Ņetočka Ņezvanova

Fjodors Dostojevskis

Ņetočka Ņezvanova

Dostojevskis šajā stāstā pirmoreiz bija izvirzījis mērķi parādīt cilvēka rakstura attīstību no bērnības līdz brieduma gadiem uz plaša sociālās dzīves fona. Darba galvenie varoņi pieder pie «sapņotāju» kategorijas (Jefimovs, Ņetočkas māte, pati varone, Aleksandra Mihailovna un tās iemīļotais). Sižeta pamatā ir nesamierināma sadursme starp «tīri fantastisko, kvēli ideālo» un «blāvi prozaisko», «gandrīz neticami vulgāro». Ikviena sapņotāja liktenis īpatnēji atspo¬guļo šo galveno konfliktu. Stāsts ir spilgta sociālo kontrastu ainava, talantīga vijolnieka atkarīgais stāvoklis dzimtcilvēku orķestrī, pilsētas trūcīgo iedzīvotāju nabadzība un — blakus kā «pasakaini brīnišķīgā» simbols — «grezns nams ar sarkaniem aizkariem». Bet arī tur, kur ārēji liekas viscaur valda labklājība, pastāv nevienlīdzība, spēcīgā tirā¬nija pār vājāko.

Kopoti raksti II sējums stāsti 1848-1859

Liesma  1973

Ф. M. Достоевский

Собрание сочинений

в десяти томах Том второй Повести и рассказы 1848—1859

Государственное издательство художественной литературы Москва 1956

Издательство «Лиесма» Рига 1973 На латышском языке Перевод с русского Э. Бирзниека-Упитиса, А. Озола-Саксе, Я. Озола Художник К. Голдманис

No krievu valodas tulkojusi Ernests Birznieks-Upītis, Anna Ozola-Sakse, Jānis Ozols

Mākslinieks Kārlis Goldmanis

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Tulkojums latviešu valodā «Liesma», 1973