Zīmogs sarkanā vaskā-1 Brāļi

Jānis Lejiņš

Zīmogs sarkanā vaskā-1 Brāļi

It kā biju jau diezgan pētījis. Un tomēr.

Stāvot muzejā pie atjaunotajiem 11. gadsimta tērpiem un rotām, brīnījos. Redzēju karaļu cienīgu skaistumu, bet man tika stāstīts par dzīvi nožēlojamās, dūmu pilnās būdiņās, par savstarpēju ķildošanos, melošanu un zagšanu. Tad es brīnījos par dūšīgajiem karotājiem vikingiem, kas spēja pakļaut vai visas Eiropas piekrastes un lielos Krievzemes upju ceļus, kamēr mūsu tēvutēvu zemi vikingiem nācās apiet ar līkumu. Bet man tika stāstīts par neorganizētām ciltīm, kas allaž kādam maksājušas pakļautības meslus.

Es brīnījos par ieroču un rotu bagātību, ko mūsu senči lika kapos savējiem, Viņāsaulē aizejot. Par milzīgo sudraba daudzumu, kāds bija apgrozībā baltu un igauņu zemēs. Bet man tika stāstīts par ļaudīm, kas, kuģiem parādoties, drūzmējušies krastmalā un priecājušies par rozīnēm vai pogām. Kas nezinājuši nedz skaitļus, nedz rakstus, nedz kādas mērvienības.

Man tika stāstīts par māņu tēlu godāšanu un sīkstu tumsību, kas valdījusi mūsu senču galvās un dvēselēs. Bet es lasīju mūsdienu zinātnieku esejas par citu tautu tūkstošgadīgām zināšanām, par smalko Indras tīklu, kas nesaraujami saista un vieno itin visu šai Pasaulē. Un atkal brīnījos par mūsu tautasdziesmu tumsonīgo ģenialitāti.

Pilna Māras istabiņa Sīku mazu šūpulīšu. Kad es vienu pašūpoju, Visi līdzi kustējās.

Tad es sapratu, ka esmu baudījis vien nožēlojamas drupatas no citu klāta vakariņu galda un dzirdējis vien vārās atbalsis no viņu nevērīgajām sarunām. Es turpināju pētīt un meklēt, līdz sāku atcerēties. Es gribu pats savas dzīres, kurās par māti un tēvu. par asinsradiem cauri paaudzēm runā, kā pieklājas. Cienīdami.un apbrīnodami.

Karogs

Jānis Lejiņš dzimis Skujenē 1954. gadā.

Literatūrā ienācis kā kritiķis, pirmais stāstu krājums "Mūsu Stacija" (1988). Literāri pierakstijis J.Gabra atmiņas "Latvju virsnieks Nr. 35473" (1990). Vairāku videofilmu scenāriju autors. Izveidojis un vadījis žurnālu "Vīri", aizsācis "Vīru spēļu" tradīciju.

Jānis Lejiņš

Otrais izdevums

Izdošanu atbalsta

KULTūRKAPITĀLA FONDS

Gramata uzrakstīta ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

Ieva Kolmane — galvenā redaktore

Bruno Mellis — vāka dizains

Jānis Buls — vāka foto

Vija Jugāne — redaktore

Ivars Vimba — makets

Rota Bārtule — korektore

Dzintra Vimba — tehniskā redaktore

©Jānis Lejiņš, 2001 © Bruno Mellis, 2005 © "Karogs". 2005

Manai sievai Džīnai

Bez Tevis šīs grāmatas nebūtu. Un vispār, vienīgais nopietnais iemesls, kādēļ tikusi radīta Pasaule, ir mūsu tikšanās.

Paldies maniem konsultantiem — vēstures zinātņu doktorei Ritai Grāverei. brīnišķīgajiem novadpētniekiem Artūram Gobām un Ojāram Ozoliņam, kā arī citiem pa­domdevējiem, bez kuru palīdzības šis darbs būtu daudz daudz grūtāk paveicams. Tāpat sirsnīgi pateicos saviem draugiem — Elgai un Jānim Skaņiem un Normundam Pēterkopam, kuri garajā rakstīšanas laikā palīdzēja pār­varēt dažu labu nopietnu sadzīves šķērsli.

Mēs neko neizzinām, bet tas, ko saucam par izzināšanu, ir atcerēšanās…

no Platona dialoga "ttlenuns"