Pūt, vējiņi!

Jānis Rainis

Pūt, vējiņi!

Luga sarakstīta 1905. gadā.

Daugavietis Uldis ierodas saimnieces mājās, lai lūgtu sen nolūkotās saimniekmeitas Zanes roku, taču maltuvē nejauši sastaptā bārenīte Baiba izmaina Ulda likteni… Raiņa darbs „Pūt, vējiņi!” ir ne tikai viena no autora daiļrades, bet arī latviešu literatūras virsotnēm, kā arī viena no visvairāk iestudētajām Raiņa lugām.

1905. gada decembrī Rainis un Aspazija emigrēja uz Šveici, sākumā dzīvoja Cīrihē, martā apmetās uz dzīvi Kastanjolas ciematā (tagad Lugāno pilsēta) pie Lugāno ezera. Arī uzturoties Šveicē, Rainis dzīvoja līdzi notikumiem Latvijā. Sadarbībā ar Jauno Rīgas teātrī tapa un šajā teātrī izrādītas viņa lugas "Zelta zirgs" (1909), "Indulis un Ārija" (1912) un "Pūt, vējiņi!" (1914). Izmantojot folkloras un vēstures vielu, Rainis rakstīja par pašām aktuālākajām tautas dzīves un izdzīvošanas problēmām.

Ētiskais ideāls izcelts tautasdziesmu stilistikā sarakstītajā lugā "Pūt, vējiņi!", kas iecerēta kā polemikas luga, vēršoties pret varmācības principu vēsturiskajos un sabiedriskajos procesos. Teātra zinātnieks Viktors Hausmanis par „Pūt, vējiņiem!" raksta: "Tas ir viens no skaistākajiem stāstiem par mīlestību pasaules literatūrā, līdz leģendai pacelts un psiholoģiski absolūti precīzs. Rainis smalki izseko, kā dzimst un veidojas jūtas."

"Pūt, vējiņi" laika gaitā kļuvusi par vienu no visvairāk iestudētajām Raiņa lugām, un to iestudējuši daudzi latviešu režisori - A.Mierlauks, E.Smiļģis, A.Amtmanis - Briedītis, F.Ertnere, B.Skujeniece, M.Šmithene, M. Ķimele, O. Kroders. Pēc lugas motīviem Gunārs Piesies uzņēmu filmu ar Esmeraldu Ermali un Ģirtu Jakovļevu galvenajās lomās. Par pēdējo plašu rezonansi izraisījušo šīs lugas iestudējumu Nacionālajā teātrī (2007) režisore Gaļina Poļiščuka tika nominēta Baltijas asamblejas balvai.

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis