Pacietības mērs

Lelde Stumbre Pacietības mērs

Lata romāns Sieviete izkāpj no pilsētas autobusa meža malā Viņa atviegloti ieelpo rudenīgi miklo meža gaisu. Autobuss pazūd ceļa līkumā, viņa apsēžas meža sūnās. Viņa grib sajust mieru un meža smaržu Tad ceļas, uzliek plecos mugursomu lai iešana vieglāka, jo līdz mājai būs kādi trīs kilometri Ir vēl otrs autobuss, kas pievestu viņu mājās, bet to viņa nokavējusi. Ak, lai jau! Viņa ir gatava iet! Viņa dodas cauri plašiem,rudenīgi zeltainiem labības laukiem, tad ceļš nogriežas gar lauku mājām, kurās krāšņi zied dālijas, bet sētam neviena nav un sieviete tikai uzsauc šunelim, kas slinki ierejas. Ceļš tagad iet cauri ganībām nonāk pie upes, pār kuru pārmests vējā; plandošs koka tilts un sieviete to pētīgi noskata Bail viņai nav, bet tas ir kā rituāls pie upes uz brīdi jāapstājas. Arī upes vidū lai pavērotu ūdens čalošanu pār piekrastes akmeņiem. Ceļš turpinās kalnā un vijas gar mēža sienu tas ir balts, kluss un putekļains, bet aizvedīs viņu Iīdz pelēkam ēku pudurim, no tā izskries bērni un plušķains suns un tad viņa būs mājās.

Lelde Stumbne

Pacietības mērs

Lata romāns 10 (88) Abonēšanas indekss 2150

Lelde Stumbre PACIETĪBAS MĒRS

© L. Stumbre

Pacietības mērs © M. Rikmane, ilustrācijas ISBN 9984-542-59-9 © AS "Lauku Avīze", 2006