Kumaonas cilvēkēdāji

Džims Korbets

Kumaonas cilvēkēdāji

Apvārsnis

Grāmata «Kumaonas cilvēkēdāji» ir aizraujošs stāsts par to, ko tās autors pieredzējis piecdesmit gados, medīdams Indijas džungļos tīģerus. Pie tam nevis parastus tīģerus, bet, cilvēkēdājus. Ne­viens no tiem nav viegli devies rokā. Gluži ot­rādi: daudzi plēsoņas paņēmuši no mednieka mūža uz džungļu takām un slēptuvēs pavadītus mēne­šus, nereti viņa dzīvībai draudējušas briesmas.

Dž. Korbeta apraksti ar savu spilgtumu un iz­ziņas materiāla bagātību saistījuši daudzu lasī­tāju uzmanību. To liecina jau tas vien, ka grā­mata tulkota daudzās valodās, arī krievu valodā.

No angļu valodas tulkojis Ivars Kundziņš Ilustrējis V. V a t a g i n s Vāku zīmējis G. K r u t o j s

Izdevniecība «Zinātne» Rīga 1970

Publicēta saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadē­mijas Redakciju un izdevumu padomes lēmumu.

PRIEKŠVĀRDS

Džima Korbeta grāmata pirmo reizi tika publicēta Indijā 1944. gadā. Pēc tam tā iznāca 1946. gadā Oks­fordas Universitātes izdevumā un vēlāk tika pārtulkota daudzu Eiropas tautu valodās. Jādomā, ka tā ieintere­sēs ari padomju lasītāju.

Pirms dot iespēju katram pašam novērtēt šo grā­matu, nepieciešami daži aizrādījumi.

Vispirms par grāmatas zinātnisko vērtību. Lai gan grāmatā aprakstīti' neparasti notikumi, tā satur tīģeru dzīves vislabāko un vispilnīgāko aprakstu, kas balstās uz visīstākajiem faktiem un uz autora — mednieka un dabas pētnieka — gandrīz piecdesmit gadu pieredzi. Džims Korbets dzimis 1875. gadā Indijā, Nainitalā, Ku­maonas novadā. Pirmo cilvēkēdāju tīģeri viņš nošāva 1907. gadā un vēlāk (izņemot abus pasaules k?rus, kuros pats piedalījās) turpināja medīt par cilvēkēdā­jiem kļuvušus tīģerus un leopardus. Korbeta vārds Zie- rņeļindijas zemnieku vidū ir ļoti populārs.

Džims Korbets pilnīgi objektīvi iztirzā jautājumu par to, kā tīģeri un leopardi kļūst par cilvēkēdājiem un kādēļ tas notiek. Jāatzīmē, ka, lai gan tīģeri Āzijā ir plaši izplatīti, gan Ķīnā, gan Irānā, gan arī PSRS cil­vēkēdāji tīģeri ir retums, nemaz nerunājot par leopar­diem. Bioloģiski nedz tīģeri, nedz leopardi nav cilvēk­ēdāji un kļūst par tādiem tikai sevišķu apstākļu spiesti, kā to apraksta Korbets. Tīģeris pie mums uzbrūk cil­vēkam reti un, ja uzbrūk, tad gandrīz vienmēr tikai pašaizsargāšanās nolūkā — ja cilvēks pirmais neveik­smīgi uzbrucis dzīvniekam. Pat vislielākais fantasts, ja vien tam ir kaut nedaudz godīguma, nesauks šādus tīģerus par cilvēkēdājiem.

Tomēr jāuzsver, ka nepieredzējuša vai vieglprātīga šāvēja ievainots tīģeris, gluži dabiski, var kļūt bīs­tams ne tikai pašam medniekam, bet arī apkārtnes iedzīvotājiem, sevišķi, ja tic ir neaizsargāti. Britu In­dijā tā arī bija, kā to apraksta Džims Korbets un kā tas redzams nāves gadījumu statistikā, ko no 1902. līdz 1907. gadam publicējusi valdība. Likums par tiesībām turēt ieročus padarija lauku iedzīvotāju stāvokli vēl nedrošāku — indiešiem bez speciālas at|aujas, ko iz­deva ar visdažādākajiem ierobežojumiem, bija aizliegts turēt ne tikai vītņstobru šaujamieročus, bet pat glud- stobru šautenes. Sā iemesla dēj Indijā sakropļotie, «ne­normālie» tīģeri un leopardi kļuva par cilvēkēdājiem. Sī parādība pilnīgi dezorganizēja dzīvi — traucēja gan lauku darbus, gan satiksmi. Tādos gadījumos adminis­tratīvās iestādes bija bezspēcīgas un lūdza palīdzību Džimam Korbetam.

Nevar nejust cieņu pret Korbeta vīrišķību, kautrību un humānismu, nevar neapbrīnot drosmi, ar kādu viņš, riskēdams ar dzīvību, daudzus gadus medījis cilvēk­ēdājus tīģerus un leopardus, tāpat kā nevar nepiekrist viņa vārdiem, ka tīģeru un leopardu iznīcināšana vis­pār, kā arī to nepiesardzīga vajāšana būtībā nav ne ar ko attaisnojama.

Aizīmēsim vēl, ka Kumaona atrodas Himalaju dien­vidu nogāzē un robežojas ar Tibetu un Nepālu. No­vada teritorija aizņem 14 tūkstošus kvadrātjūdžu, iedzī­votāju skaits •sasniedz pusotra miljona. Vispārēju priekšstatu par Kumaonu lasītājs var iegūt, aplūkojot grāmatā ievietoto shematisko karti.

Autors grāmatā lietojis angļu mērvienības. Sniedzam to izteiksmes metriskajā sistēmā: 1 jūdze= 1523,986 m; 1 jards=91,439 cm; 1 pēda = 30,48 cm; 1 colla = 2,54 cm; 1 akrs = 0,405 ha; 1 mārciņa = 453,593 g; 1 unce = = 31,103 g.

Profesors G. DEMENTJEVS

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis