaši uzsver darbu ar sevi !!! Nepieciešamību ikvienam Jaunā Laikmeta cilvēkam morāli pilnīgoties. Grāmatās izsmeļoši, vispusīgi, no visiem redzes viedokļiem iztirzātas tās īpašības, kuras jāiegūst, lai pārveidotu iekšējo cilvēku, kura sfēra ir domu pasaule.

"Mācība nav domāta palasīšanai pirms gulētiešanas, ar to jāpiesātina visa dzīve!"

Pirmā Mācības grāmata iznāca 1924. gadā – "Morijas Dārza Lapas" – "Aicinājums". Tas ir aicinājums uz jaunu dzīvi.

Otrā Mācības grāmata iznāca 1925. gadā – "Morijas Dārza Lapas" – "Apskaidrība".

Tajā ir norādīta tā darba kvalitāte un pazīmes, kas apliecina apziņas paplašināšanos. Trešā grāmata "Vienkopa" ( 1926-1927) ietver mācību par vienkopas dzīvi. Pirmās trīs grāmatas ir it kā ievadījums visai turpmākajai grāmatu sērijai.

Ceturtā Mācības grāmata "Agni Joga" iznāca 1929. gadā. Tajā stāstīts par to, kas ir Agni Joga un kāda nozīme nākotnes perspektīvā ir Uguns Stihijai.

Piektā grāmata "Bezrobežība", kurai ir divas daļas ( 1930) ir augstākā kosmogonija. Tajā stāstīts par Pasaules uzbūves likumiem un par dzīvības evolūciju.

Tad ir grāmatas "Hierarhija" (1931) un "Sirds" ( 1932 )

Tad "Ugunīgā Pasaule" ar trīs daļām, kas iznāca 1933, 1934, 1935 gadā.

Un pēdējās klajā nāca " AUM" ( 1936), "Brālība" ( 1937) un "Pārpasaulīgais".

Patiesi, nāk laiks, nē, tas jau ir pienācis, kad jāizprot Dzīves pamati. Ir laiks izpētīt un apgūt esības Likumus, lai sāktu dzīvot pilnvērtīgu un apzinātu dzīvi.

( materiāls no grāmatas - "Ievads Dzīvās Ētikas Mācībā." Stepons Stuļginskis )

Formāts 84x108/32. Parakstīta iespiešanai 01.03.95. Pasūt Nr. 75. Iespiesta tipogrāfijā «Rota», LV-1011 Rīga, Blaumaņa ielā 38/40. Izdevniecība «Vieda». LV-1003 Rīgā, Bijās ielā 17. Reģistrācijas apliecība Nr. 2-001.

Riga «Vieda» 1995

UDK-p 249 Dz 850

LATVIJAS RĒRIHA BIEDRĪBAS IZDEVUMI. NO 1925 - 1940. GADAM

 Nikolajs Rērihs (1874-1947) – ievērojams krievu mākslinieks, zinātnieks, rakstnieks un sabiedriskais darbinieks. Viņa personības, humānistisko ideju un darbības ietekmē 20. gs. 20. un 30. gados daudzās pasaules valstīs radās Rēriha biedrības, kas apvienoja daļu progresīvās inteliģences kultūras un ētikas problēmu risināšanai.

Mūsdienās, šai smagajā, sarežģītajā laikā, N.Rēriha ideju nozīmība aizvien pieaug. Plaši pazīstams Rēriha Miera Pakts kultūras vērtību aizsargāšanai, Rēriha mākslas skolu pieredze, viņa uzskati par cilvēces aizvēsturi un tautu migrāciju, par ekoloģiskās katastrofas iespējām u.c. Joprojām aktuāli ir N.Rēriha apraksti un dzeja. Daudzu zemju muzejos svētceļniekus piesaista ap 7000 viņa gleznu. Pasauli pārstaigājusi Nikolaja Rēriha un Helēnas Rērihas (1879-1955) ilgus gadus apkopotā, praksē pārbaudītā Austrumu filozofijas un morāles mācība Dzīvā Ētika jeb Uguns Mācība (Agni Joga).

Latvijas Rēriha biedrība bija viena no pirmajām, kas līdz ar Rēriha biedrību izdevniecībām ASV (Ņujorkā), Francijā (Parīzē), Bulgārijā (Sofijā) un citur aktīvi iesaistījās izdevējdarbībā. Īsā laika posmā tās apgādā iznāca ap 50 grāmatu, divi albumi, katalogs, periodisks izdevums, virkne reprodukciju un 35 atklātnes.

Šīs izdevējdarbības aizsācējs bija rīdzinieks Vladimirs Šibājevs (1898-1975). Pēc komercskolas beigšanas, praktizējoties Londonā, viņš 1920. gada maijā N.Rēriha gleznu izstādē iepazinās ar mākslinieku, vēlāk kļuva par viņa sekretāru. 1924./1925. gada ziemu V.Šibājevs pavadīja kopā ar Rērihu ģimeni Indijā, Himalaju priekškalnē Dardžilingā. „„Talai-Pho-Brang” [mājas nosaukums. - G.R.], – viņš vēlāk rakstīja, – Nikolajs Konstantinovičs nodiktēja man virkni aprakstu no savas grāmatas „Svētības ceļi”; šo manuskriptu es paņēmu līdzi uz Rīgu, kur grāmata arī tika iespiesta. Vērtīgas, ļoti vērtīgas bija šīs dienas Dardžilingā”.

Nikolajs Rērihs "Пути Благословения", izd. 1925. g., Rīgā.

1925. gada maijā Rērihi devās ilgstošā ekspedīcijā uz Centrālo Āziju, bet V.Šibājevs atgriezās Rīgā, kur noorganizēja Rēriha starptautiskās grāmatu tirdzniecības firmas „World Service” (ASV) un izdevniecības „Alatas” filiāli (Jēkaba ielā 16, pēc tam Lielajā, Pils ielā 1.). Kopuzņēmumā piedalījās Rēriha biedrības Ņujorkā un Parīzē, kā arī krievu inteliģentu pulciņš Harbinā (Ķīnā). Acīmredzot N.Rērihs bija iecerējis visu biedrību sadarbību dažādās kultūras nozarēs.

Grāmata „Пути Благословения” (New York; Paris; Riga; Harbin. „Alatas”.) iznāca 1925. gadā, taču, kā vairumam N.Rēriha darbu izdevumu, tās titullapā uzrādīts nevis izdošanas, bet gan sarakstīšanas gads (1924). Vāks un titullapa veidota pēc paša N.Rēriha zīmējumiem. Krājumā ievietoti jau Karēlijā tapušie darbi: stāsts „Неотпитая Чаша” (1916) un garāks autobiogrāfiska rakstura stāsts „Пламя” (1918), kā arī desmit aprakstu, kas radušies 1920-1924. gadu ceļojumos uz Ameriku, Indiju, Tibetu. Daļa no tiem jau bija publicēta angļu valodā izdotajā grāmatā „Adamant” (New York: Corona Mundi, 1923). Firmas veikala plauktos Rīgā atradās arī citās „Alatas” filiālēs krievu valodā izdotās grāmatas: A.Remizova „Звенигород окликанный (Николины притчи)” (1924, veltīta N.Rēriham), vēstuļu krājuma „Чаша востока” 1. daļa „Письма Махатм” (1925), ko no angļu valodas tulkojusi sastādītāja Helēna Rēriha (zem pseidonīma Iskandera Hanuma), vairāki Georga Grebenščikova darbi. Gan grāmatu „Adamant”, gan vēl virkni citu, kā liecina reklāmas pielikumi, N.Rērihs bija gribējis izdot ar „Alatas” zīmi, taču, biedrību darbībai vēršoties plašumā, tās nodibināja katra savu izdevniecību, kopuzņēmums beidza pastāvēt. „Пути Благословения” tā arī palika vienīgā Rīgā izdotā „Alatas” grāmata.

Pēc ekspedīcijas 1928. gada maijā Rērihi apmetās Indijas ziemeļos Pendžabā – Kulu ielejas apdzīvotā vietā Naggarā (Naggara), lai izveidotu tur Himalaju zinātniskās pētniecības institūtu „Urusvati”, un uzaicināja V.Šibājevu pie sevis.

Šai laikā Rīgā jau bija izveidojies patstāvīgs Rēriha draugu pulciņš, par tā dvēseli kļuvis ārsts homeopāts Fēlikss Lūkins (1875-1934). Pulciņa biedri studēja teozofu literatūru un Rērihu sakopotās Austrumu filozofijas – Dzīvās Ētikas grāmatas, ko bija izdevusi Francijas Rēriha biedrība Parīzē: „Листы Сада Мории” (1. daļa [sar. 1924], 2. daļa [sar. 1925]), „Агни Йога” [sar.1929], „Беспредельность” (1., 2. daļas [sar. 1930]), „Иерархия” [sar. 1931], „Сердце” [sar. 1932], „Мир Огненный” (1. daļa [sar. 1933]). Arī Latvijas Rēriha biedrība uzsāka plašu izdevējdarbību, gadu gaitā laida klajā gan pārējās Dzīvās Ētikas mācības grāmatas, gan vairāku iepriekšminēto darbu atkārtotus izdevumus.

 Pirmā izdotā Dzīvās Ētikas grāmata "Листы Сада Мории", 1. daļa, Parīzē.

 F.Lūkina vadības laikā, galvenokārt par viņa līdzekļiem, Rēriha biedrība Latvijā izdeva šādas grāmatas: ,,Morijas Dārza Lapas” 1. daļa (1929), Ž.Sent-Ileras (H.Rērihas) „Austrumu Kriptogrammas” (1931), N.Rēriha „Женщинам” (1931), N.Rēriha ,,Sievietēm" (1931), Žana Divernuā (Esteres Lihtmanes) „Рерих (Фрагменты биографии)” (1932), F.Lūkina „Jaunā Laikmeta sievietes uzdevumi” (1933). Lielākā daļa šo grāmatu iespiesta E.Pīpiņa un J.Upmaņa spiestuvē, Latvju kultūras spiestuvē vai Pirmās tipogrāfijas kooperatīvā. Biedrības izdevumu apdarei raksturīga cildena vienkāršība.

Dzīvās Ētikas grāmata "Morijas Dārza Lapas", 1. daļa, izd. 1929. g., Rīgā.