Īsi stāsti gandrīz par visu

Bils Braisons

Īsi stāsti gandrīz par visu

 I. Apmaldījušies Visumā ; 1. Kā uzbūvēt Visumu ; 2. Esiet sveicināti Saules sistēmā ; 3. Mācītāja Evansa Visums ; II. Zemes lielums ; 4. Dažādi mērījumi ; 5. Akmeņu skaldītāji ; 6. Zobi un nagi ; Zinātnieki plēšas ; 7. Elementi  ; III. Jaunā laikmeta rītausma ; 8. Einšteina Visums ; 9. Varenais atoms ; 10. Kā tikt vaļā no svina ; 11. Mistera Marka kvarki ; 12. Zeme kustas ; IV. Bīstamā planēta ; 13. Bl-l-īkš! ; 14Ugunsgrēks pazemē ; 15. Bīstamais skaistums ; V. Dzīvība pati par sevi ; 16. Vientuļā planēta ; 17. Troposfēra ; 18. Visaptverošais ūdens klajs ; 19. Dzīvības sākotne ; 20. Sīkbūtņu pasaule ; 21. Dzīvība turpina attīstīties ; 22. Tas nu reiz ir izstāstīts ; 23. Esības pārpilnība ; 24. Šūnas ; 25. Darvina savdabīgais viedoklis ; 26. Dzīvības substance ; VI. Ceļš līdz mums pašiem ; 27. Leduslaikmets ; 28. Noslēpumainais divkājis ; 29. Nemierīgais pērtiķis ; 30. Ardievas brīžiem ir neticami dziļš un visaptverošs, brīžiem jautrs un izklaidējošs, taču kopumā tas ir brīnišķīgs ceļojums visdažādākajās cilvēces zināšanu dzīlēs. Šāds ceļojums ir pa spēkam tikai tādam rakstniekam kā Bils Braisons. Zinātne vēl nekad nav bijusi tik aizraujoša un izklaidējoša.

No angļu valodas tulkojusi Ieva Kalnciema

Redaktors Andris Vilsons

SATURA RĀDĪTĀJS

Pateicības

Autora atsauces uz izmantotajiem avotiem

Bibliogrāfija

Alfabētiskais rādītājs

Apgāds Zvaigzne ABC, SIA, K. Valdemāra ielā 6, Rīgā, LV-1010. Red. nr. L-1905. A/s Preses nams

© Tulkojums latviešu valodā, Apgāds Zvaigzne ABC ISBN 9984-37-420-3

Pasaulslavenais rakstnieks BILS BRAISONS savā grāmatā Īsi stāsti gandrīz par visu ir centies izprast, kā no nekā mēs esam kļuvuši tie, kas esam. Šajā nolūkā viņš vairākus gadus studējis zinātnisko literatūru, sadarbojies ar daudziem pasaulē ievērojamākajiem (nereti arī apsēstākajiem) arheologiem, antropologiem, fiziķiem un matemātiķiem. Rakstnieks mērojis tālus ceļus, lai piedalītos viņu rīkotajās ekspedīcijās, arheoloģiskajos izrakumos, laboratorijās vērotu šo zinātnieku darbu un lai apbērtu viņus ar neskaitāmiem jautājumiem, sajūsminoties par pētnieku izcilajām prāta spējām. Šo pūliņu rezultātā radies darbs, kas brīžiem ir neticami dziļš un visaptverošs, brīžiem jautrs un izklaidējošs, taču kopumā tas ir brīnišķīgs ceļojums visdažādākajās cilvēces zināšanu dzīlēs. Šāds ceļojums ir pa spēkam tikai tādam rakstniekam kā Bils Braisons. Zinātne vēl nekad nav bijusi tik aizraujoša un izklaidējoša.

"Tieši šādu grāmatu esmu meklējis jau sen. Fenomenāls informācijas kopums, apbrīnojami notikumi, izcilas personības."

Amerikāņu izcelsmes angļu rakstnieks

BILS BRAISONS Bill Bryson) dzimis 1951. gadā Demoinā Aiovā. 70. gados pārcēlies uz dzīvi Anglijā, daudz ceļojis, bieži uzturējies arī ASV. Strādājis par žurnālistu, 80. gados pievērsies ceļojumu aprakstiem Lost Continent, 1989; Neither Here Nor There: Travels in Europe, 1993; Notes from a Small Island, 1996; A Walk in the Woods, 1998; My African Diary, 2002). Sarakstījis vairākas grāmatas par angļu valodas vēsturi (The Mother Tongue, 1990), taču pasaules slavu ieguvis ar populārzinātnisku darbu "īsi stāsti gandrīz par visu" (2003). Par šo sacerējumu, kas nu jau kļuvis starptautiska mēroga populārzinātnisks bestsellers, rakstnieks 2004. gadā ieguvis A VENTIS godalgu vienu no nozīmīgākajām balvām pasaulē, ko katru gadu Lielbritānijas Karaliskā zinātņu biedrība piešķir par izcilāko ieguldījumu populārzinātniskās literatūras jomā, bet 2005. gadā Dekarta prēmiju Eiropas Savienības augstāko apbalvojumu par sasniegumiem zinātnes popularizēšanā.

"Braisonam izdevies apkopot uzziņu materialus, radot patiesi noderīgu un ar prieku lasāmu grāmatu. Tajā ietverts milzīgs aizraujošas informācijas kopums… To var lasīt ar lielu baudu, vienlaikus gūstot zināšanas. Ikviens, kas izlasījis šo darbu, uz apkārtējo pasauli vairs neraudzīsies tāpat kā iepriekš."

Daily Express

"Es uzrakstīju šo grāmatu, jo biju galēji neapmierināts par savām zināšanām zinātņu jomā tās bija neizsakāmi trūcīgas. Mācību grāmatas, tāpat mani skolotāji nespēja manī iekvēlināt interesi par šiem priekšmetiem, jo nekad nemeklēja atbildes uz jautājumiem "kāpēc?", "kādā veidā?", "kad?" un tamlīdzīgi. Likās, ka mācību grāmatu autori visus interesantākos faktus vēlējušies paturēt slepenībā, pilnīgi nepieejamus skolēniem."

Braisons par zinātņu vēstures mācību grāmatām

"Braisons nekad neaizmirst ar savu stāstījumu radīt izbrīnu ikvienā šīs grāmatas lappusē var izlasīt vairākus tik neparastus faktus, ka cilvēkam, tā sakot, aiz pārsteiguma mute paliek vaļā. Grāmata pelnījusi, lai tai būtu tikpat daudz pircēju, cik protonu punktā, kas pielikts šīs atsauksmes beigās (vismaz viens miljards)."

Greigs Brauns, Mail on Sunday

"Patiesas uzslavas vērts mēģinājums izskaidrot dzīvību un Visumu, kā arī parādīt, kādas grūtības zinātnieku prātiem sagādā nepieciešamība izteikties par saviem atklājumiem saprotamā veidā."

Observer

"Grāmatā, kurā ir nepilnas 450 lappuses, Bils Braisons paveicis to, ko jūs vienmēr esat gaidījuši no saviem skolotājiem lai viņi zinātni padarītu vilinošu un aizraujošu."

New Zealand Herald

Ta kā Bilam Braisonam skolas gados dabaszinību mācību grāmatas likušās neiedomājami apnicīgas, viņš šajā jomā uzrakstījis darbu, kas varētu intere­sēt arī tos, kuri grāmatas par zinātni vispār nelasa. Un viņam tas pilnībā ir izdevies. Gandrīz katrā lappusē līdzās zinātniskiem atklājumiem atrodami sensacionāli, asprātīgā veidā pasniegti fakti, kurus lasītājs diezin vai atradis kādā citā izdevumā.

Slavenais zviedru dabaspētnieks Kāris Linnejs, kurš devis nenovērtējamu iegul­dījumu augu un dzīvnieku klasifikācijā, lielāko daļu brīvā laika pavadīja, rakstot garus un glaimojošus apcerējumus par sevi. Linnejs „kautrīgi" ierosināja, lai uz viņa kapakmens iegravē uzrakstu „Botānikas korifejs". Nebija prātīgi apstrīdēt viņa augsto pašnovērtējumu. Ja kāds iedrošinājās to darīt, pastāvēja risks, ka kri­tizētāja vārdā var tikt nosaukta kāda nezāle.

Brīnišķīgs, humora pilns ceļojums cauri laikam un telpai, kas atklāj pa­sauli tādu, kādu vairums no mums nekad senāk nav skatījuši.

The Times

Šī grāmata ir lielisks mācību līdzeklis, un ikvienai skolai nāktu tikai par labu, ja to izmantotu dabaszinību apguvē.

Tims Flenerijs, The Times Literary Supplement

Veltījums Meganai un Krišam

Fiziķis Leo Silards reiz paziņoja savam draugam Hansam Bētem, ka grib rakstīt dienasgrāmatu: "Neesmu iecerējis to publicēt. Es tikai grasos pierakstīt faktus, lai informētu par tiem Dievu." "Vai tu domā, ka Dievam šie fakti jau tāpat nav zināmi?" Bēte jautāja. "Protams, ir zināmi," atbildēja Silards, "bet Viņam nav zināms, kā šos faktus skaidroju es "

Hanss Kristiāns fon Beiers (Hans Christian von Baeyer).

'Atoma pakļaušana" (Jaming the Atom)

PATEICĪBAS

Pašā 2003. gada sākumā es sēžu pie rakstāmgalda, un man priekšā ir vai­rākas manuskripta lappuses ar cildeni uzmundrinošām un taktiskām piezī­mēm, ko atsūtījis Ians Tetersols (Ian Tattersall) no Amerikas Dabas vēstures muzeja, norādot, inter alia', ka Perigē nav rajons, kur ražo vīnu, ka taksonomijā pakāpes, kas atrodas augstāk par ģintīm, rakstot kursīvā, ka esmu rīko­jies asprātīgi, bet mazliet savdabīgi, vārdu Olorgesailie (tā sauc vietu, kuru nesen apmeklēju) visur rakstīdams kļūdaini… un tādā pašā garā viņš ņēmis cauri divas grāmatas nodaļas, kuras ietver viņa specialitātes sfēru senākos cilvēkus.

Kas zina, cik daudz līdzīgu nejauku misēkļu tomēr ir paslēpušies šajās lappusēs, taču par to, ka šādu kļūmju nav vēl par dažiem simtiem, varbūt pat tūkstošiem vairāk, jāpateicas Dr. Tetersolam un visiem tiem, kuru vār­dus grasos pieminēt. Es nespēju pateikties it visiem, kas man palīdzēja šīs grāmatas tapšanā, taču īpašu pateicību parādā esmu tiem, kuri allaž bijuši augstsirdīgi un laipni un demonstrējuši patiesi varonīgas pacietības paraugu, atbildot uz vienu vienkāršu, bezgalīgi manis atkārtotu jautājumu: "Piedo­diet, vai jūs varētu to man paskaidrot vēlreiz?"

Anglijā: Deividani Keplinam (David Caplin) no Viņas Majestātes ko­ledžas Londonā; Ričardam Fortijam (Richard Fortey), Lēnam Elisant (Len Ellis) un Ketijai Vejai (Cathy Way) no Dabas vēstures muzeja; Mārtiņam Rafam (Martin Raff) no Universitātes koledžas Londonā; Rozalindai Hārdingai (Rosalind Harding) no Bioloģiskās antropoloģijas institūta Oksfordā; Dr. Lorensam Smeidžam (Laurence Smaje), kādreizējam Velkamas institūta līdzstrādniekam, un Kītam Blekmoram (Keith Blackmore) no The Times.

ASV: Ianam Tetersolam no Amerikas Dabas vēstures muzeja Ņujorkā; Džonam Torstensenam (John Thorstensen), Mērijai K. Hadsonei (Mar1 K. Hudson) un Deividam Blānčflaueram (David Blanchflower) no Dārtmutas koledžas Hanoverā, Ņūhempšīrā; Dr. Viljamam Ebdu (William Abdu) un Dr. Braienam Māršām (Bryan Marsh) no Dārtmutas-Hičkokas Medicī­nas centra Lebenonā, Ņūhempšīrā; Rejam Endersonam (Ray Anderson) un Braienam Vickem (Яn'an Witzke) no Aiovas Dabas resursu departamenta,

inter alia (lat.) starp citu

Aiovasitijā; Maikam Vūrliīzam (Mike Voorhies) no Nebraskas Universitātes un Ešfolas fosiliju iegulu parka blakus Orčardai Nebraskā; Čakam Ofenburgeram (Chuck Offenburger) no Buenavistas Universitātes Stormleikā, Aiovā; pētījumu vadītājam Kenam Renkortam (Ken Rancourt) Vašingtona kalna observatorijā, Goremā Ņūhempšīrā; Polam Dosam (Paul Doss), Jeloustonas nacionālā parka ģeologam un viņa sievai Heidijai; Frenkam Eseiro (Frank Asaro) no Kalifornijas Universitātes Berklijā; Oliveram Peinam (Oliver Payne) un Linnai Edisonei (Lynn Addison) no Nacionālās Ģeogrāfijas biedrības; Džeimsam O. Fārlovam (James O. Farlow) no Indiānas-Purdī Universitātes; jūras ģeofizikas profesoram Rodžeram L. Larsonam (Rodger L. Larson) no Rodailendas Universitātes; Džefam Ginām (Jeff Guinn) no Fortvērtas laik­raksta Star-Tclegram; Džerijam Kastenam (Jerry Kasten) no Dalasas, Teksasā, un Aiovas Vēstures biedrības (Demoinā) personālam.

Austrālijā: mācītājam Robertam Evansam (Robert Evans) no Heizelbrukas, Jaundienvidvelsā; Dr. Džilai Keinijai (Jill Cainey) no Austrālijas Meteo­roloģijas biroja; Elanam Tomam (Alan Thome) un Viktorijai Benetai (Vic­toria Bennett) no Austrālijas Nacionālās universitātes Kanberā; Ēnai Milnai (Anne Miine) no laikraksta Sydney Morning Herald; Ianam Novakam (Ian Nowak), Rietumaustrālijas Ģeoloģijas biedrības kādreizējam līdzstrādnie­kam; Tomasam H. Ričam (Thomas H. Rich) no Viktorijas muzeja; Timām Flenerijam (Ti?n Ftannery), Dienvidaustrālijas muzeja direktoram Adelaidā; Natalijai Pepvērt At (Nathalie Papworth) un Elanam Makfeidenam (Alan MacFayden) no Tasmānijas Karaliskā botāniskā dārza Hobārtā un tik izpalīdzīga­jam personālam no Jaundienvidvelsas Valsts bibliotēkas Sidnejā.

Un arī citur: Jaunzēlandes muzeja informācijas centra Velingtonā vadītājai Sjū Sapervilai (Sue Superville); Dr. Emmai Mbua (Emma Mbua), Dr. Kūnam Māsām (Koen Maes) un Džilani Ngali (Jillani Ngalli) no Kenijas Nacionālā, muzeja Nairobi.

Turklāt esmu milzīgu pateicību parādā Petrikam Džensonam Smitam • ' (Patrick Janson-Smith), Džeraldam Hovardam (Gerald Howard), Merianai Velmensai (Marianne Ve/mans), Elisonai Taletai (Alison Tulett), Džilianam Somerskeilsam (Gillian Somerscales), Lerijam Finlijam (Larry Finlay), Stī­vam Rūbinam (Steve Rubin), Džedam Metesam (/ed Mattes), Kerolai Hītonai (Carol Heaton), Čārlzam Eliotam (Charles Elliott), Dei vidām Braisonam (David Bryson), Felisitai Braisonai (Felicity Bryson), Denam Maklīnam (Dan McLean), Nikam Sauternam (Nick Southern), Džeraldam Indželbretsenam (Gerald Engelbretsen), Patrikam Geleheram (Patrick Gallagher), Lerijam Ešmedam (Larrji Ashmead) un Hauas bibliotēkas (Hanoverā, Ņūhempšīrā) brīnišķīgajam un allaž dzīvespriecīgajam personālam.

Un, kā vienmēr, visdziļākā pateicība izsakāma manai dārgajai, pacietīga­jai un nepārspējamajai sievai Sintijai.

Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis