Aizaugušās drupas

Alfrēds Dziļums

Aizaugušās drupas

Cīnītāju atmiņas. Miera zvani skan — bet stāvoklis kļuva traģisks. Latviešu leģionāri, kas cīnījās par savas zemes brīvību, pēkšņi tika apvainoti par noziedzniekiem. Ne ārstu, ne.invalīdu cilvēciskais saprāts nespēja pieņemt šo netaisnību, zuda arī uzticība izslavētajai rietumu tautu humanitātei. Kāda jēga bijusi pasaules karam, ja verdzība un terors turpinās, ja dzeloņu žogi draud nogriezt pusi Eiropas?'

Katra pavadītā nakts un diena nesa mūs tuvāk baigam liktenim. Mēs arvien atradāmies krievu aplenktā pilsētā.

Stāvokli varējām tikai zīlēt pēc angļu sardzes: tomēr tā mainījās pie slimnīcas vārtiem, tikmēr mums vēl bija cerības otrā pasaules karā sekas pārdzīvot. Pilsētā pieņēmās panikaCivilisti devās rietumu virzienā ar mugursomām, atlokas ratiņiem. Bēgļu mokas vēl nebija beigušās. No kā viņi bēga, kad miera zvani bija vēstījuši pasaulei jaunu taisnību un brīvību?

Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

Raksti. Astotais sējums

Šī grāmata izdota ar autora mantinieku laipnu atļauju

Mākslinieks Kaspars Rekmanis

ISBN 9984-644-33-2 © Irma Dziļuma, 2001

© Kaspars Rekmanis, mākslinieciskā izveide, 2001 © Apgāds «Daugava», izdevums, 2001