Viņpus vārtiem-3. III Grāmata Piesmietais karavīrs

Aivars Kļavis Viņpus vārtiem-3 III Grāmata Piesmietais karavīrs

Gluži tāpat kā cikla pirmā grāmata “Adiamindes āksts” un otrā “Rīgas kuprītis", arī šis darbs balstīts uz patiesiem vēsturiskiem notiku­miem un vēsta par konkrētu cilvēku likteņiem šoreiz 20. gs. sākumā.

 Tomēr "Piesmietais karavīrs” ir romāns, nevis vēstures grāmata vai biogrāfiska apcere. Tātad viena no versijām par iepriekšējo paaudžu cēlsirdību un zemiskumu. Tomēr galvenokārt tas ir stāsts par cilvēku ciešanām, mīlestību, vilšanos un cerībām, ko fakti nespēj izskaidrot, bet dokumenti noklusē.

Sākotnēji bija iecerēta triloģija. Tātad šai vajadzēja būt tās pēdējai, noslēdzošajai grāmatai. Diemžēl vai varbūt par laimi, sācis to rakstīt, sapratu, ka 20. gadsimts, atšķirībā no abiem iepriekšējiem, nav ietilpi­nāms vienos vākos. Ne tikai tāpēc, ka šajos simt gados Latvijai pāri gājuši divi pasaules kari, vairākas revolūcijas un okupācijas, bet tāpēc, ka tajā laikā cirstās brūces vēl arvien nav sadzijušas un uz daudziem jautājumiem tā arī nav saņemtas atbildes. Tā nu neatlika nekas cits, kā pēdējo cikla grāmatu dalīt divās daļās un, nododot lasītājiem vērtē­šanai romānu “Piesmietais karavīrs”, ķerties pie ceturtās, cikla pēdējās grāmatas par 20. gadsimta otro pusi.

Autors

Līdzīgi kā cikla iepriekšējos romānos "Adiamindes āksts" un "Rīgas kuprītis" arī grāmatā "Piesmietais karavīrs" lasītāji sastapsies ar daudzām vēsturiskām personām. Viņu vidū Kārlis Ulmanis, Zigfrīds Meierovics un Voldemārs Zāmuēls. Pēteris Stučka ar sievu Doru un Josifs Visarionovičs Staļins. Rakstnieks Reinis Kaudzīte un Karlīne Damroze, kurus šķir vairāk nekā trīsdesmit gadu, bet vieno mīlestība un naids.

Karš sadragā cilvēku likteņus, tomēr ķēdē, kas saista pagātni ar šodienu, rodas jauni posmi. Kā tie rodas, jo paaudžu ķēde nedrīkst pārtrūkt, vēsta leģenda par piesmieto karavīru un šī grāmata.

20. gadsimts. Viens no asiņainākajiem un nežēlīgākajiem cilvēces vēsturē. Šķiet, tas vēl arvien ir tepat līdzās. Ar saviem noslēpumiem, mīlestību un ciešanām. Arī ar saviem neatbildētajiem jautājumiem tas uzlicis neizdzēšamu zīmogu šodienai. Cikla "Viņpus vārtiem” trešajā romānā "Piesmietais karavīrs", stāstot par 20. gs. pirmo pusi, autors mēģina sagraut mītus, kurus notikumiem uzslāņojis laiks un cilvēki. Kas tad slēpjas aiz vispārzināmiem faktiem? Kā radās latviešu strēlnieku bataljoni? Kā īsti tapa Latvijas Valsts, un kāpēc briti de facto to atzina septiņas dienas agrāk, nekā pati valsts tika proklamēta? Kas bija sieviete melnajā brokāta kleitā un augstpapēžu kurpēs, kas 1919. gada 22. maijā, kad Stučkas valdība un sarkanie strēlnieki bēga no Rīgas, vienatnē uzsāka bezjēdzīgu kauju ar pilsētā ienākušajiem vāciešiem? Bet varbūt notikumu aizsākumi meklējami daudz senākā pagātnē: 1560. gadā, kad krievi sakāva maršala Šalla fon Bella komandētos bruņiniekus un parādos nonākušais mestrs Ketlers pārdeva Livoniju poļiem?

Aivars Kļavis

Viņpus Vārtiem

TAPALS

UDK 821.174-31 , K| 234

Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Rīgas domes Kultūras departamenta finansiālu atbalstu.

Rīga

Grāmatas iznākšanu atbalstījuši ari SIA “Arčers”, bijusī Skultes pagasta padome un SIA “Skultes kokosta”.

Mākslinieks RIHARDS DELVERS

© Aivars Kļavis, 2009 © Tapals, 2009

Noskannējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis

Tikai apvienojot faktus ar iztēli, iespējams ceļot laikā un atgriezties pagātnē.

Paldies manai ģimenei un visiem, kas juta līdzi, pacieta, iedves­moja un neļāva padoties.

Paldies Limbažu muzeja direktoram Jānim Ulmim, muzeja galve­najai krājumu glabātājai Diānai Nipānei, skolotājai Ingai Zemītei, Bīriņu pils administratorei Dinai Tilakai, atvaļinātajam artilērijas pulkvedim un vēstures pētniekam Pēterim Ziemelim no Tūjas un vēstures pētniekam Igoram Vārpām, kura darbi par Latvijas armiju izmantoti šīs grāmatas tapšanā.

Paldies Kultūrkapitāla fondam, kas atbalstījis visas līdz šim iznā­kušās cikla “Viņpus vārtiem” grāmatas un, cerams, neliegs savu at­balstu arī pēdējai ceturtajai.

Paldies Rīgas domes Kultūras pārvaldei.

Tomēr jo īpašs paldies SIA “Arčers” un tā valdes priekšsēdētājam Armandam Garkānam, SLA “Skultes kokosta” direktoram Mārtiņam Ķeviņam, bijušajai Skultes pagasta padomei un tās priekšsēdētājai Veltai Puriņai, jo bez viņu līdzdalības un izpratnes, kādā situācijā no­nākusi latviešu grāmatniecība, diezin vai šis darbs maz būtu ierau­dzījis dienas gaismu.

Paldies!

Aivars Kļavis