Inku zelts

Arturs Lielais

Inku zelts

Piedzīvojumi, fantastika, ceļojumi

Šī grāmata risina tālāk agrāk iznākušajos darbos «Karavelas iziet okeānā» un «Konkistadori» aizsāktos temati­kas pavedienus un stāsta par spāniešiem, kuri pēc Kristofora Kolumba jūras braucieniem un Ernando Kortesa ka­ragājieniem turpināja iekarojumus Jaunajā Pasaulē. Arī šoreiz balstījos uz laktiem un dokumentiem — hronikām, vēstulēm, laikabiedru liecībām un vēsturnieku pētīju­miem un pūlējos attēlot iekarotāju — Pizarro, Almagro u. c. gaitas Dienvidamerikā, šo zemju atklāšanas norisi, inku valsts Peru iekarošanu, karagājienus uz Čīli, Oreljanas braucienu lejup pa Amazoni, kaujas, ko izcīnīja paši konkistadori savā starpā par sagrābto laupījumu. Centos sniegt arī īsas ziņas par Peru cilšu vēsturi, īpatnējo kultūru un tās barbarisko iznīcināšanu.

Par visu to bagātīgu faktu materiālu sniedz gan pašu konkistadoru ziņojumi un vēstules, gan Garsilaso de Vegas, Karvahala, Montesinosa, Heresa, Sarmjento, Ondegardo, Sjesas de Leona, Relija, Pedro Pizarro, Naarro u. c. hronikas, gan ievērojamu spāniešu vēsturnieku — Erreras, Gomaras, Ovjedo, Sarates, Laskasasa, Fernandesa, Lopesa u. c. pētījumi, tāpat A. Humbolta, Š. Kondamina, E. Pepiga u. c. ceļojumu apraksti, vēlāku laiku vēstur­nieku — V. Preskota, S. Ruges, G. Ritera, O. Pešeja, D. Fis- kes, V. Fostera, kā arī padomju zinātnieku — 1. Magido- viča, J. Svēta, V. Gujajeva, J. Griguļeviča, B. Šarevskas, A. Jeiimova, J. Zubricka, L. Fainberga u. c. darbi.

Kaut arī hronistu liecības ir visai neskaidras un reizēm gluži pretrunīgas, cauri gadsimtu tumsai, leģendām, izdo­mājumiem un izskaistinājumiem saskatāma patiesība — kaila, asiņaina, skaudra un nežēlīga: iekarotāji ar kristī­gas ticības un eiropiešu civilizācijas izplatītāju masku, tu­rēdami vienā rokā krustu, otrā — zobenu, nesdami nāvi, postu un verdzības jūgu, tumsību un nabadzību, iebrukuši tālajās aizjūras zemēs. Tā sākās koloniālisms, tā asiņu straumēs dzima kapitālisms, netaisnā zelta vara, tā sā­kās svešu zemju sagrābšana, izlaupīšana un kolonizēšana.

Zelts bija — un vēl joprojām ir — iekarotāju, pasaules kundzības tīkotāju, avantūristu, laupītājuīstais dievs, zelts deva viņiem varu, godu un slavu, zeltam viņi kalpoja de­dzīgāk nekā pašu cildinātajam un piesauktajam dievam, Jēzum un jaunavai Marijai. Zelta dēļ viņi pastrādāja visšausmīgākos noziegumus, devās nāvē un vislielākajās briesmās, pārcieta neaprakstāmas grūtības. Zelta — dzel­tenā sātana apstulboti, viņi izlēja asiņu straumes un pacēla ieročus arī cits pret citu, un daudzi no viņiem atrada kapu svešajās zemēs.

Mūsu dienās, kad koloniālisms visā pasaulē piedzīvojis pilnīgu krahu un cilvēce sākusi nokratīt zelta jūgu, im­periālisti, kolonizatori, gluži kā lēdija Makbeta Šekspīra drāmā, visiem spēkiem pūlas nomazgāt asiņainās rokas, izdzēst gadsimtu gaitā pastrādāto ļaundarību pēdas.

Šī grāmata, vēstīdama par sen aizgājušiem laikiem un notikumiem, iespējams, palīdzēs noraut masku tiem, kuri vēl mūsu dienās, iebrukdami citās zemēs, pūlas izlikties par kultūras, labākas dzīves, labākas iekārtas nesējiem. Pagātnes notikumi arī pēc gadu simtiem bargi apsūdz tautu apspiedējus un verdzinātājus.

AUTORS

Izdevniecība-Liesma-Rīgā 1970

Mākslinieks Ā. Lielais Kartes zīmējis J. Ancītis

Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis