Tiesāšanās kā māksla I grāmata

Andris Grūtups

Tiesāšanās kā māksla

I grāmata

Mākslinieks Aldis Aleks Gundegas Kārkliņas makets

© Andris Grūtups, teksts, 2001

© Agata Muze, vāka dizains, 2007

© Maija Tabaka, iekSlapu zīmējums, 2001

© "Jaunā Daugava", izdevums, 2007

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Izdevēja ievadvārdi Andra Grūtupa grāmatas "Tiesāšanās ka māksla" otrajam izdevumam

Grāmatu popularitātes cēloņi ir dažādi. Vienus lasītājus piesaista rakstītāju personības un viņu talanti, citus - grāmatas tematika, Protams, nereti viss kopā. Advokātā Andra Grūtupa vēsturiski doku­mentālās prozas sakarā jāmin vēl citas iezīmes. Grūtupa grāmatas lasītāju ieinteresē arī kā kolorīti un faktu ziņā zīmīgi laikmetu maldu, paštaisnības, absurdu un arī kategorisma un pat netaisnības intriģējoši tēlojumi. Un, iespējams, pats galvenais - Grūtups konkrē­tus vēsturiskus tiesu procesus ataino uzskatāmi detalizēti, apzināti liekot konfrontēties dažādiem viedokļiem un situācijām, vedinot lasītājus kļūt par gandrīz vai tiešiem procesu vērotājiem, tādejādi rosinot arī viņu personiskās attieksmes tapšanu pret tiem vai citiem pagātnes notikumiem.

Tagad, kad, šķiet, mūsu Otrās republikas grāmatniecībā vēl ne­bijušu popularitāti guvusi Grūtupa ceturtā tiesu procesu grāmata "Ešafots", apgāds "Jaunā Daugava" vēlreiz izdod viņa pirmo grāmatu "Tiesāšanās kā Māksla", kas 2001. gadā vairāk nekā četrus mēne­šus stabili atradās pieprasitāko grāmatu reitingā un patlaban kļuvusi par bibliogrāfisku retumu. Tolaik, tāpat, domājams, kā tagad, par šo darbu interesējās ne tikai juristi, vēsturnieki, literatūrpētnieki, bet arī t. s. ierindas lasītāji. Tam pamatā bija Grūtupa prasme un talants tēlot pagātnes tiesu procesus izteikti plašā cilvēcisko izjūtu un pārdzīvojumu spektrā. Turklāt Grutupa rakstītais sakņojās precīzā vēsturisko dokumentu - arhīvu materiālu, periodikas, dažādu lite­rāro materiālu - izpētē un analīzē.

Izdeveja ievadvārdi

"Tiesāšanās kā Mākslas" atkārtotais izdevums, esmu pārlieci­nāts, ļaus lasītājiem šo grāmatu uztvert ne tikai kā saistošu vēstu­riski dokumentālu prozu, bet ari kā lietderīgu un domātrosinošu pagātnes nomaldu un cilvēcisku vājību ainavu.

VIESTURS VECGRĀVIS

Autors izsaka pateicību par sniegto palīdzību grāmatas tapšanā LR vēstniecei Francijā S. KALNIETEI, LR vēstniekam Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē N. PENKEM, LR vēstniekam ASV A. RONIM, juristam un politologam E. LEVITĀM, juristam O. ŠABANSKAM, LVVA ģenerāldirektoram N. RIŽOVAM un arhīva lasītavas vadītājai G. MINDEI, LVA direktorei D. KĻAVIŅAI, Saeimas deputātam M. LUJANAM, LR AT Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājam P. GRUZĪNAM un Givillietu departamenta priekš­sēdētājām M. DUDĒLIM, muzeja darbiniekam E. ZEMOVIČAM, zvē­rinātiem advokātiem A. OGURCOVAM, B. LIBERTAM un A. ALLIKAM, advokātu biroja konsultantam Z. KRASTIŅAM un advokāta palī­giem E. KALNIŅAM un E. VĒBERAM, galerijas "Daugava" vadītājai A. TREIIAi un policijas pulkvedim V. BUGAJAM.

GRĀMATA VELTĪTA MANAS MāSAS GITAS PIEMIŅAI

SATURS

 izdeveja priekšvārds

Priekšvārds

Šarla Bodlera tiesašana  ; Pirmas krievu teroristes process  ; Literātu tiesa jeb rakstnieka Pāvila Roziša lieta ; Gleznotāja Ludolfa Liberta pārkāpums  ; Operdziedātāja Jana Korneta prāva  ; Modra Lujāna lieta  ; Andrieva Niedras prāva  ; 1.daļa. Tiesas priekšvakarā ; Atgriešanas  ; Sabiedriska sirdsapziņas tiesa  ; Cīņā par Niedras atbrīvošanu  ; Niedras nolaupīšana  ; daļa. Iztiesāšana ; Pirmā diena  ; Otra diena  ; Treša diena  ; Ceturta diena ' ; Piektā diena ; Sestā diena  ; daļa. Mājupceļš  ; Niedras otrā prāva  ; Atbrīvošana un otrreizēja apcietinašana  ; Apsūdzības izskaušana apelācijas un kasācijas instances ; Apžēlošana ; Nobeigums  

Pēcvārdā vietā

Eksistē patiesības,

kuras apjaušamas vienīgi iztēlei,

un šis patiesības varbūt ir pašas lieliskākās.

Žozefs Žabērs

PRIEKŠVĀRDS

Angļu rakstnieks Džons Mortimers grāmatā "Slavenās tiesu prāvas" savulaik rakstīja: "Starp ievērojamākajiem britu ieguldīju­miem pasaules civilizācijas vēsturē, tādiem kā Šekspīra lugas, sātīgas angļu brokastis, puķu apmales gar celiņiem un nevainīguma pre­zumpcija, - jāierindo arī mūsu veiksmīgākas tiesu prāvas." [1] Arī Latvijas tiesu procesu vēsturē ir ne mazums lietu, kuras pelnījušas, lai tās ierindotu mūsu kultūras vēsturē. Konstatējot tās kaislības, kas mūsdienās uzvirmo ap kādu no tiesas procesiem, jāatzīst, ka lielā mērā mēs tikai kopējam tās situācijas, kuras tiesas spriešanā ir pastāvējušas vienmēr. Tagad nereti ar lielu dedzību tiek aizstāvē­tas idejas, kuras iepriekšējo laikmetu tiesas procesos jau labi sen aprobētas un apspēlētas. Šī grāmata nav rakstīta ar mērķi izvirzīt vai risināt problēmas, kuras nogurdinātu lasītāju. Grāmatas uzde­vums ir iepazīstināt latviešu lasītāju ar ievērojamām ārzemju un Latvijas tiesu prāvām, mēģinot ārvalstu tiesu lietām atrast analo­gus Latvijas tiesu praksē. Analoģiskas, piemēram, ir dzejnieka Šarla Bodlēra prāva Francijā un rakstnieka Pāvila Rozīša lieta Latvijā. Šodien varētu likties dīvaini, ka abi rakstnieki tiesāti par pornogrā­fiskiem darbiem, kuri mūsdienās tādi vairs nešķiet. Taču pagātne nereti atkārtojas un brīžiem šķiet diezgan mūsdienīga…

Ar konkrēta vēsturiska laika taisnīguma un patiesības mērauklu salīdzināmas ir Veras Zasuļičas lieta Krievijā un Modra Lujāna lieta Latvijā.

Savukārt Andrieva Niedras tiesāšana par valsts nodevību div-, desmitajos gados ir pārsteidzoši līdzīga Alfrēda Rubika lietai par likumīgas valsts varas gāšanu deviņdesmitajos gados. Fascinē arī tas apstāklis, ka abas lietas parāda Latvijas valsts tapšanu un atjau­nošanu. Pārskatot to personu sarakstu, kas figurējušas Andrieva Niedras lietā, brīžiem pat liekas, ka Latvijas valsti dibinājuši kara­vīri un advokāti. Rakstot par Andrieva Niedras prāvu, Alfrēda Rubika lieta izmantota tikai salīdzinājumam.

Analizējot operdziedātāja Jāņa Korneta apsūdzību slepkavības izdarīšanā, prātā nāk aina, kad aizstāvja runas laikā abas tā rokas ir pastieptas, it kā imitējot taisnības svarus… Pagaidām tās ir līdzsvarā… "līdz brīdim, kad vienā no pastieptajām rokām, kuru ieskauj mir­dzoši balta aproce, negaidīti uzrodas mazs mūsu likumdošanas zelta tīrradnis - nevainīguma prezumpcija un svari nenovēršami nosve­ras par labu apsūdzētajam".*

Lasot gleznotāja Ludolfa Liberta lietu, iztēlē mijas fakti un fan­tāzija, teātra māksla un tiesas drāma. Visi šie momenti ir nešķirami minētās lietas pavadoņi, reizē radot gan komisku, gan dramatisku iespaidu.

Visi manis aprakstīto tiesas procesu varoņi ir interesanti un savās cilvēciskajās kaislībās simpātiski. Viņus attēlojot, es nemēģinu ieņemt kādu konkrētu moralizējošu pozīciju. To es atstāju lasītāju ziņā.

Līdzās apsūdzētajiem, būtiska vieta grāmatā ierādīta advokātiem, prokuroriem un tiesnešiem, mēģinot apjaust šo cilvēku izjūtas un rīcības motīvus. Netiek aizmirsti viņu izvirzītie argumenti, kuri bijuši par pamatu tā vai cita lēmuma pieņemšanā. Jāatzīst, ka tieši argumentācijas teorija ir tā saistviela, ar kuru mēģināts savienot visas šīs tik atšķirīgās manis raksturotās lietas. Ar konkrētiem pie­mēriem esmu ieskicējis dažādus argumentācijas paņēmienus un veidus. Tomēr tas darīts atturīgi, lai nepārvērstu tiesas procesu ap­rakstus "sausos" juridiskos traktātos.

Grāmata domāta ikvienam cilvēkam, kuru interesē tiesu pro­cesi un ap tiem virmojošās kaislības.

Autors