Gaismas Dievs seno latviešu reliģijā

Haralds Biezais

Gaismas Dievs seno latviešu reliģijā

Gaismas dievs seno latviešu reliģiskajās tradīcijās un vēstures avotos ir viens no visagrāk apliecinātajiem, gan ar Ūsiņa vārdu. Diskusijas ap šo dieva tēlu laiku gājumā ir bijušas ļoti asas, dažkārt arī polemiskas; tajās ir krustojušās tīri objektīvas pētniecības intereses ar nacionālromantiskām vēlmēm stiprināt tautisko apziņu — līdz pat tieksmēm atjaunot seno latviešu reliģiju, tanī ierādot savu vietu arī Ūsiņam. Kas attiecas uz agrīno zinātnisko pētniecību, tad ir jāņem vērā dažas sevišķas grūtības. Sie pētnieki bija sveštautieši, kam dzīvā reliģiskā tautas tradīcija bija sveša, jo vajāšanas dēj tā tika cittautiešiem slēpta. Turklāt tautas valodas vāja pazīšana radīja pārpratumus nozīmīgu apzīmējumu jēgas izpratnē, nemaz nerunājot par dziļākām semantiskām niansēm. Vēlāk šīm grūtībām pievienojās metodiskas neskaidrības, pieietamo avotu materiālu interpretējot sava laika valdošo reliģijas un valodas pētniecības metožu ietvaros. Šo apstākļu noteikto grūtību pārvarēšana latviešu reliģijas pētniecībā vispār, bet it sevišķi jautājumā par Gaismas dievu nopietnāk aizsākās jau pagājušā gadsimta otrā pusē. 1994

Haralds Biezais pēc Tukuma reālskolas beigšanas studējis Latvijas universitātē dabaszinātnes un teoloģiju. Pēc Teoloģijas fakultātes beigšanas 1932. g. atstāts pie universitātes sagatavoties zinātniskam darbam. Studijas turpinājis CIrihes un Strasbūras universitātēs. 1939. g. LU ieguvis teoloģijas doktora grādu un ievēlēts par privātdocentu. Kopš 1944. g. bēgju gaitās Zviedrijā, kur Upsalas universitātē beidzis Filozofijas fakultātes filozofijas un vēstures nodaju un ieguvis filozofijas doktora grādu, pēc tam turpat ārkārtas profesors reliģiju vēsturē un psiholoģijā. Ievēlēts par profesoru Lundas universitātē, pēc tam aicināts par reliģiju vēstures katedras un Kultūras un reliģiju pētniecības institūta vadītāju Abo akadēmijā Somijā. Atkārtoti bijis viesu profesors ārzemju universitātēs un referents zinātņu konferencēs, bij. N. Sēderblūma zinātņu biedrības prezidents. Vairāku ārzemju zinātnisko biedrību loceklis, Karaliskās Gustava Ādolfa akadēmijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis. Helsinku universitātes goda doktors. Starptautiski pazīstamu un godalgotu darbu autors. H. Biezā darbi seno latviešu reliģijas pētniecībā: "Die Hauptgцttinnen der alten Letten", “Die Gottesgestalt der lettischen Volksreligion", “Die himmlische Gцtterfamilie der alten Letten” u. c. Citas grāmatas: “Kristiānisms laikmetu maiņā", “Kristiānisms. Nacionālisms. Humānisms", “Ēnas pār torņiem", “Šķautnes", Saki tā, kā tas ir", “Smaidošie dievi un cilvēka asara", “Kurelieši”, “Latvija kāškrusta varā. Sveši kungi — pašu jaudis" u. c. Pavisam H. Biezajam pieder pāri par 500 publikāciju, to starpā pētījumi par baltu reliģijām Britu enciklopēdijā, sērijā “Die Religionen der Menschheit" (sējums “Germanische und Baltische Religionen'), mitoloģijas vārdnīcā “Wцrterbuch der Mythologie" un citos starptautiskos zinātniskos izdevumos.

Grāmata izdota Latvijas Valsts kultūras projektu konkursa atbalstu

Rīga Minerva 1994

Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

UDK — p 398.4 (=883) Bi 300

Haralds Biezais Lichtgott der alten letten

Uppsala, 1976

Izdevējs: Leons Briedis Redaktore: Inta Čaklā Mākslinieks: Aldis Aleks DatorsaSkums: Inita Blomkalne un Marija Briede Makets: Kornēlijs Briedis

© Haralds Biezais © Aldis Aleks,

mākslinieciskā apdare, 1994 © Izdevniecība "Minerva", Rīga, 1994