Putras Dauķis I

Kārlis Ieviņš

Putras Dauķis I

1988. gadā aprit simt gada kopš rakstnieka Kārla Ieviņa (1888-1977) dzimša­nas. Romāns «Putras Dauķis» (1930) ir viens no viņa labākajiem darbiem. Tajā satīriskā gaismā tēlots Zemgales budzis, viņa izkurtējusi morāle. Tas ir viens no spilgtākajiem pelēkā barona tēliem visā latviešu pirmspadomju literatūrā.

«. . . kad pēc kara pārbraucu Lat­vijā, redzēju, ka tas, ko latvietis pats zīmīgi nosaucis par ļurbu, nostājies priekšgalā mūsu lauku dzī­vei. [. .] Es redzēju, ka agrākā miesta un medus kannas nav vairs mūsu tautas dzīru galdā, bet skābas putras dauķis ar kandžu. Un, jāsaka, riebuma un naida dzīts, es sāku rakstīt savu «Putras Dauķi», jo gri­bēju dokumentēt, iemiesot vienu no mūsu tautas galvenām sliktām īpašībām. Pēc manām domām, ļurbisms jeb putras dauķisms ir visslik­tākā un riebīgākā īpašība, vilciens mūsu tautas raksturā. Visus pēckara gadus es vēroju ļaužu dzīvi. Un «Putras Dauķī» gribēju atstāt nāko­šai paaudzei laika tipus, dzīvi ar visu viņas dabisko sulu un mērci.»

Kārlis leviņš 1930. gadā

Vāka apdarei izmantots Indriķa Zeberiņa zīmējums no žurnāla «Svari».

Kārlis Ieviņš

Romāns divas daļas

Rīga «Liesma» 1988

Induļa Zvagūža grafiskā apdare

© Priekšvārds, izdevniecība «Liesma», 1988

Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis