Uguns un nakts

Jānis Rainis

Uguns un nakts

Sižets un tēlu sistēma ir pārņemti no Pumpura "Lāčplēsis", papildinot pamatlīniju ar jaunām epizodēm, kas padziļina idejisko dimensiju. No vienas puses - Lāčplēsis (Latvijas tautas spēks un brīvības aizstāvis), Laimdota (kuru var uztvert kā Latvijas simbolu), Spīdola (varoņa iedvesmotāja). No otras – tumsas spēki: Melnais bruņinieks, vācu iekarotāji, tautas nodevēji Kangars un Līkcepure.

Uguns un nakts simbolika ir ļoti ietilpīga un daudzplākšņaina. Tajā iekļaujas gan teiksmas sižets, gan 13. gadsimta notikumi,[4] gan 1905. gada revolūcija, gan ceramā brīvā Latvija, gan mūžīgā gaismas un tumsas cīņa vispār. Īpatnējs tēls ir Spīdola, kuru parasti mēdz interpretēt kā skaistuma simbolu un Lāčplēša līdzgaitnieci. Taču faktiski Spīdola ir “Uguns un nakts” - un Raiņa simbolisma vispār - “atslēga”. Spīdolas vārdi - “Es nepastāvu, es esmu kā saule, / Es tūkstoš krāsās pār zemi laistos - / Bet manā visumā spīd un dzīvo viss” - ir konspektīva simbolisma filozofija, kas iemieso Raiņa ideju par simbola mainību un daudznozīmību.[5] Melnais bruņinieks slēpj vēl vienu pretrunu. Attēlots kā fiziski akls, viņš izrāda cīņā neparastu izveicību un gūst virsroku pār savu pretinieku. Tātad runa neiet par aklumu tiešā nozīmē...[6] Lāčplēsis - varoņa arhetips. Eposa autors Andrejs Pumpurs norāda: „Lāčplēsis ar lāču ausīm ir tai pašā laikā pati latviešu tauta, tā ir pusmežonīga, bet stipra, brīva un patstāvīga, tā ir nepārvarama, kamēr raganas dēls, kultūra, nenocērt lāču ausis. Līdz ar lāču ausu zaudēšanu jeb kultūras ieviešanu tā zaudē arī savu brīvību un patstāvību.”[7] Zinot, kā daudzkārt Kangars (Rainim) ir atbalstījis Lāčplēša centienus – kad tie ir bijuši vērsti individuācijas, nevis atkarības virzienā – var pieļaut domu, ka Kangars ir Lāčplēša Ēnas puse.[8]

Varoņa augšāmcelšanās jeb atgriešanās, vai cerības uz atgriešanos tēma tiek aizskarta pēdējā pantā: "Vēl cīņa nau galā un nebeigsies, Tev, Lāčplēsi, Spīdola palīgā ies!"

Šāda metafora sastopama gandrīz visur pasaulē un nav saistīta ar kādu noteiktu reliģiju. Te arī jāpievērš uzmanība tam, ka nākotne tiek saistīta ar Lāčplēša un Spīdolas vārdiem, ka arī tas ka Raiņa vēlākā darbā "Rīgas ragana" Dedze ir Lāčplēša un Spīdolas, nevis Laimdotas meita