Laimētā līgava

Ernsts Teodors Amadejs Hofmanis

Laimētā līgava

Stāsti: Magdalēna fon Skideri  ; Laimētā līgava  ; Majorāts  ; Meistars Johanness Vahts  ; Kāršu spēlmaņa laime  ; Dons Žuans  ; Bruņinieks Gluks

latviešu lasītājs pazīst Hofmaņa «Velna eliksīru» un «Runča Mura dzīves uzskatus», kur gaiši pamirdz rakstnieka satīriķa talants. Šai nelielajā izlasē ievieto­tais stāsts «Bruņinieks Gluks» pieder pie viņa literārās darbī­bas sākuma perioda darbiem.

Rakstnieks ataicina no «sapņu pasaules» pazīstamo komponistu, lai parādītu, ka ista māksla diem­žēl paliekot nesaprasta, pārprasta, noniecināta. «Magdalēna lon Skiderh pieder pie pašiem ag­rākajiem krimināla rakstura dar­biem pasaules literatūrā. Slavens Parīzes juvelieris, visu cienīts amata meistars, ilgu laiku sa­trauc pilsētas iedzīvotājus, no­laupīdams paša izgatavotās dārg­lietas un slepkavodams. Viņu nespēj notvert ne policisti, ne slepenpolicisti. Juvelieris, kas dzīvoja Parīzē XVII gs., nav tikai sava amata meistars, bet viens no cildenajiem renesanses laikmeta mākslas meistariem. Kā lielu pārestību viņš izjūt nepie­ciešamību atdot par naudu ta­lanta radīto skaistumu.

Viens no rakstnieka labāka­jiem tā sauktajiem «nakts» stās­tiem ir «Majorāts». Te lasītājs nonāk vecas pils noslēpumu varā, spoku pasaulē, kas līdz ar vēja gaudošanu un jūras ban- gotnl atdzīvojas nakts tumsā. Tas Ir romantisks lons majorāta īpašnieku varas kārei.

Izdevniecība «Liesma» Rigā 1969

No vācu valodas tulkojusi Ērika Lūse Mākslinieks Gunārs Kļava

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Vācu rakstnieks, komponists, gleznotājs, diriģents, režisors un mūzikas kritiķis Ernsts Teodors Amadejs Hofmanis (1776— 1822) dzīvoja tā sauktajā «estē­tikas gadsimtā», kad atbildi uz visiem lielajiem jautājumiem meklēja mākslā. Vācu roman­tiķu vidū Ilolmanis ir pats sa­režģītākais, pretrunīgākais un savdabīgākais mākslinieks; viņi rakstīja pagājušā gadsimta pašos drūmākajos gados, kad visā Eiropā valdīja reakcija, kas jo smagi izpaudās leodāli sadrum­stalotajā, atpalikušajā Vācijā.

Neremdināmā mīlestība pret mūziku un glezniecību jūtama arī rakstnieka darbā, kur viņš neatlaidīgi liecas apvienot vārda mākslu ar krāsu un skaņu pa­sauli, tā Ieviesdams pasaules literatūrā vēl nepazītu, oriģinālu stilu. Ar paša autora dzīves mokošajām pretrunām saistās neparastais, poētiskais rakstības veids, satura un lorrnas neatbil­stība, lantastiskā un reālā, jautrā un traģiskā mijiedarbība.

Rakstnieka poētiskā lantastika iedvesmojusi komponistus Vāg­neru, Caikovski, Olenbahu un Sūmani.

Pēc pusotra gadsimta, kas mūs šķir no Holmaņa dzīves laika, skaidri redzam lielā vācu dzej­nieka rakstnieka sarežģītā, daudz­veidīgā talanta pārsteidzošās izpausmes. Redzam patiesi at­tēlotu laikmetu, cilvēkus, viņa stāstījuma veidu, kas spēl aiz­raut, sajūsmināt.