Zelta zīmogs

Džeimss Tvinings

Zelta zīmogs

KONTINENTS RĪGA

Tūlīt notiks pati nekaunīgākā nolaupīšana vēsturē, un notiku­mu virpulī ir Toms Kērks…

Izmeklēdams kādas Leonardo da Vinči gleznas zādzību, biju­šais mākslas darbu zaglis ierauga šaušalīgu skatu - tur, kur agrāk bija glezna, ir pienaglots kaķis. Viņš uzreiz saprot, ka tas ir drau­dīgs sveiciens no veca ienaidnieka, bet pēc tam atklaj, ka Seviļā nogalināts kāds draugs.

Tikmēr FIB aģente Dženifera Brauna Ņujorkā ir nonākusi tik dramatiskā situācija, ka vel nekad. Šķietami nenozīmīgā gleznu viltošanas lieta, ko viņai uzdots izmeklēt, pēkšņi pārtop skandālā, kas visā pasaulē izsoļu biznesu skar vissvarīgakajā vietā.

„ Tikpat labi varētu apgalvot, ka iespējams nozagt Parīzes Dievmātes katedrāles torņus!"

- Luvras direktors, 1910. gadā

Vislabāk apsargātā glezna pasaules vēsturē. Beidzamo reizi nozagta 1911. gadā, tomēr 1913. gadā Luvra to atguva. To sauc la joconde.

Tomass Kērks, slepenais aģents savulaik bijis nepārspējams mākslas priekšmetu zaglis, tikai pārsviedies pretējā nometnē. Tieši Ķērks vislabāk spēj novērtēt citiem nemanāmās sakarības un sakritības.

Tomēr, kad Ķērks apjauš, kurš mākslas darbs ir šā uzbrukuma mērķis, pat viņš nodreb…

Šī ir Džeimsa Tvininga trešā eleganti uzrakstītā un aizraujošā grāmata par aģentu Tomu Kērku. Abas pirmās - „Fortnoksas zelts" un „Melnā saule" - jau guvušas cildinošu rezonansi daudzviet pasaulē. Apbrīnojamie vēstures personāži, vide, tehnoloģiju iespējas un artefakti Tvininga romānos visnotaļ atbilst zināmajam.

Ja kādam šogad izdevies vēl labāks trilleris par šo,

gribētu to redzēt… , .

Džeimsa Tvininga romāna "Zelta zīmogs" publicēšanas tiesības pieder "Apgadam "Kontinents""

No angļu valodas tulkojusi Mara Poļakova Vaka dizains Kristiāns Šics

ISBN 978-9984-35-380-7

© Džeimss Tvinings, 2007 © Tulkojums latviešu valoda, mākslin iecis ka is noformēju ms, "Apgāds "Kontinents"", 2008

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Amālijai un Džemīmai

Kad pats pirmais bērniņš pasaule: ļxišu pirmo reizi iesmējās, viņa smiekli sašķīda tūkstoš sīkos gabaliņos, gabaliņi izsprāga uz visām pusēm un pārvērtās par laumiņām.

Di. M. Berijs, "Pīters Pens"

Vēsturiskais fons

Domu uzrakstīt šo romānu man radīja "Monas Lizas" zādzī­ba 1911. gadā un atgūšana 1913. gadā - šis notikums izraisī­ja vienu no vērienīgākajām krimināUzmeklēšanām vēsturē un tieši tam "Mona Liza" lielā mērā var pateikties par savu pašrei­zējo slavu.

Visā romānā atrodamā informācija par mākslas darbiem, māksliniekiem, zagļiem, viltojumu atklāšanas metodēm un arhitektūru saskan ar zināmajiem faktiem.

Vairāk informācijas par autoru un aizraujošajiem notiku­miem. cilvēkiem, vietām un priekšmetiem, kas pieminēti "Zelta zīmogā", kā arī par citiem romāniem, kuru varonis ir Toms Ķērks, var atrast internetā - vmv.jcim?stwining.com

Fragments no Džordžo Vazari traktāta "Izcilo gleznotāju, tēl­nieku un arhitektu dzīves" (1568)

Leonarda uzņēmās uzgleznot Frančesko del Džokondo nievāt Manas Lizas portretu.

Šaja galva ikkatrs, kas vēlējas redzēt, cik tuvu māksla spēj atdarināt dabu, it viegli spēja to apjaust, jo tajā atveidotas pat visniecīgākās iezī­mes, ko ar smalkumu iespējams uzgleznot…

… Deguns ar daiļajam nāsīm, rožains un maigs, liekas dzīvs. Mute ar spraudziņu un kaktiņiem, ko lupu sārtums saista ar miesas toni, pa­tiesībā likās, ka tās nav krāsas, bet miesa. Kakla bedrīte, ja cieši uz to lūkojas, varēja redzet sitamies pulsu. Un tik tiešām, var sacīt, ka tā glez­nota tādā manierē, lai katrs drosmīgs amata meistars, lai viņš butu kas būdams, drebetu un zaudētu dušu.

Un šajā Leonardo darbā rotājās smaids, tik patīkams, ka šis skats bija drīzāk dievišķs, nevis cilvēcisks; un tam vajadzēja būt kaut kam pasakainam, jo īstenība nebija dzīvāka.

Laikraksts Fhe Washington Post, 1913. gada 13. decembris

Leonardo da Vinči izcilā glezna "Mona Liza", kas vairak ne­ka pirms diviem gadiem tika nozagta no Luvras (Parīzē), ir atras­ta [un vainīgais apcietināts]. Tā atrodas pie Italijas varas pārstāv­jiem un tiks atdota Francijai.

"Mona Liza" jeb Ia ļoconde, kā to pienāktos devet, ir visu laiku slavenakais sievietes portrets un tika citigi meklēts visās četrās pasaules malās. Gleznas noslēpumainā nozagšana no Luvras, prava faktiska vērtība un attēlotas sievietes valdzinošais smaids…

viss kopa neļāva atslabt interesei par tās atgušanu.

Pratinašana aizturētais pavēstīja, ka viņa īstais vārds ir Vin- čenco Perudža… "Man bija kauns," viņš paziņoja, "ka vairak ne­kā gadsimtu nevienam itālim nav ienācis prātā atriebt šo laupī­šanu, ko Napoleona laikā pastrādaja franči, kuri no Itālijas muzejiem un galerijām vagoniem veda prom gleznas, skulpturas un citus dārgumus, senus manuskriptus - tūkstošiem - un zeltu, maisiem vien."