Likteņa līdumnieki 2 Nārbuļu dēli. Mantinieki.

Likteņa līdumnieki 2 Nārbuļu dēli. Mantinieki.
Authors
Kaijaks, Vladimirs
Publisher
Lauku Avīze
Tags
prose_history
ISBN
9789984542058
Date
2004-04-15T00:00:00+00:00
Size
2.09 MB
Lang
lv
Downloaded: 8 times

Vladimirs Kaijaks,

Likteņa līdumnieki 2 Nārbuļu dēli. Mantinieki.

Godātais lasītaj!

Paldies, ka šī grāmata ir Jūsu rokās! Gana smaga, vai ne? Arī tāpēc, ka personāžu likteņi nav no vieglajiem. Atšķirībā no dzīves, kurā vi­siem novēlu vienvienīgi gaišas dienas, romānu varoņiem nedrīkstu ļaut plivināties rozā padebešos un sauļoties klusā laimē. Jo tad lasī­tājam nebūtu, ko nosodīt, žēlot, kam līdzi just. Nebūtu ar ko samērot sava mūža sarežģījumus. Tiesa gan, man parasti gadās, ka, paņēmis kādu dzīves situāciju, sāku to virpināt, vīt, vērpt, pīt, siet un mez­glot, kamēr pašam jābrīnās iecerēto grožu vietā iznāk cilpa. Ar grožiem likteņu iejūgu varētu vadīt rāmāk, bet cilpa savelkas traģiski. Kā Enijas bize tetraloģijas "Likteņa līdumnieki" pirmajā romānā.

Šajā grāmatā nodrukāts tetraloģijas trešais un ceturtais romāns "Nārbuļu dēli" un "Mantinieki". Meklēju grāmatnīcās "Nārbuļu dēlus" nu nav, kaut "Lata romānu" sērijā iznāca 10 000 eksemplā­ros. Un ja jau pirmie divi romāni izpelnījās otro izdevumu cietos vākos par prieku autoram un skaistu grāmatu cienītājiem, tad kādēļ gan lai otrus divus atstātu pabērnos? "Lauku Avīzes" izdevniecības nopelns, ka šī doma nepalika vienīgi spriedelējumos. Savukārt Latvijas Tele­vīzija seriālā "Likteņa līdumnieki" padarīja romāna varoņus visiem vienādi pazīstamus. Kā jau parasti, daļa skatītāju viņus pieņēma, daļa bija iedomājušies citādus. Es savu filmu jau skatījos rakstot, un tā nevarēja būt tāda pati kā vēlāk uzņemtā. Man bija interesanti sa­līdzināt šos abus redzējumus. Tāpat lasītājam, skatoties filmu, ir iespē­ja salīdzināt. Kam romāns svešs, tam šīs priekšrocības pietrūkst.

Vēl šogad LTV 1 iecerēts rādīt seriāla turpinājumu romāna "Zem Marsa debesīm" ekranizāciju. Ir uzrakstīts scenārijs romāna "Nārbuļu dēli" filmēšanai-. Un nu stāv budžeta purva malā, gaidot, kad pamirgos zilgana uguntiņa, vēstot, kur nauda kaltējas. Līdzās mīņājas "Mantinieki", arī uz naudas parādīšanos cerot. Palaikam šis tas paplaiksnās, bet pagaidām izrādās malduguns…

Abu šajā grāmatā nodrukāto romānu varoņi ir gan līdumu, gan likteņa mantinieki. Tāpat kā mēs visi. Nevien laucinieki, kuri manto­juši savu tēvutēvu zemi. Arī pilsētnieki, pat rīdzinieki, jo lai cik grūti iedomāties kādreiz Brīvības un Lāčplēša ielas stūrī šalca mežs. Nemaz ne aizvēsturiskos laikos. Tikai pirms dažiem simtiem gadu. Un nav svarīgi, kam tas piederēja un vai īpašnieks vispār bija, mēs visi esam šīs zem asfalta vai bruģa paslēptās zemes mantinieki. Esam saistīti ar to pienākumos, rīcībā, laika un laikmetu griežos. Jo dzim­tenes, Latvijas vārda vietā bieži lietojam "mūsu zeme".

Tās liktenis ir mūsu liktenis tāpat kā bērnu un bērnu bērnu lik­teni savā ziņā nosaka senči, mantojumā bez redzamā un taustāmā piešķirot gan savus vaibstus, gan rakstura īpašības. Arī mīlestību, kuras neaprēķināmo dabu neviens vēl nav izpratis, tāpat naidu, kas nepazīts un neapzināts kā tvans saindē attiecības nākamām paaudzēm.

Romānos "Nārbuļu dēli" un "Mantinieki" aiziet Katrīnas un Enijas laiks, pareizāk sakot, laiks viņas aizved sev līdzi. Ieva ar lielām pūlēm cenšas noturēties. Bet tas vairs nav viņas laiks. Romānu centrā viņas dēlu un Enijas meitas likteņi, kurus sarežģī veco līdumnieku atstātais mantojums. Un tad jau nākamā paaudze uzdod vecākiem un sev tik daudz jautājumu, ka nav iespējams atbildēt…

Lai gan aprēķināts, pēc cik tūkstošiem gadu planēta Zeme beigs pastāvēt, pagaidām paaudžu gaita rādās mūžīga. Vēl un vēl varētu rakstīt, kā Nārbuļu dzimta plešas un kalst, zarojas un lūst. Lasītāji arī ir izteikuši vēlējumu turpināt. Tomēr romānam atšķirībā no dzīves tecējuma kaut kad jābeidzas. Jau četru romānu cikls ir daudz. Bet man vajadzēja tikt līdz mantiniekiem. Tagad rakstu citu romānu un ceru uz lasītāju atsaucību.

Vladimirs Kaijaks

Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

© ISBN 9984-542-05-X © AS "Lauku Avīze", 2004