Fatimas roka

Ildefonso Falkoness

Fatimas roka

Viņš ir jauns, drosmīgs, gudrs, jūtīgs, dāsns un godīgs. Viņš vienlaikus pieder divām pasaulēm — musulmaņu un kristiešu —, pilnībā nespēdams iekļauties ne viena, ne otrā. Viņš ir cerību pilns ideālists un vienlaikus apņēmīgs rīcības cilvēks. Viņa vārds ir Ernando, un viņš ir  16. gadsimta Spānijas morisks, kuram lemts mīlēt un cīnīties jaunajā Ildefonso Falkonesa, starptautiskā bestsellera 'Jūras katedrāle" (latviešu valodā 2008. gadā) autora, romānā.

Spānijas musulmaņu piespiedu pievēršana kristietībai un tam sekojošā izdzīšana no tēvzemes, kurā tie bija dzīvojuši jau 800 gadu, ir maz zināma vēstures lappuse, taču šie notikumi lielā mērā pārveidoja Eiropas vaibstus. Rit 1568. gads. Jau vairāk nekā pirms pusgadsimta Ibērijas pussalā ir kritusi pēdējā musulmaņu valsts — Granadas  emirāts. Paguruši no netaisnībām, moriski, kā tagad dēvē mauru pēctečus, Granadas kalnos saceļas pret kristiešiem un uzsāk  nevienlīdzīgu cīņu par brīvību un taisnīgumu. .

"Fātimas roka" ir episks vēstījums par labu un ļaunu, mīlestību un naidu, par sabrukušiem sapņiem un neizdeldējamām cerībām, un pārliecina ar vēsturiski precīzām detaļām un neaizmirstamiem raksturiem. Falkonesa lielākais talants ir prasme apvienot aizraujošu stāstījumu, bagātīgu sižetu un daudzveidīgu, vēsture pamatotu notikumu klāstu ar formas vienkāršību, kas, nenogurdinot lasītāju, ļauj aizrautīgi iegremdēties nopietnā vēstījumā. Tā ir izklaidējošās literatūras visaugstākā māksla.

Morisku vēsture — kopš brīža, kad 1492. gadā Katoliskais karaļpāris ieņēma Granadu, līdz pilnīgai un galīgai morisku izraidīšanai, kuras 400. gadadiena apritēja 2009. gadā, — ir viena no daudzajām neiecietības un ksenofobijas nodaļām Spānijas vēsturē. Citi visiem zināmi šāda naida piemēri ir al-Mansūra vēršanās pret jūdiem un kristiešiem 10. gadsimtā, kā arī pēc Katoliskā karaļpāra pavēles 1492. gadā notikusī jūdu padzīšana no Spānijas. Kad Granada padevās, kapitulācijas līgumā mauriem tika garantēti vis­labvēlīgākie nosacījumi: tie drīkstēja saglabāt arābu valodu, turpināt piekopt islāmu, ievērot savas paražas un nezaudēt ari savus īpašumus un sabiedrisko iekārtu. Taču jau astoņus gadus vēlāk kardināls Sisneross pavēlēja piespiedu kārtā kristīt musulmaņus un iznīcināt viņu kultūru. Maurus nicīgi sāka dēvēt par "moriskiem" jeb "maureļiem" un "jaunkristiešiem", tiem uzlika īpaši augstus nodokļus un sagrāva ari iepriekš solīto kopienas pašpārvaldi. Moriski kļuva par nežēlīgi izmantotiem un vienlaikus sīvi ienīs­tiem cilvēkiem, un visas viņu agrākās tiesības tika drastiski ierobežotas.

No spāņu valodas tulkojusi Dace Meiere

Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

Redaktore Dace'Sparāne-Freimane Mākslinieks Jānis Esītis Gundegas Kārkliņas makets

SIA "Dienas Grāmata" Mūkusalas iela 15, Rīga www.dgramata.lv

Ildefonso Falcottes IA MANO DE F/iTIMA

© 2000, lldefonso Falcones de Sierra

Translated from the original edition of Random House Mondadori, Barcelona, 2009 © Dace Meiere, ("Dienas Grāmata"), tulkojums no spāņu valodas, 2012 © Mirdza Ķempe, citāts no "Dona Kihota" tulkojuma, AKKA/LAA © Uldis Bērziņš, citējumi no Korāna atdzejojuma, AKKA/LAA © Jānis Esītis ("Dienas Grāmata"), vāka dizains, 2012 © S1A "Dienas Grāmata", 2012

Maniem dēliem: Ildefonso, Alehandro, Hosē Marija un Giljermo

Ja musulmanis cīnās vai atrodas neticīgo teritorijā, viņam nav pienākuma izskatīties citādi nekā apkār­tējiem ļaudīm. Šādos apstākļos musulmanis pēc savas izvēles vai piespiedu kārtā var pielīdzināties neticīga­jiem, ja vien no šādas viņa izturēšanās ir kāds labums ticībai, proti, ja viņš sludina savu ticību, izdibina no­slēpumus un pavēsta tos musulmaņiem, novērš kādu kaitējumu vai citādi sasniedz vēlamu mērķi.

Ahmads ibn TaimIia (1263—1328), slavens arābu jurists