Piezīmes no pagrīdes

Fjodors Dostojevskis

Piezīmes no pagrīdes

Fjodora Dostojevska garo stāstu “Piezīmes no pagrīdes” (1864) kritiķi mēdz dēvēt par uvertīru viņa grandiozo romānu piecniekam: “Noziegums un sods”, “Idiots”, “Velni”, “Pusaudzis”, “Brāļi Karamazovi”. Stāstā tiek aizsāktas tēmas, noskaņas un problēmas, kuras turpmākajā rakstnieka daiļradē ieņem centrālo vietu.

Romāna galvenais varonis ir četrdesmit gadus vecs izbijis Pēterburgas ierēdnis. Viņš aktīvi nodevies gribas brīvības meklējumiem, klejojot starp sapņiem un īstenību, ideāliem un realitāti. Paša radītajā izolētībā viņš filozofē par cilvēka rīcības motivāciju, slēptākajām dziņām un attieksmi pret tām. Izraušanās no paša radītā apburtā loka un vakariņas ar bijušajiem skolasbiedriem – veiksminiekiem pēkšņi dāvina viņam tikšanos ar meiteni.

Kopoti raksti desmit sējumos IV sējums stāsti 1862-1869

Liesma 1974

К1 Ф. М. Достоевский

Собрание сочинений в десяти томах Том четвёртый Повести и рассказы 1862—1869 Игрок

Государственное издательство художественной литературы Москва 1956 Издательство «Лиесма» Рига 1974 На латышском языке Перевод с русского О. Брикшкиса, А. Озола-Саксе, Я- Озола, А. Элксне Художник К. Голдманис

No krievu valodas tulkojusi Oto Brīkšķis, Ārija Elksne, Anna Ozola-Sakse, Jānis Ozols

Mākslinieks Kārlis Goldmanis

©Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1974

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis