Nogrimušie dārgumi

Žaks Ivs Kusto, Filips Diolē

Nogrimušie dārgumi

Apvārsnis

Šai grāmatā attēloti arheoloģiskie darbi Silverbenka koraļļu audžu labirintos, kur plaši pazīstamais franču zinātnieks — okeāna dzīļu pētnieks Žaks Ivs Kusto ar akvalangistu grupu, lietodams vis­modernāko tehniku, meklēja kādas nogrimušas spāņu galionas leģen­dāros dārgumus. Ainas, kurās attēlots saspringts darbs pasakainajā zemūdens pasaulē, mijas ar vēsturiskiem nostāstiem par spāņu ieka­rojumiem Centrālajā Amerikā un Dienvidamerikā un fllbustieru uz­brukumiem.

Kusto līdzautors lr viņa draugs arheologs un žurnālists Filips Diolē.

No franču valodas tulkojis Aivars Maizītis

Priekšvārda autors A. AKSJONOVS

Zinātniskais konsultants biol. zin. doktors Z. SPURIS

Izdota saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes lēmumu

© Tulkojums latviešu valodā Izdevniecība «Zinātne», 1980

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Rīga «Zinātne» 1980

Ku 868 Nogrimušie dārgumi. — Tulk. no franču valo­das. — R.! Zinātne, 1980. — 204 lpp., il„ 16 ]p. il. — (Apvārsnis).

PRIEKŠVĀRDS

1967, gada februāri kopā ar nelielu padomju okeanologu grupu man palaimējās apmeklēt sla­veno Okeanogrāfijas muzeju Monako. Muzeja direktors, visā pasaulē pazīstamais franču pēt­nieks Zaks Ivs Kusto, laipni uzņēma mūsu dele­gāciju un pastāstīja par gaidāmo ekspedīciju ar kuģi «Kalipso>, kas plānota vairākiem gadiem. Ekspedīcijai vajadzēja sākties Indijas okeānā, kur ari man aptuveni tajā pašā laikposmā bija paredzēts brauciens ar PSRS Zinātņu akadēmi­jas Okeanoloģijas institūta zinātniskās pētnie­cības kuģi «Vitjazj».

Līdz tam Ķusto jau bija īstenojis vairākus sekmīgus eksperimentus, kas saistījās ar ilg­stošu cilvēka uzturēšanos zem ūdens, radījis miniatūro zemūdeni <rDenize», uzņēmis vairākas aizraujošas filmas par zemūdens pasauli.

Jautāts par gaidāmās ekspedīcijas mērķiem, Zaks Ivs Kusto atbildēja, ka gribot turpināt pē­tīt koraļļu salas un okeāna bioloģiju, bet pēc tam vēl piebilda: «Jūra ir noslēpumu pilna, bet ikviens noslēpums ir izaicinājums. Es pieņemu šo izaicinājumu un ar nepacietību gaidu tikša­nos ar nezināmo.»

Atklāt Pasaules okeāna noslēpumus, palīdzēt cilvēkiem to apgūt, «iedzīvoties» tajā — šim grūtajam un heroiskajam uzdevumam visu savu apzinīgo dzīvi veltījis Zaks Ivs Kusto, garenie tehnikas līdzekļi, kādus cilvēks iegu­vis zinātniski tehniskās revolūcijas gaitā, [auj gluži jaunā veidā izmantot Pasaules okeāna ūdeņus un dibenu par pārtikas līdzekļu avotiem un bāzi dažādu vērtīgu rūpniecisko izejvielu ieguvei; vienlaicīgi ļoti aktuālas kļuvušas pro- blēmas, kas saistās ar cīņu pret okeāna piesār­ņošanu, tā floras un faunas aizsardzību.

Okeāna apgūšana, kas sakarā ar zinātnes un tehnikas progresu kļuvusi par realitāti, jau pati par sevi veicina vesela fundamentālo un pielie­tojamo zinātņu kompleksa tālāko attīstību — sākot ar ķīmiju un ģeoloģiju un beidzot ar cil­vēka fizioloģiju un pat arheoloģiju.

Padomju Savienībā Pasaules okeāna pētīju­miem tiek veltīta izcila uzmanība — tie ir plān­veidīgi, daudzpusīgi un vērienīgi.

Okeanoloģiskie pētījumi mūsdienās sāk iegūt starptautisku raksturu, un tālab okeāna zināt­nieku starptautiskās sadarbības padziļināšanas problēma kļūst sevišķi aktuāla.

Tā nav nejaušība, ka Kusto grāmatas mūsu zemē ir tik ļoti populāras un ka viņa darbība izraisa paliesu interesi un izpratni.

Tā nu mēs ar Kusto, atvadījušies Monako, vienojāmies tikties Indijas okeānā.

Pēc dažiem mēnešiem uz <rVitjazj» tika sa­ņemta pirmā radiogramma: «… «Kalipso» sveic savu slaveno vecāko brāli «Vitjazj» un cer tikties pie Āfrikas austrumu krastiem.» Vēlāk norunājām precīzu tikšanās laiku un vietu. Tad .negaidīti pienāca ziņa par «Kalipso» dzenskrū­ves lūzumu un piespiedu iegriešanos Kenijas ostā Mombasā, Āfrikas austrumu piekrastē.

Taču tikšanās tomēr notika, un mēs atkal vie­sojāmies pie Kusto-. Kad bijām apskatījuši viņa kuģi, «nirstošo šķīvīti» un citus varen intere­santus tehniskos līdzekļus zemūdens pētīju­miem, es pajautāju Kusto, kādi ir ekspedīcijas panākumi.

Kusto sadabūja pabiezu kladi un, demonstrē­dams daudzas shēmas un skices, sīki pastāstīja par pētniecības darbiem Maldivu salās un Arā- bijas jūrā pie Sokotras salas. Sāda dienasgrā­mata tad ari vēlāk kļuva par pamatu Kusto dar­bam «Dzīvība koraļļu rifos». Filmu sērija ar kopējo nosaukumu «Kusto odiseja» ari uzska­tāma par vienu no šis ekspedīcijas rezultātiem.

1968. gada jūlijā un augustā Kuslo atrodas ekspedīcijā Kārību jūrā. Mērķis ir uzmeklēt no­grimušu spāņu galionu, tālab jāveic arheolo­ģiskie izrakumi zem ūdens. Sis neparastais pē­tījums aprakstīts kārtējā spilgtā Z. 1. Kusto un F. Diolē grāmatā «Nogrimušie dārgumi», kas tagad tiek piedāvāta arī latviešu lasītājam.

Oriģināls ir jau pats izklāsta veids, kādā autori vēsta par notikumiem: dinamiskas re­portāžas no «Kalipso» klāja un zemūdens izra­kumu laukuma mijas ar aizraujošiem ekskur­siem laikmetā drīz pēc Jaunās Pasaules atklā­šanas.

Stāstījums noslēdzas ar negaidītu un tajā pašā laikā likumsakarīgu finālu. Izcēlusi no jū­ras veselu kaudzi interesantu vēsturisku relik­viju, ekspedīcija tā ari neatrod ne meklēto ga­lionu, ne ari spāņu zeltu. Tā vietā Silverbenka koraļļiem klātajā jūras dibenā tiek gūli pat vēl vērtīgāki dārgumi — ne ar ko neaizstājamā sa­režģītu zemūdens izpētes darbu pieredze un jauno uzdevumu risināšanas aizrauto pētnieku kopības gars. Tā nebija neveiksmei Bija sperts vēl viens solis jūras stihijas noslēpumu atške- tināšanas virzienā. Tas bija solis nākotnē, kura Kusto izpratnē saistās ar saudzīgu un pakāpe­nisku cilvēka darbību, pakļaujot sev okeānu.

«Kopš 1937. gada.. es uzsāku nežēlīgu ciņu ar jūru kā stihiju. Es atteicos no visa pārējā, lai gan mani bieži ir kārdinājušas citu dzīves veidu pievilcīgās puses..

yirzltājspēks, kas man lika uzmeklēt aizvien jaunus pētījumu rajonus, nirt arvien dziļāk un uzturēties dziļumā aizvien ilgāk, uzņemt filmas un cīnīties, bez šaubām, bija un vēl joprojām ir zinātkāre. Ik reizi, kad esmu izrāvis no jūras kādu nelielu atklājumu, atradis snalslu nostūrlti, piedzīvojis ekstāzes mirkli, es sasniedzu apmie­rinājumu, kāds mēdz būt vīrietim, kas jūtas uz­varētājs tādēļ vien, ka viņam bijusi mīlas dēka.»

Sis rindiņas no grāmatas pēdējās nodaļas, šķiet, komentārus neprasa.

1943. gada ziemā Kusto pirmo reiz ienira ar akvalangu — autonomu elpošanas aparātu, kuru viņš bija izgudrojis kopā ar inženieri Ganjanu, Tagad akvalangus lieto tūkstošiem nirēju — zi­nātnieki, tehniķi, inženieri, montētāji, sportisti.

Pēc tam Kusto veica trīs operācijas ar nosau­kumu «Precontinent». Tie bija pētījumi, kas deva iespēju akvanautiem ilgāku laiku dzīvot un strādāt ievērojamā dziļumā.

Vienlaicīgi Kusto uzkonstruēja divvietīgu zemūdeni — tā saucamo <rnirstošo šķīvīti». Turpmākajos gados dažādās zemēs tika radīta vesela zinātniskiem pētījumiem domātu minia­tūru zemūdeņu sērija.

Katrs jauns Kusto tehniskais sasniegums, katra viņa ekspedīcija, tāpat kā viņa sarakstī­tās grāmatas un uzņemtās kinofilmas, kļūst par garīgo guvumu miljoniem cilvēku. Sim neno­gurdināmajam pētniekam, kas iemīlējies jūrā, radušies ari daudzi sekotāji.

Līdzās zinātniskajiem pētījumiem Kusto nes ari krietnu sabiedriskā darba slodzi. Viņš ir ak­tīvs okeānu aizsargātājs pret piesārņošanas briesmām. Viņa dažādās valstīs lasītās lekci­jas, uzstāšanās tālrādes pārraidēs — tie ir kvēli aicinājumi sargāt okeānu, pētīt, apgūt un sagla­bāt dzīvības pilno jūru.

Pienāks laiks, kad cilvēki jūras dibenā būvēs rūpnīcas un mājokļus, veidos tur plantācijas. No jūras dibena un ūdens tiks iegūtas daudzas derīgas vielas.

Zaks Ivs Kusto vienmēr būs un paliks tas cil­vēks, kas saviem laikabiedriem atklājis pārstei­dzošo un skaisto zemūdens pasauli.

A. A k s'j o n o v s, ģeogrāfijas zinātņu doktors