Tuvu kritiskajam

Tuvu kritiskajam

Hals Klements

Sērija Fantastikas Pasaulē./ romānā — «Tuvu kritiskajam» — Klements rāda lasītājam dīvainu pasauli — par Zemi trīs reizes lielāko Tenebru, vienu no Altaira sistēmas planētām, uz kuras virsmas smaguma spēks apmēram trīs reizes pārsniedz smaguma spēku uz Zemes. Uz šīs .planētas valdošo apstākļu savdabību pilnīgi nosaka tās neparastā atmosfēra. Tā sastāv galvenokārt no ūdens tvaikiem, kuri dienā ir kritiskā stāvoklī — tas ir, nav atšķirības starp vielu šķidrā un gāzveida stāvokli. Tam, protams, nepieciešams simtiem atmosfēru liels spiediens un simtiem grādu augsta temperatūra. Naktis temperatūra pazeminās, daļa Tenebras atmosfēras «nolīst» uz tās virsmas milzīgu kondensēta tvaika «lāšu» veidā, tās savukārt pārvēršas par šķidrumu, no kura veidojas upes, ezeri un okeāni. Tiesa, ezeri un okeāni uz planētas ir ari dienā, taču daudz mazāki un sastāv no oleuma — koncentrētas, ar metālu joniem bagātas sērskābes, bet naktis viss šķidrums uz planētas ir sērskābes šķīdums, kas nelabvēlīgi ietekmē pat planētas pamat­iedzīvotāju organismu. Jā, uz planētas mīt dzīvas būtnes, turklāt saprātīgas — šausminoši, egļu čieku­riem līdzīgi zvīņaini radījumi ar četriem pāriem eks­tremitāšu.

Un tomēr sekas, kas izriet no šīs pasaules fantastiskuma, atkal stingri atbilst loģikai un zinātnei un apliecina autora zinātnes popularizētāja talantu. Tiesa, romānā «Tuvu kritiskajam» galvenā uzmanība pievērsta tehniskai problēmai, kas nav tieši saistīta ar autora radīto hipotētisko pasauli, tomēr kritisko stāvokļu ķīmijas un fizikas ir gana

Rīga «Zinātne» 1980

Mūsdienu amerikāņu rakstnieks Hals Klements savos darbos popularizē  zinātnes atziņas un tehniskās domas sasniegumus. Savdabīgais viņa daiļradē ir tas, ka fantastiskais, notikumiem un piedzīvojumiem bagātais sižets parasti risi­nās tadas pasaulēs, par kuru esamību mūsdienu astronomijai nekas nav zināms. Viss pārējais stingri atbilst loģi­kai un zinātnes likumiem. H. Klements aizstāv dažādu pa« sauļu saprātīgu butņu brālības ideju, cildina cilvēces neiz­sīkstošo zinātgribu.

No angļu valodas tulkojusi Milda Jākobsone Priekšvārda autori A. un B. STRUGACKI Mākslinieks A. GALEVIUSS

Izdota saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes lēmumu

©Tulkojums latviešu valodā Izdevniecība «Zinātne», 1980

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

.