Mazi stāsti par lielo kosmosu

Fjodors Nautnovs un Nikolajs Jakovļevs - sastād

Mazi stāsti par lielo kosmosu

Autori

M. Arlazorovs, F. Arskis, V. Azerņikovs, S. Bakanovs, 1. Belousous, D. Bilenkins, N. Eidelmanis, A. Emme, V. Fedlenko, S. Guščevs, V. Jelagins, J. Jereško, J. Kaļiņins, G. Kazarnovska, V. Kelers, H. Konovalovs, J. Kreindļins, Ai. Podgo- rodņikovs, I. Rabinovičs, L. Repitis, G. Smoļans, V. TiSarenko, T. Topilina, I. Vatelis, L. Vladimirovs, S. Zurbina.

Sastādījuši Fjodors Nautnovs un Nikolajs Jakovļevs K. Mihailova zinātniskajā redakcija

Par šo grāmatu

Grāmata nav pārāk nopietna. Mēs vēlētos, lai lasītājs rītin aprītu šīs lappuses, reizēm pasmaidot, reizēm — padomājot, bet nekad piepūlē nerauktu pieri, lai atcerēlos sen aizmirstās, skolā mācītās formulas. Mēs zinām, ka neviens vēl ar matemātisku precizitāti nav aprēķinājis, cik liela ir kosmiskā humora nozīme. Bet mēs esam redzējuši Gagarina smaidu un uzdrošināmies izteikt nedzirdēti pār­drošu slēdzienu: ja cilvēks nesmietos, tas nespēļu pacelties Kosmosā.

Grāmata nav ari pārāk nenopietna. Tajā nav formulu, toties ir skaitļi. Tur sastopami vārdi «orbīta», «parseks» un pat «sprādziena dekompresija». Pēdējā brīdī autori un redaktori grāmatu vēlreiz pārlasīja, katrs no viņiem saprata daudz, visi kopā  saprata visu. Un lasītājs katrā gadījumā lai liek aiz auss, ka ar Kosmosu nav nekādi joki.

Grāmata nav pārāk pilnīga. Daudz kas tajā nav «atspoguļots», «apgaismots», «pieminēts». Taču kādē| uzskaitīt to, kā tajā nav? Ja tur būtu viss un par visu kosmisko, tad tā bulu cita grāmata, par kuru mums nav tiesību spriest.

Visbeidzot, šī grāmata neparasti ātri noveco. Tās autori ķērās pie spalvas, kad bija zināmi vēl tikai divi padomju kosmonauti. Pielika punktu un — to jau bija deviņi. Vēlāk sekoja vēl citi satraucoši notikumi, kas vairs neietilpst šajā grāmatā. Nožūs tipogrāfijas krāsa, lasītājs nepaspēs ne līdz pēdējai lappusei izlasīt, kad…

Mēs varam tikai minēt, kas un kā būs. Ja mēs to skaidri zinātu, tad šim zināšanām blakus vairs nebūtu vērts runāt ne par ko citu …

«Per aspera ad astra» (caur grūtībām uz zvaigznēm) — tā teica ļaudis senatnē un, pazemīgi lūdzot dievus, bikli cerēja nokļūt sep­tītajās debesīs.

Kādēļ ši grāmata nākusi klajā tieši tagad, bet nevis pirms div­desmit gadsimtiem vai pat pirms piecdesmit gadiem? Ātruma dēļ. Grāmatai «80 dienās ap zemeslodi» pietika ar ātrumu 500 kilometru diennaktī. «Mazajiem stāstiem» bija nepieciešams vismaz «pirmais kosmiskais ātrums».

Pirms lasītājs ielaužas šis grāmatas biezokņos, mēs gribam viņu brīdināt. Grāmatai ir daudz labu īpašibu, bet, ja tās laikus nepie­minēs, grāmata var nepalikt, un tas būtu ļoti nevēlami.

Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Liesma 1967

Tulkojušas R. Deinate un V. Segliņa Vaku un titulu zīmējis E. Skuja 13. 2utovska zīmējumi

Klausieties,

debesis,

cepuri nost![1]

Tā ir XX gadsimta balss.

Neticamu augstumu un neiedomājamu ātrumu gadsimts.

Pārsteidzošu zinātnes un tehnikas apvērsumu gadsimts.

Lielo sociālo revolūciju gadsimts.

Un tā nav nejaušība, ka tauta, kas radījusi jaunu pasauli uz Ze­mes, pirmā cirtuši ceļu arī nezināmajā — Kosmosā.

Zvaigznes raugās lejup — uzmanīgi, modri un nogaidoši.

Ko vēl tas ieraudzīs?!