Torņa cēlējs

Torņa cēlējs
Authors
Pliekšāne, Elza
Publisher
Kopoti raksti 4 sēj
Tags
dramaturgy
Date
1986-04-15T00:00:00+00:00
Size
0.22 MB
Lang
lv
Downloaded: 9 times

Aspazija

īstajā vārdā Johanna Emīlija Lizete Rozenberga,

vēlāk Elza Pliekšāne

Kopoti raksti 4 sēj

Liesma 1986

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Torņa cēlējs

«Torņa cēlējs»

Lugas «Torņa cēlējs» (pirmais nosaukums «Madlienas baznīcas torņa cēlējs») ieceres atrodamas 1924. gadā, kad Aspazija raksta dienasgrāmatā: «... neesmu vēl saņēmusēs lielāku darbu sākt. Esmu arī saskaldijusēs ar sīkiem darbiem priekš žurnāliem, dzejoji atņem laiku un nogurdina. Vismaz tagad esmu izšķīrusies priekš «Torņa cēlēja», kaut gan ļoti baidos, kā man izdosies. Vienīgi drāmas fabula man galvā un dramatisms arī liekas labs. Tikai par raksturiem bail un par visu to viduslaiku kolorītu.» (RLMVM, 90558.)

Luga rakstīta jau 1925. gadā reizē ar «Boasu un Ruti», taču pa istam Aspazija pie tās ķeras tikai 1926. gadā, kad darbu arī izdodas pabeigt.

Sižetam Aspazija izmantojusi tautas teikās bieži sastopamo motīvu, ka velni neļauj baznīcu uzcelt līdz tam laikam, kamēr pagrabā nebūs iemūrēta dzīva jaunava. Galvenā varone — klusā, maigā Made — ir upuris, kas nolemts baznīcas būvei. Lugas gaitā viņa top par varoni, kas labprātīgi iet nāvē, lai būvmeistars varētu pabeigt savu darbu.

Taču luga nebūt nav veltita reliģiskās ideoloģijas propagandai. Gluži otrādi — šajā drāmā vairāk nekā citos Aspazijas sacerējumos skan ass sarkasms pret baznīcas kalpiem, dažādiem varasvīriem un pašu ticību. Ne velti pēc lugas iestudējuma buržuāziskā prese pārmet dzejniecei, ka tā radījusi tendences drāmu, nevis mākslas darbu:

«Kaplāns tēlots kā uzdzīvotājs un liekulis. Baznīcas padomes locekļi netikļi un kukuļu ņēmēji, un režija autorei palīdzējusi, traktēdama tos groteskā veidā. Beidzot vecais dzērājs Mārtiņš bez pārtraukuma aģitē pret dievu. Tā propaganda iet visiem cēlieniem cauri,» raksta O. Liepiņš «Latvī» 1927. gada 15. inartā, apcerēdams uzvedumu Dailes teātrī.

Pirmizrāde notiek 1927. gada 12. martā. Augstu šo uzvedumu vērtē Jānis Sudrabkaļus:

«Mūsu laikos, kur daudziem pašuzupurēšanās un nesavtīga mīla liekas jau novecojušas lietas, kur vilina absolūta vaļība, amorālisms, Madlienas baznīcas torņa cēlēja romantiskā figūra iegūst sevišķu nozīmi. Aspazija atgādina par seniem un negrūstošiem gara pamatiem, uz kuriem ceļams katra laikmeta, katra cilvēka darbs. Jo lielāks upuris, jo augstāka padarītā darba vērtība.» (J. Sudrabkalns. Par teātri. R., 1973, 75. lpp.)

Iļģa lomā — Eduards Smiļģis, Made — Emīlija Viesture, Heli-jante — Lūcija Neiberga, dekorators — Oto Skulme.

Grāmata «Torņa cēlējs» iznāk A. Gulbja apgādībā Rīgā 1927. gadā. Seit teksts iespiests pēc izdevuma «Mana dzīve un darbi»

4. sējuma (R., 1938). Tekstā nācies labot dažas otrajā izdevumā pieļautās iespiedkļūdas un vairākus izlaidumus. Lugai paturēts grāmatā iespiestais virsraksts «Torņa cēlējs», jo tas minēts visās literatūras vēsturēs.

Mazāk pazīstamu vārdu skaidrojumi

Cunfte — feodālās pilsētas amatnieku apvienība.

Dāvida kokle — jūdu ķēniņa Dāvida mūzikas instruments. Dāvids jaunībā savam valdnieka amatam izredzēts, pateicoties brīnišķīgai prasmei spēlēt kokli.

Ēģiptes tumsība — pēc Bībeles nostāstiem, jūdu pravietis Mozus uzraidījis Ēģiptei pēc kārtas desmit mocības: sērgas, krusu, siseņus u. c., bet visbeidzot tādu tumsu, ka cilvēki varējuši staigāt, tikai ar rokām taustīdamies.

Hironlms (Hieronims) — baznīcas rakstnieks, Bībeles izskaidrotājs apm. m. ē. 4. gs.

Jāzepa bēgšana uz Ēģipti — pēc Bībeles leģendām, Jāzeps kopā ar Mariju pēc dieva pavēles bēg uz Ēģipti, lai izvairītos no bērna nogalināšanas, ko pavēlējis izdarīt Hērods.

Jūdass — Jēzus Kristus nodevējs.

Kanoniķis — amatvīrs viduslaiku baznīcas sistēmā, kas bija atbildīgs par baznīcas dogmu ievērošanu.

Kaplāns — katoļu garīdznieks, parasti baznīckunga paligs vai vietnieks.

Lācars — Bībeles leģendas persona, kuru Jēzus Kristus pamodinājis no miroņiem.

Magdalēna — grēciniece Bībeles leģendās, kuru Jēzus Kristus padarījis tikumīgu.

Mitra — augstāko katoļu garīdznieku galvassega.

Miša — dievkalpojums katoļu baznīcā.

Pelnu diena — nākošā diena pēc Vastlāvja (sk.), kad ticīgie sāk gavēni un grēku nožēlošanu.

Vastlāvis — seni tautas gadskārtu ieražu svētki, vēlāk baznīcas svinamdiena februāra beigās, kad rīkoti karnevāli.

Zuzanna, arī Suzanna — Bībeles leģendu varone, dievbijīgā un skaistā tirgoņa Joahima dzīvesbiedre, kuru apmelo kā laulības pārkāpēju.

Latiņu valodas tekstu tulkojumi:

In nomine domini Ješu Chrisll et Spirlti sancti: apage, Satana! — Tā kunga Jēzus Kristus un svētā gara vārdā: sātan, atkāpies!

Membrum consilil — konsīlija loceklis.

Nobilissimi — dižciltīgākie.

O esca vermiumt o massa pulveris/ — ak, tārpu ēsma! ak, putekļu mākonis!

Supplicium in membro quo peccavistis — sods attiecībā uz locekli, ar kuru jūs esat grēkojuši.