Lugas

Rūdolfs Blaumanis

Lugas

Dramaturģija

Dzīvais ūdens, Genoveva, Indrāni, Ļaunais gars, No saldenās pudeles, Pamāte, Pazudušais dēls, Skroderdienas Silmačos, Trīnes grēki, Ugunī

Rūdolfs Blaumanis

(1863-1908)

Rūdolfs Blaumanis - spilgtākais latviešu rakstnieks 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā un, iespējams, visā latviešu rakstniecības vēsturē.

Rūdolfs Blaumanis piedzima 1863. gada 1. janvārī Ērgļu muižnieka Tranzē kalpu mājā un pavadīja tur pirmos četrus mūža gadus. Tēvs bijis muižas pavārs, māte - istabene. Par viņa mājām uz visu turpmāko dzīvi kļuva rentes mājas "Braki". Desmit gadu vecumā Rūdolfs sāka skolas gaitas Annas Rubīnas četrklasīgajā privātskolā Ogres pagastā, tad vācu tirdzniecības skolā Rīgā. Braku mājās viņš atgriezās pēc savas divdesmitās dzimšanas dienas. No 1887. gada viņš ar lielākiem vai mazākiem pārtraukumiem dzīvoja Rīgā. Rakstniekam nekad mūžā nav bijis sava dzīvokļa. Viņš īrēja mēbelētas istabas gan svešos, gan paziņu dzīvokļos - pie J. Rozentāla, V. Purvīša, J. Jaunsudrabiņa, V. Fon Andrejanova, advokāta J. Ansberga. Palaikam apmetās lētās viesnīcās, skolu telpās. Par vienīgajām īstajām Blaumaņa mājām uzskatāmi "Braki" Ērgļu pagastā. Te arī ir radušās idejas un iedvesma R. Blaumaņa darbiem.

Blaumanis sevi veidojis par rakstnieku apzināti un mērķtiecīgi. Viņš labi prata vācu valodu, bija ļoti daudz lasījis vācu oriģinālliteratūru un sākotnēji arī kā rakstnieks attīstīja sevi vācu literatūras ietekmē. Impulsu pievērsties "visdzīvākajai dzīvei" un latviešu zemniekam ar viņa "pelēko ikdienu" Rūdolfam Blaumanim devis Gētes "Fausts" u.c. dižā vācu ģēnija darbi.

Vairākos periodiskajos izdevumos Rūdolfs Blaumanis strādāja par algotu darbinieku ("Zeitung fьr den Stadt und Land", "Dienas Lapa", "Mājas Viesis", "Mājas Viesa Mēnešraksts", "Pēterburgas Avīzes", "Latvija"). Latviešu (arī vācu) publika iepazina Blaumani gan kā asprātīgu teātra recenzentu, gan kā satīrisku feļetonu un literāru tēlojumu autoru. R. Blaumanis pievērsās arī dzejai, sacerēdams liriskus un satīriskus dzejoļus.

Rūdolfs Blaumanis nomira ar tuberkulozi Takaharju sanatorijā Somijā 1908. gada 4. septembrī. Pārvests uz Latviju, apbedīts Ērgļu kapos, kur 1923. gadā uzstādīts piemineklis (tēlnieks B. Dzenis). Rīgā R. Blaumaņa piemiņai 1929. gadā uzstādīts piemineklis (tēlnieks T. Zaļkalns), Madonas rajona "Brakos" 1959. gadā atvērts memoriālais muzejs. Rīgā, Alberta ielā 12-9, Jaņa Rozentāla bijušajā dzīvoklī, kur R.Blaumanis 1906.-1908. gadā īrēja istabu, tagad atrodas Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa memoriālais muzejs, kur iekārtota rakstniekam veltīta ekspozīcija.

FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis