Par Padomju Latviju. Cīnītāju atmiņas. 1918-1919. II daļa

Par Padomju Latviju. Cīnītāju atmiņas. 1918-1919. II daļa

Kara izpostītajā, okupantu izlaupītajā, ienaidnieka ielenktajā Latvijā darbaļaudis rādīja patiesus darba varonības piemērus. Vajadzēja veltīt milzu pūles cīņai pret badu, vajadzēja likvidēt bezdarbu. Bet, veicot kārtējos neatliekamos darbus, reizē tika projektēti arī diženi plāni sociālistiskās industrializācijas radīšanai (hidroelektrostaciju celšana utt.). Padomju Latvijā vairs nebija vietas vācu melnā bruņinieka pēctečiem. Muižnieku zemes īpašums tika likvidēts, zeme kļuva par darba tautas īpašumu. Sākās jaunu, sociālistisku lielsaimniecību — padomju saimniecību izveidošana. Tika likti pamati sociālistiskās kultūras veidošanai. Protams, veicot šo darbu bez pieredzes, neizpalika arī kļūdas, bet taisnība ir P. Stučkām, kas LKP VI kongresā 1919. gada martā teica: «Mēs nebaidāmies kļūdu, bet cenšamies darbā labot savas kļūdas. Jo pēc katras kļūdas proletariāts top par vienu piedzīvojumu bagātāks, kamēr buržuāzijā ik pēc kuras tieizdevības jūtas par vienu cerību nabagāka.»  Par sociālistiskās celtniecības darbu Rīgā savās atmiņas raksta P. Allens; daudz bagātu un interesantu faktu atrodam J. Mergina, J. Skrastiņa, P. Kaģes, Т. Bērziņa, J. Stoķa, E. Pelča, 0. Kalniņa, A. Skrabas, A. Bālmanes, F. Krustkalna, K. Fimbera un citu autoru atmiņās, kas veltītas ciņām un celtniecības darbam atsevišķās pilsētās un pagastos.

Latvijas KP CK partijas vēstures institūts —

PSKP CK Marksisma-Ļeņinisma institūta filiāle

Latvijas Valsts Izdevniecība Rīgā 1959

ЗА СОВЕТСКУЮ ЛАТВИЮ Воспоминания борцов 1918—1919 г. Часть II

Латвийское государственное издательство

На латышском языке