Garais ceļš uz Hantimansijsku

Vilis Lācītis ; Smidzis K.Vāverts

Garais ceļš uz Hantimansijsku

Sviestroka mikroromāns

"Sviestroka mikroromāns uzrunās ļaudis, kuri saistīti ar 90. gadu roka andergraundu Latvijā un citur. Tas ir sociāls, humoristisks un alkoholisks teksts ar krietnu devu psihodēiijas. Mikroromāns ir radoši iedvesmojošs, romantisks un mīlīgs. Pēc izlasīšanas izjutu labi pēcgaršu. Domāju, ka pasaku mājā "Undīne" tam būtu jāstāv goda vietā!"

Dambis, grupas "Inokentijs Mārpls" dalībnieks

""Garais ceļš uz Hantimansijsku" ieved latviešu lasītāju maz zināmā un maz aprakstītā Latvijas rokmūzikas pagrīdes vidē, kur ar varoņiem notiek visneiedomājamākie piedzīvojumi. Tekstu bagātina subkultūrai raksturīgs svaigi sulīgs humors un leksika. Būtībā tas ir vēstījums par to, kā jauni vīrieši cenšas nonākt pie dzīves jēgas: viņi spēlē mūzikas instrumentus, dzer alkoholu, pipē, dzied, spontāni sacer dziesmu tekstus, sarunājas un, izmantojot pašhipnozi, dodas integrālas realitātes izziņas ceļā ar nolūku paplašināt savu apziņu. Puiši noraida plakanu domāšanu, primitīvu patērniecību un kautrīgi ilgojas pēc mīlestības. Proza, kas saprotošā lasītājā burtiski izraisīs smieklu lēkmes! Lai arī pilnīgi atšķirīgs, šis teksts turpina NSRD iekopto praksi lūkoties uz dzīvi skaisti un neparasti. Maz cerību, ka to kādreiz varētu iekļaut skolu literatūras mācību programmās. Lai gan vajadzētu!"

Liāna Langa

Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

Redaktore Liāna Langa Māksliniece Ilva Kalnbērza

© Vilis Lācītis un Šmidzis fC. Vāverts, 2012 © Zupski Rubin, 2012

© Ilva Kalnbērza, vāks un ilustrācijas, 2012 © "Apostrofs", izdevums, 2012

Moto:

Siers ta ir prasība pec atruma

Epigrafs:

Agrāk zāle bija zaļāka un pelēkais kardināls pelēkāks. It kā vajadzētu skumt par izgājušo vasaru, bet skumjas ir pavisam par ko citu.