Lekcijas par augstākās nervu darbības jautājumiem

Akadēmiķis Leons Abgara d. Orbeli

Lekcijas par augstākās nervu darbības jautājumiem

Latvijas Valsts Izdevniecība Rīga 1947 akadēmiķis L. A. Orbeli

Tulkojums Prof. Dr. Jāņa Vildes redakcijā

Latvijas Valsts Izdevniecība Rīga 1947

Redakcijas priekšvārds

Pateicoties šādiem izcilus pētniekiem kā Sečenovam, Pavlovam, Bechterevam, Orbeli, Bikovam u. c., augstākās nervu dar­bības pētīšanā Padomju Savienība ieņem pirmo vietu pasaulē. Vadošo lomu starp šiem pētniekiem ieņem akadēmiķis I. P. PavIovs ar savu eksperimentu techniku un no tiem secināto slē­dzienu svarīgumu un oriģinalitāti. Pēc akadēmiķa I. P. Pavlova nāves viņa darba galvenais turpinātājs ir akadēmiķis L. A. Orbeli. I. P. Pavlova mācība par tā saucamajiem nosacītiem refleksiem, uz kuras tagad galvenokārt dibinās augstākās nervu darbības pētīšana, Pad. Latvijas ārstiem un vispār tiem, kas interesējas par nervu sistēmas darbību, ir pazīstama. Tomēr tā nav pazīstama visā pilnībā, un daudziem nav skaidra tās lielā nozīme. Tāpat daudziem nav zināmi akadēmiķa I. P. Pavlova citi pētījumi, it īpaši pētījumi par psichopatoloģiju. Ne visi zina, kādā veidā tiek turpināts viņa iesāktais darbs. Labu pārskatu par visiem minētiem jautājumiem dod akadēmiķis L. A. Orbeli lekcijās par augstākās nervu darbības jautājumiem. Tādēļ visiem, kas grib iepazīties ar akadēmiķa I. P. Pavlova mācību plašāk un kas interesējas par nervu augstāko darbību (tas katrā ziņā jādara ārstiem, veterinārārstiem, dabas zinātniekiem un visiem, kas šīs disciplīnas studē), ieteicams vispirms iepazīties ar šīm lekcijām.

J. Vilde.

Veltīju dārga skolotājā gaišajai piemiņai

Priekšvārds

1938. g. pavasari, sekojot akadēmiķa I. P. Pavlova vārdā no­sauktā 1 Ļeņingradas medicinas institūta direkcijas uzaicināju­mam, nolasīju lekciju ciklu par augstākās nervu darbības jau­tājumiem ar nosaukumu «I. P. Pavlova mācība par nosacītiem refleksiem». Cikls bija domāts plašai Institūta profesoru, mācības speķu un studentu auditorijai. Lekcijas apmeklēja arī citu iestāžu zinātniskie līdzstrādnieki — speclalisti-fiziologi.

Autors spraudis sev nepretenciozu uzdevumu: sniegt Pavlova ievērojamās mācības pamatfaktu izklāstu, pievērst auditorijas uzmanību šīs mācības svarīgākajām pusēm un dot tai vērtē­jumu no to zinātnisko disciplinu viedokļa, kurām tā kalpo par bazi vai par logu, kas atver jaunas perspektivas.

Sīs perspektivas, lūk, arī visvairāk interesēja pašu autoru, jo no to savlaicīgas atklāšanas atkarājas turpmākā darba sekmes. Reizē ar to svarīgi bija pareizi parādīt Pavlova mācības stāvokli kopējā zinību sistēmā, lai pēc iespējas novērstu tos maldīgos iztulkojumus, kādus tai dažubrīd dod kā pārāk dedzīgie piekritēji, tā arī pārmērīgi bargie skeptiķi, kuri parasti, līdzās savai per­sonīgai priekšmeta nezināšanai, izmanto pirmo kļūdas un aiz­raušanās.

Lekcijas tika stenografētas, un to stenogramas sastāda šīs grāmatas pirmo daļu (sešas lekcijas). Autors aprobežojās tikai ar stenogramu pārbaudi un apdari un neizdarīja nekādus gro­zījumus, papildinājumus vai saīsinājumus, tā ka materials sniegts tieši tādā veidā, kā savā laikā auditorijai.

Grāmatas otru pusi sastāda piecu referātu stenogramas (arī tikai apstrādātas, bet ne pārstrādātas), kurus autors nolasīja zinātniskās apspriedēs, ko ik gadus organizē I. P. Pavlova skol­nieki un piekritēji un kas veltītas viņa piemiņai. Šie referāti apgaismo Pavlova zinātniskā mantojuma vispārējo attīstības plānu un dažus progresīvus soļus šai attīstībā.

Šī grāmata nav ne mācības grāmata, ne kurss, ne populārs apraksts. Tā nekādā ziņā nevar aizstāt divus lielākos cil­vēka domas jaunrades darbus, ko mums atstājis I. P. Pavlovs savās «Lekcijās par smadzeņu lielo pusložu fizioloģiju» un «Divdesmitgadīgā pieredze augstākās nervu darbības pētīšanā». Autors būs laimīgs, ja šīs jaunās zinātnes nozares pētnieki- iesācēji atradīs šinī grāmatā komentārus un atslēgu tālākai pareizai jautajuma nostādnei.

Autors uzskata par patīkamu pienākumu izteikt pateicību par neatsveramo palīdzību: Elizabetei Joakimovnai Orbeli — par atbalstu lekciju lasīšanas laikā .un palīdzību pirmajā grūtajā pirmo četru lekciju un trīs referātu stcnogramu apstrādāšanā; Nadeždai Isajevnai Michelsonei — par palīdzību pārējo stenc- grarnu pirmapstrādāšanā un teksta turpmākā daudzkārtīgā pār­baudē un apdarē, kā arī atkārtotā rūpīgā sleju un aplauzumu lasīšanā. N. I. Michelsones neatlaidībai un enerģijai autors lielā mērā pateicību parādā par šīs grāmatas klajā nākšanu.

L. Orbeli.

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis