Pēdējās rūgtās lāses

Gerhards V.Mencelis

Pēdējās rūgtās lāses

Stāsts

Par dzejnieka Heinriha Heines ilgam pēc dzimtenes un mīlestību

Grāmatā «Pēdējās rūgtās lāses» G. V. Mencelis attēlo ievērojamā vācu dzejnieka Heinriha Heines dzīves posmu no 1843. gada līdz viņa nāvei 1856. gadā.

Jau trīspadsmit gadu (kopš 1830. g.) H. Heine nodzīvojis emigrācijā Parīzē. Taču pilsēta ar pasaules slavu nevar dzejniekam aizstāt zaudēto dzimteni. To nespēj nedz Matilde — viņa daiļā un jautrā sieva, nedz draugi, kuri viņu vienmēr apciemo. «Domas par Vācijas nākotni neļauj aizmigt man naktīs,» viņš tolaik rakstīja un, nevērodams draudošās briesmas, apņēmās apmeklēt tēviju. Heine ierodas Hamburgā pie mātes un māsas, pie tēvoča un māsīcas — savas pirmās lielās mīlestības. Viņš laimīgs atgriežas mājās un īsu laiku nododas savām cerībām, savām ilgām un mīlestībai, kamēr galu galā atkal spiests bēgt no tumšajiem reakcijas spēkiem.

G. V. Mencelis šajā stāstā parāda laikposmu, kad H. Heine uzraksta savu poēmu «Vāczeme. Ziemas pasaka» un daudz citu brieduma laika sacerējumu. Mencelis spilgti notēlojis lielā vācu dzejnieka raksturu un izcēlis viņa literāro nozīmību, kā arī atainojis tā laika Vācijas dzīves apstākļus, visu tās politisko un garīgo atpalicību.

Vācijas Demokrātiskās Republikas rakstnieks Gerhards V. Mencelis pazīstams ar biogrāfiskajiem sacerējumiem ne tikai savā dzimtenē, bet arī aiz tās robežām. 1958. gadā publicēts stāsts par Heinrihu Heini — «Pēdējās rūgtās lāses», bet 1962. gadā romāns par Fridrihu Šilleru — «Zvaigznes nenomaldās no sava ceļa». 1968. gadā G. V. Mencelis ieguvis Leipcigas pilsētas literāro prēmiju.

No vācu valodas tulkojušas Rita Filipsone un Vilma Zicāne mākslinieks Jānis Svenčs

Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

 Izdevniecība «Liesma» Rīga 1973

A(Vācu)