Natans Gudrais

Gothols Efraims Lesings

Natans Gudrais

Gotholds Efraims Lesings (1729.-1781.) – apgaismotājs, filosofs, dramaturgs, mākslas teorētiķis un kritiķis. Drāmā „Nātans gudrais“ Lesings sludina reliģiskās iecietības ideju un brīvdomāšanas tiesības, vēršas pret ksenofobiju. Tas ir pēdējais Lesinga darbs, kas veltīta reliģiskām pārdomām un kurā reizēm ir izteikti visai ateistiski uzskati. „Nātans gudrais“ ieņem īpašu vietu vācu apgaismības humānismā. Raiņa atdzejojums.

tulkojis un atdzejojis Jānis Rainis

Gotholds Efraims Lesings (Gotthold Ephraim Lessing, 1729.-1781.) – apgaismotājs, filosofs, dramaturgs, mākslas teorētiķis un kritiķis.

Dzimis 1729. gada 22. janvārī Saksijas pilsētiņā Kamencā (Kamenz), luterāņu mācītāja Johana Gotfrīda (Johann Gottfried Lessing) ģimenē. 1737.-1741. gados mācījās dzimtās pilsētas skolā (Lateinschule). No 1737. gada mācījās pašmācības ceļā, līdz 1741. gada 22. jūnijā, ar tēva gādību saņēmis mācību stipendiju no fon Karlovicu (von Carlowitz) ģimenes, uzsāka mācības ģimnāzijā Meisenē (Fürstenschule St. Afra in Meißen). 1746. gada 20 septembrī uzsāka teoloģijas studijas Leipcigas universitātē. Šajā laikā sāka interesēties par teātri, viņa pirmā komēdija "Jaunais zinātnieks" guva visai lielus panākumus. 1748. gadā pameta teoloģiju, lai studētu medicīnu Vitenbergas (Wittenberg) universitātē, paralēli studējot arī fiziku, filosofiju un retoriku. Absolvēja augstskolu 1752. gada 29. aprīlī, kā septiņu brīvo mākslu (Seven Liberal Arts) maģistrs. 1752. gada novembrī devās uz Berlīni, taču 1755. gada oktobrī atgriezās Leipcigā. Nākamajā gadā viņš kā Johana Vinklera (Johann Gottfried Winkler) kompanjons devās izglītības ceļojumā pa Eiropu, taču jau Amsterdamā Septiņgadu kara dēļ ceļojumu bija jāpārtrauc. 1758. gadā atgriezās Berlīnē, kur veltīja sevi literārajai darbībai. No 1760. līdz 1765. gadam strādāja Breslavā (Breslau) kā ģenerāļa Fridriha Tauencīna (General Friedrich Bogislav von Tauentzien) sekretārs. 1765. gadā atgriezās Berlīnē. No 1767. līdz 1769. gadam bija dramaturgs un konsultants Hamburgas Nacionālajā teātrī (līdz teātra bankrotam). Strādādams teātrī, iepazinās ar savu nākamo sievu Evu (Eva King), vēl precētu ar Engelbertu Kingu (Engelbert King). 1769. gadā ievēlēts par Prūsijas karaliskās Zinātņu akadēmijas (Königlich-Preußische Akademie der Wissenschaften) ārzemju locekli. No 1770. gada 7. maija viņš ir bibliotekārs Volfenbitelas, (Wolfenbüttel) Braunšveigas un lineburgas (Braunschweig und Lüneburg) hercogistē, hercoga Augusta bibliotēkā (Herzog August Bibliothek). 14 Oktobris 1771. gada 14. oktobrī uzņemts masonu ložā "Trīs Rozes" Hamburgā (savos darbos jūsmoja par teorētisko masonismu, taču nebija sajūsmā par organizācijas reālo darbību un dalībniekiem). 1771. gadā saderinājies ar atraitni Evu Kingu. Kopā ar līgavu vairākkārt apceļoja Itāliju, apstājoties uz laiku Milānā, Venēcijā, Florencē, Dženovā, Turīnā, Romā, Neapolē un Korsikā. 1776. gada 8. oktobrī salaulājās. 1777. gada Ziemassvētku vakarā piedzima dēls Traugots (Traugott), bet 1778. gada 10. janvārī Eva mira no dzemdību komplikācijām. 1779. gadā Lesinga veselība strauji pasliktinājās, līdz viņš mira 1781. gada 15. februārī.

Filosofijā Lesings nostājās pret ortodoksālo garīdzniecību, taču pieņēma Dievu kā "pasaules dvēseli". Tomēr reliģijai, pēc viņa domām, ir tikai ētiska nozīme. Savā darbā „Cilvēces audzināšana“ (1780.) kā mērķi postulēja tādu nākotnes sabiedrību, kas būtu brīva no piespiešanas un kurā reliģiju būtu nomainījis apgaismotais saprāts. Ar lugu "Zāras Sampsones jaunkundze" aizsāka drāmas žanru vācu teātrī. Drāmā „Nātans gudrais“ Lesings sludina reliģiskās iecietības ideju un brīvdomāšanas tiesības, vēršas pret ksenofobiju. Darbos „Lāokoonts jeb par glezniecības un poēzijas robežām“ (1766.) un „Hamburgas dramaturģija“ (1767.-1769.) postulēja reālisma principus dzejā un dramaturģijā, tēlotāja mākslu priekšmetu ierobežojot tikai ar skaistā sfēru. Lielu nozīmi piešķīra mākslas, it sevišķi teātra apgaismojošajai lomai. Centās definēt dažādu mākslas veidu un žanru daiļrades objektīvos likumus. Ar Lesinga devumu dramaturģijā sākās vācu klasiskā literatūra.

FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis