Kabulas grāmattirgotājs

Osne Seierstade

 Kabulas grāmattirgotājs

Kā tas ir - būt sievietei Afganistānā, slēpties zem parandžas, savu nākamo viru ieraudzīt tikai kāzu dienā, klausīt it visam, ko pavēl vecāki vai virs, sadzīvot zem viena jumta ar vīra otru sievu?

Rietumu žurnāliste Osne Seierstade Kabulā ierodas kopā ar Ziemeļu aliansi 2001.gadā drīz pēc talibu režīma krišanas. Nejauši iemaldījusies grāmatnīcā, viņa uzsāk sarunu ar afgāņu patriotu un brīvdomātāju, grāmattitgotāju Sultānu Hānu. Vārds pa vārdam, un Osne jau ir uzaicināta vakariņās pie Sultāna, no kurām aizejot sev saka: "Šī ir Afganistāna. Būtu saistoši par šo ģimeni uzrakstīt grāmatu." Grāmattirgotājs ieceri atbalsta un ļauj savā mājā viņai nodzīvot trīs mēnešus. Osnei izdodas iegūt vīra, tā divu sievu, piecu bērnu un neskaitāmo radinieku uzticību. Viņa, tāpat kā afgāņu sievietes, uzvelk parandžu, lai dotos uz raibo austrumnieku tirgu un pirtīm, slepus šķērsotu Pakistānas robežu, kā arī lai pieredzētu un izjustu vīriešu neierobežotās tiesības un varas izpausmes. Pati Osne Seierstade grāmatas lappusēs neparādās, ļaujot Hāniem stāstīt par saviem priekiem un bēdām, sāncensību, sapņiem un kārdinājumiem. Atklātais sadzīves atainojums ļauj dziļi ielūkoties islāma valstī laikā, kad tā sāk meklēt savu ceļu starp moderno un tradicionālo pasauli.

Tulkotāja Mudīte Treimane.

Osne Seierstade, viena no Norvēģijas ievērojamākajām žurnālistēm, četrus mēnešus dzīvoja Kabulas grāmattirgotāja ģimenē un, tāpat kā afgāņu sievietes, uzvilka parandžu, lai dotos uz austrumnieku raibo tirgu un lielajām pirtīm, slepus šķērsotu Pakistānas robežu, kā arī - lai pieredzētu un izjustu vīriešu neierobežotās tiesības un varas izpausmes.

Dramatiskais stāsts, ko jaunā žurnāliste rakstījusi, sēžot uz paklāja blakus Sultāna ģimenes sievietēm, un kas ļauj mums pašu acīm ieraudzīt tik neierasto un svešo dzīvi Afganistānā, Osnei Seierstadei ir atnesis slavu un lielu popularitāti gan Skandināvijā, gan citur pasaulē.

Arī Latvijas lasītājiem šī grāmata būs visai saistoša, jo caur vienas ģimenes ikdienu un likteņiem tā atklāj sarežģītos pavērsienus Afganistānas vēsturē - jo īpaši 11. septembra izraisītos notikumus.

Osne Seierstade (dz. 1970)

Oslo Universitātē mācījusies krievu un spāņu valodu, kā arī ideju vēsturi. Viņa bijusi Norvēģijas laikrakstu korespondente Krievijā (1993-1996) un Ķīnā (1997); rakstījusi par karadarbību Čečenijā.

1998.-2000. gadā Osne Seierstade Norvēģijas televīzijai veidojusi reportāžas par karu Kosovā un 2000. gadā publicējusi savu pirmo grāmatu "Ar muguru pret pasauli. Portrets no Serbijas". Divas nedēļas pēc teroristu uzbrukuma Pasaules tirdzniecības centram Ņujorkā 2001. gada 11. septembrī viņa devās uz Afganistānu, būdama vairāku Skandināvijas plašsaziņas līdzekļu korespondente.

Par ieguldījumu žurnālistikā Osne Seierstade ir saņēmusi vairākus apbalvojumus.

2002. gada novembrī par grāmatu "Kabulas grāmattirgotājs" Osne Seierstade saņēma Norvēģijas prestižāko - Grāmattirgotāju balvu (Bokhandlerprisen). Pirmajos četros mēnešos, kopš grāmata Norvēģijā publicēta, bija pārdoti vairāk nekā 120 000 tās eksemplāru.

"Kādā dūmakainā februāra dienā es pārcēlos uz šis ģimenes mājām. Man līdzi bija vienīgi dators, piezīmju bloks, pildspalvas, satelīttele-fons un tas, kas mugurā. Pārējais bija pazudis brauciena laikā kaut kur Uzbekistānā. Es tiku sagaidīta atplestām rokām un jutos labi afgāņu kleitās, kuras drīz vien man aizdeva."

"Manas dienas bija tādas pašas kā dienas šai ģimenē: ausmā es pamodos no bērnu kliedzieniem un vīriešu pavēlēm. Pēc tam stāvēju rindā uz vannasistabu vai ielavījos tur, kad visi bija nomazgājušies. Pārējo dienas da|u es vai nu paliku mājās kopā ar sievietēm, apmeklēju radiniekus un gāju uz bazāru, vai pavadīju kopā ar Sultānu un viņa dēliem grāmatveikalā, pilsētā vai braucienos. Vakarā kopā ar ģimeni es vakariņoju un dzēru za|o tēju, līdz pienāca laiks doties gulēt.

Es gan biju ciemiņš, bet ātri pielāgojos. Par mani fantastiski rūpējās, ģimene bija devīga un atvērta. Mēs kopā piedzīvojām daudz jautru brīžu, tomēr es reti kad biju dusmojusies uz kādu tik stipri kā Hānu ģimenē un reti kad biju bārusies ar kādu tik bieži kā tur. Turklāt vēl nekad nebiju jutusi tik stipru vēlēšanos kādam iesist kā tajā ģimenē.

Mani vienmēr provocēja viens un tas pats -vīriešu izturēšanās pret sievietēm. Pārākums viņos bija tik ļoti ieaudzis, ka reti tika apšaubīts.

Es gan tiku uzlūkota kā sava veida divdzimumu būtne. Būdama Rietumu sieviete, es drīkstēju uzturēties kopā gan ar sievietēm, gan ar vīriešiem. Ja es būtu vīrietis, tad nekad nedrīkstētu dzīvot ģimenē tā, kā dzīvoju es -tik cieši līdzās Sultāna sievietēm -, lai ļaudis nesāktu par to runāt. Vienlaikus vīriešu pasaulē man nekad nekas netraucēja būt sievietei jeb divdzimumu būtnei. Kad svētkus svinēja sievietes par sevi un vīrieši par sevi, es biju vienīgā, kas drīkstēja brīvi staigāt starp abām istabām."

2003

Kabulas grāmattirgotājs : ģimenes drāma / Osne Seierstade ; tulk. Mudīte Treimane ; red. Antra Vagnere.