Lukrēcija Bordža un viņas ēna

Mērija Lavatere-Slomane

Lukrēcija Bordža un viņas ēna

Tikai vienam ir acis, sirds un izpratne par šo pašos pamatos mīlestības vērto būtni - tas ir Lukrēcijas piena brālis, uzticamais draugs un slepenais sekretārs Jakobs Krafts - viņas „ēna", kas Lukrēcijas starojošās personības iespaidā neievērots dzīvo viņai līdzās: Jakobs vienīgais pazīst savas pavēlnieces asaras un bailes, viņas ilgas un nevainīgo samaitātību. Jakobs raksta dienasgrāmatu, un to, kas tur lasāms par viņa pavēlnieci Lukrēciju, diktējusi gudrība, ironija un labestība, tāpēc ēna izrādās daudz nozīmīgāka nekā maldugunis, kas dejo acu priekšā.

no vācu val. tulk. Austra Aumale.

Izdevniecība Daugava

Izdošanas gads 2012

Lappušu skaits 344

Gregorovijs Ferdinands, grāmatas „Romas pilsētas vēsture viduslaikos" autors, bija pirmais zinātnieks, kas izstudējis dokumentus par Lukrēcijas Bordžas dzīvi un secinājis, ka klišeja "indētāja" un „skaistā spīgana" nekādā ziņā neatbilst Bordžas meitas patiesajam tēlam. Lukrēcija bija savas vides veidojums, kura trīcēja, bailēs Cēzara Bordžas priekšā un, krājoties viņa noziegumiem citam aiz cita, bija pazaudējusi labā un ļaunā mērauklu, tāpēc viņas neapzinātais un piemīlīgais morāles trūkums nevienam nešķita piedauzības akmens jo īpaši šajā - renesanses -laikmetā, kas bija atklājis cilvēku kā indivīdu. Tā nu Lukrēcija -pašapzinīga, skaista, greznību mīloša un baudas alkstoša - rotaļājās ar varu, kas viņai kā Aleksandra VI meitai bija ielikta šūpulī. Viņa uzskatīja sevi par svarīgu personu ģimenes politiskajās spēlēs un tomēr kā izlutināts bērns vienīgi rotaļājās ar lietām, kuru bīstamību neizprata. Cilvēkiem, kas atradās Lukrēcijas tuvumā, neatlika laika viņai, ja nu vienīgi tik daudz, lai bīdītu viņu no vienas saderināšanās un laulības uz nākamo.