Nedzirdamais kļūst dzirdams

Konstantīns Raudive

Nedzirdamais kļūst dzirdams

Garu pasaules pēdās

Pētījums eksperimentālajā parapsiholoģijā

«Zintnieks»

Rīgā

Tulkoja Zigurds Skābardis Maketēja Santa Veļičko Vāka foto Atis Ieviņš Redaktore Terēza Laube

© Konstantin Raudive © «Zintnieks», 2003

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

© Atis Ieviņš (vāka foto) © Zigurds Skābardis (tulkotājs)

ISBN 9984-739-05-8

Šāds ieskats attiecībās ar citu pasauli savā ziņā atbrīvo mūs no laicīgās čaulas — ķermeņa, kas Ildzinās krāsainam lukturim, ko mēs sakrāsojam ar savām kaislībām, tikumiem un paražām, ar saviem aizspriedumiem un nesagraujamo pārliecību,  ka visu zinām labāk par citiem. Līdz šim nav bijis citas iespējas, kā tikai izzināt šo patiesību sevī pašos un caur sevi pašiem.

Taču, lai spētu aptvert tik varenu patiesību kā dzīve pēc nāves, mums ar stingri kontrolētas pieredzes palīdzību jāatsvabinās no saviem priekšstatiem, no savām izkrāsotajām stikla sienām. Šī mana pētījuma uzdevums ir nodrošināt zināšanas par to, ka pēc nāves mēs neizšķīstam tukšumā, bet gan pārejam citā pasaulē, kļūstot tur par jauna veida būtnēm.

Konstantīns Raudive

Konstantīns Raudive (1909-1974) daudzus gadus tika apzināti «izgriezts» no Latvijas vēstures lappusēm. K.G.Jun­ga un Ortegas i Gaseta students, esejists, tulkotājs, parapsi- hologs, filozofs un Romas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, arī Zentas Mauriņas vīrs, daudz plašāk pazīstams ārpus Lat­vijas — ar saviem eksperimentiem. Strādājis Upsalas uni­versitātē Zviedrijā un pēdējos desmit savas dzīves gadus veltījis tā dēvētā elektroniskā balss fenomena pētīšanai, pub­licējot grāmatu un plati 1971. gadā. Tās saturs ir interesants kā eksperiments elektroniskajās komunikācijās ar mirušajiem jeb mirušo balss ieraksti ar radiouztvērēju palīdzību vai starp­niecību. Ieraksti ar laiku ieguva tādu kā kulta statusu, sevišķi ietekmējot daudzus mūziķus.

Pārsvarā balsis ir dažādu valodu kombinācijā, visbiežāk — vācu, latviešu, zviedru un krievu, taču var dzirdēt arī franču un spāņu valodu.

Raudive ierakstītās balsis iedala A, B un C grupā: A — skaidri saklausāmas un neprasa īpašas papildus zināšanas, lai uztvertu; B — paātrinātas vai slikti dzirdamas un grūtāk identificējamas; C — (ļoti būtiski, pēc Raudives domām) ir skaņu fragmenti, kas satur balsis no garu pasaules vai ārpus cilvēka uztveres esošām sfērām, tās ir grūti identificējamas.

Konstantina Raudives grāmatas «NEDZIRDAMAIS KĻŪST DZIRDAMS» autortiesības uz izdošanu latviešu valodā «Zintniekam» nodeva K. Raudives mantiniece (ari ap­rakstīto eksperimentu dalībniece) Annemarija Morgentālere (Šveice). Labvēlīgas atsauces par to atsūtīja Fil. mag. Irēna Mellis (Zviedrija) — arī eksperimentu dalībniece. Paldies!

Terēza Laube, redaktore

Konstantīns Raudive

Vikipēdijas raksts

Konstantīns Raudive.

Konstantīns Raudive (dzimis 1909. gada 30. aprīlī Asūnes pagastā, miris 1974. gada 2. septembrī Badkrocingenē, Vācijā) bija latviešu psihologs, filozofs un parapsihologs, pētījis iespējamo dzīvi pēc nāves, izveidojis savu metodi mirušo cilvēku balsu pierakstīšanai, izmantojot "elektronisko balsu" fenomenu. Lasījis lekcijas Upsalas universitātē Zviedrijā. Rakstnieces Zentas Mauriņas vīrs.

Biogrāfija

1909. gada 30. aprīlī dzimis Asūnes pagasta "Slāņos" (netālu no Dagdas) zemnieku ģimenē. Mācījies Krāslavas ģimnāzijā un Rīgas katoļu garīgajā seminārā, ko nepabeidza. Studējis literatūru un filozofiju Parīzes universitātē (1930.-1932.), Madrides universitātē (1932.-1934.), Edinburgas universitātē (1934.-1936.). 1936.—1937. gadā dzīvoja Itālijā, laikā no 1937. līdz 1938. gadam – Somijā. 1938. gadā viņš atgriezās Latvijā un ļoti aktīvi iesaistījās sabiedriskajā dzīvē kā publicists un lektors. Pēc 1944. gada dzīvoja Vācijā, bet 1947. gadā pārcēlās uz dzīvi Zviedrijā. Kopš 1965. gada Raudive dzīvoja Vācijas pilsētā Bad Krocingenē, kur arī mira 1974. gada 2. septembrī.

Savos politiskajos uzskatos simpatizēja nacismam.[1] Dzīves pēdējos desmit gadus veltīja dažādu elektronisko ierīču radīto trokšņu analīzei savā privātajā laboratorijā, veica viņpasaules garu balsu ierakstus. Kopā ar līdzstrādniekiem ierakstījis vairāk nekā 100 000 audiolenšu, kuru tapšanā piedalījās vairāk kā 400 cilvēku.

Darbi

Grāmatas "Nedzirdamais kļūst dzirdams"

1938. gadā eseju krājums “Dons Kihots un mūsdienu cilvēks”,

1940. gadā “Dzīves kultūrai”,

1942. gadā “Pārpersonīgais un personīgais”,

1956. gadā “Sapņi un īstenība”,

1956. gadā "Neredzamā gaisma" (Das unsichtbare Licht. Thomas-Verlag, Zürich),

1965. gadā "Nedzirdamais kļūst dzirdams", 1965. gadā zviedriski, 1968. gadā vāciski ar nosaukumu Unhörbares wird hörbar Otto Reichl Verlag, Remagen [2], bet 1971. gadā angliski ar nosaukumu "Breakthrough - An Amazing Experiment in Electronic Communication with the Dead" - Colin Smythe, Gerrards Cross 1971, 1973. gadā "Vai mēs pārdzīvojam nāvi? Jauni eksperimenti ar balsu fenomenu" (Überleben wir den Tod? Neue Experimente mit dem Stimmenphänomen). Otto Reichl Verlag Remagen, ISBN 3 87667 0357 (vāciski), 1974. gadā “Laikmetu ārdītāji”, 1976. gadā “Laikmetu atjaunotāji” (izdota pēc viņa nāves). Konstantins Raudive. "Nedzirdamais kļūst dzirdams" Zintnieks, Rīga (2003) tulkojumi no spāņu valodas: Migela de Servantesa “Dons Kihots” un “Parauga noveles”, Migela de Unamuno “Migla” un “Dzīves traģiskās jūtas cilvēkos un tautās”.

Aforisms

Cik neaptverami plaša ir cilvēka dvēsele! Tu vari ceļot dienu un nakti, tā visu mūžu, un galā pārliecinies, ka nekur no sevis neesi aizceļojis,ka pār tavu galvu arvien mirdz tava likteņa zvaigzne.

—Konstantīns Raudive

Ietekme

Britu rokgrupa The Smiths savā dziesmā "Rubber Ring" (1985) izmantojusi fragmentu (semplu) no skaņuplates, kas bija pievienota 1971. gadā izdotajai Raudives grāmatai Breakthrough. Konkrētajā fragmentā dzirdama Raudives tulkotājas Nadjas Fauleres balss: "You are sleeping, you do not want to believe." [3]

Britu mūziķis Olivers Ho pieņēmis pseidonīmu "Raudive" un 2007. gadā izdevis deju mūzikas kompaktdisku "Raudive - Zeitgeist E.P", kurā izmantojis Konstantīna Raudives idejas par aizkapa balsīm mūzikas ritmos.

Atsauces

↑ „Nacionālsociālistiskais pasaules uzskats atbilst visdziļākajai cilvēka dabai un cilvēkā izraisa viņā dusošus spēkus, kas ved pie augstākas tikumiskas un rakstura attīstības pakāpes. Tā nacionālsociālisms, cīnoties par augstākām nacionālām vērtībām, cīnās arī par atsevišķa cilvēka rakstura vērtībām. Jo atsevišķais tautas loceklis ir vērtīgāks, jo nacionālais gods neievainojamāks. To ievērojot, kļūst saprotama arī mācība par rases tīrību. Jo tīrāka rase, jo vērtīgāks tās atsevišķais loceklis. Dabas griba ir, lai cilvēks tiektos aizvienu pēc augstākas attīstības pakāpes. Nacionālsociālisms atbalsta un nostiprina šo pašā dabā dibināto dziņu. Nacionālsociālisma mācības uzvara izskaidrojama ar to, ka tā dziļāk un pareizāk nekā iepriekšējās sociālās mācības, izpratusi cilvēka dabu gan nacionālā, gan vispārīgā nozīmē.” (Konstantīvs Raudive. Dzīves kultūrai. Mūsdienu cilvēka problēmas. - K. Rasiņa apgāds: Rīga, 1942., 147. lpp. (sarakstīts 1938.-1939. g.)