Brīva strēlnieka dzīve un nāve

Arturs Lundkvists Brīva strēlnieka dzīve un nāve

Balāde prozā

Zviedru mūsdienu rakstnieks Artūrs Lundkvists (dr. Ift06. g.) grāmatā «Bnvā strēlnieka dzīve un nāve» (1068. g.) pievērsies vēsturiskai tēmai — snaphānu kara notēlojumam, šo septiņpadsmitā gadsimta notikumu galveni varone Ir tolaik Dānijas pakļautībā esošā Skones tauta, tās traģiskā cīņa pret zviedru pārspēku.

Akmenāju, viršu un paegļu zeme Ziemeļskone ir mežvidus novads. Mežvidnieki pa­egļiem rada — noslēgti, spītīgi un nepa­kļāvīgi, tie neatzīst zviedru karali Kārti Vienpadsmito un negrib pieņemt svešādo zviedru valodu. Viņi uzskata sevi par dā­ņiem un sāk pārdrošu, izmisīgu un bezce­rīgu cīņu pret zviedru pārspēku. Vēsturē šie septiņpadsmitā gadsimta notikumi iegā­juši ar nosaukumu «snaphānu karš». Kara posts no nomaļas mežvidus sētas un mie­rīgas, svabadas zemkopju un mednieku dzīves izrauj arī brāļus Larsu un Jepi Jergensenus.

Zviedru rakstnieks Artūrs Lundkvists (dz. 1906. g.) ir skonenietis un, kā pats raksta, jūt savās dzīslās brīvo strēlnieku un snap­hānu asinis. Dzimtajai Skonei viņš veltījis šo balādi prozā, kas smelta no pašām tau­tas dzīlēm, — skarbu, izaicinošu un pārda­bisku.

No sevis varu piebilst, ka šausminošais cietsirdīgā nāvessoda apraksts man uzdzina pretīguma drebuļus un es grāmatu tā arī līdz galam neizlasīju. Vai nu būtu tik ļoti nepieciešams ar perversu tīksmi iedziļināties nāvessodu izpildes detaļās...

Ārzemju Romāns

(Zviedrija)

No zviedru valodas tulkojusi Solveiga Elsberga

Māksliniece Mulda Muižule

 Tulkojums latvieSu valodā pēcvārds, «Liesma», 1962

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis