Viņpus vārtiem-2. triloģijas II grāmata Rīgas kuprītis

Aivars Kļavis

Viņpus vārtiem-2. triloģijas II grāmata  Rīgas kuprītis

Romāns "Rīgas kuprītis", triloģijas "Viņpus vārtiem" otrā grāmata (pirmā "Adiamindes āksts"), vienlaikus ir pilnīgi patstāvīgs darbs. Skarbi patiess, aizraujošs un ar interesi lasāms stāstījums par laiku un cilvēkiem.

Grāmatas "Rīgas kupritis" tapšanas laikā savāktais materiālu klāsts ļāvis autoram palūkoties uz daudziem šķietami hrestomātiskiem notikumiem no pilnīgi no citas puses, atsaucot realitātē ne vienu vien mītu par mūsu pagātni, lai tā vietā liktu patiesi mītiskus notikumus, kurus laika gaitā, pašu tuvredzības un svešu varu ietekmē, esam pazaudējuši.

Lai gan darbs balstīts uz vēsturiskiem faktiem, tajā darbojas kon­krētas vēsturiskas personas un aprakstīti vispārzināmi, mazāk zināmi vai sen aizmirsti, tomēr mūsu tautai nozīmīgi notikumi, gluži tāpat kā triloģijas pirmajā grāmatā “Adiamindes āksts”, autors uzskata par nepieciešamu atgādināt, ka tas nav vēsturisks pētījums, bet gan romāns. Arī grāmatas nobeigumā publicētās no­rādes nekādā gadījumā nav uzskatāmas par darba akadēmisku * faktoloģisko materiālu, bet gan par autora mēģinājumu godprātīgi un iespēju robežās precīzi darīt zināmus lasītājiem tos faktus, per­sonības un notikumus, uz kuriem balstīts šis darbs.

Autors

1812. gada 11. jūlijā, kad, baidīdamies no Napoleona karaspēka uzbrukuma, ģenerālgubernators fon Esens liek aizdedzināt Rīgas priekšpilsētas, kāda sieviete starp degošajām mājām atrod raudošu zidaini. Tas ir Rīgas kuprītis, kurš savu kupri iemanto citu vainas dēļ, bet izaudzis kļūst par turīgu vīru. Ar viņa acīm tad arī tiek vērots 19. gadsimts Rīgā un Latvijā.

Mīlestība un naids. Uzticība un nodevība. Puritānisms un izvirtība. Nežēlīga atriebība un pazemīga pakļaušanās liktenim. Tas viss ir vienuviet šajā laikā, kad nauda sāk valdīt pār cilvēkiem.

Romānā darbojas arī daudzas vēsturiskas personas. To vidū komponists Baumaņu Kārlis, dzejnieks Auseklis, Pirmās atmodas saucēji žurnālists Dīriķis, rūpnieks Tomsons un arhitekts Baumanis, arī vācu muižniece, Adiamindes īpašniece, Leokādija Freitāga fon Loringhofena, kas dzīvoja vienā laikā ar viņiem, un Livonijas mestrs Johans Freitāgs fon Loringhofens, kurš valdīja četrus gadsimtus agrāk.

nordik

UDK 821.174-31 K| 234

Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu

Mākslinieks RIHARDS DELVERS

Grāmatas noformējumam izmantota J. L. Šulca glezna “Rīgas priekšpilsētu degšanas laikā 1812. gadā” no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma un attēls “Rīgas Latviešu biedrības nams 1873. gadā. l’irmo Vispārējo latviešu Dziesmu svētku gājiens.”

ISBN 978-9984-792-45-3

© Aivars Kļavis, 2007 © Nordik, 2007

Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis