Log In
Or create an account -> 
Imperial Library
  • Home
  • About
  • News
  • Upload
  • Forum
  • Help
  • Login/SignUp

Index
RABLĒ UN VIŅA «GARGANTIJA UN PANTAGRIELS» RAKSTNIEKA DZĪVE GARGANTIJA UN PANTAGRIELS PIRMĀ GRAMATA . Gargantija AUTORA PROLOGS I NODAĻA Gargantijas cilts un dižciltība II NODAĻA Dziedinošie nieciņi, kurus atrada vecās drupās III NODAĻA Kā Gargantija pavadīja vienpadsmit mēnešu mātes miesās IV NODAĻA. Kā Gargamella, ar Garganliju grūta būdama, pārēdās liellopu iekšu V nodaĻa. Dzērāju valodas VI NODAĻA. Cik ērmota veidā piedzima Gargantija VII NODAĻA. Kā Gargantija dabūja vārdu, un kā viņš sāka dzert VIII NODAĻA Kā Gargantiju ģērba IX NODAĻA Gargantijas tērpa krāsas X NODAĻA. Ko nozīmē baltā un zilā krāsa XI NODAĻA. Gargantijas bērnība XII NODAĻA. Gargantijas spēļu zirdziņi XIII NODAĻA Kā Granguzjē atskārta sava dēla izcilo gudrību, kad Gargantija bija izgudrojis slaucekli XIV NODAĻA. Kā Gargantiju kads teologs ievadīja latiņu valodas zinības XV NODAĻA. Kā Gargantiju uzticēja ciliem audzinātājiem XVI NODAĻA. Ka Gargantiju aizsūtīja uz Parīzi, ka viņš jaja uz milzīgas ķēves, un kā šī ķēve iznīcināja dundurus Bosā XVII NODAĻA. Kā Gargantija atmaksāja parīziešiem par uzņemšanu, un kā viijš paņēma lielos Dievmātes katedrāles zvanus XVIII NODAĻA. Kā Bragmardas Janotu aizsūtīja pie Gargantijas, lai atgūtu lielos zvanus XIX NODAĻA. Maģistra Bragmardas Janota runa, ko tas teica Gargantijam, lai atgūtu zvanus77 XX NODAĻA. Kā teologs aiznesa savu vadmalu, un kā viņš prāvojās ar sorbonnistiem XXI NODAĻA. Kā Gargantija mācījās pēc Sorbonnas skolotāju sastādītas programmas XXII NODAĻA. Gargantijas spēles XXIII NODAĻA Kā Ponokrats audzināja Gargantiju, lai tas nezaudētu nevienu stundu diena XXIV NODAĻA Kā Gargantija pavadīja laiku lietainā dienā XXV NODAĻA. Ka starp Lerne maizniekiem un Gargantijas pavalstniekiem izcēlās liela ķilda, kas bija sākums nikniem kariem XXVI NODAĻA. Kā Lernē iedzīvotāji sava karaļa Pikrohola102 vadībā negaidot uzbruka Cranguzjē ganiem XXVII NODAĻA. Kada veidā Seijes muks izglāba savas abatijas dārzu no ienaidnieka XXVIII NODAĻA. Kā Pikrohols triecienā ieņēma Larošklermo109 , un cik nelabprāt un ar kādu nožēlu Cranguzjē uzsāka šo karu XXIX NODAĻA. Vēstule, ko Granguzje nosūtīja Cargantijam XXX NODAĻA Kā Ulrihu Gailē sūtīja pie Pikrohola XXXI NODAĻA Runa, ko Gailē sacīja Pikroholamuo XXXII NODAĻA Kā Granguzjē lika atdot raušus, lai iegūtu mieru XXXIII NODAĻA. Kā daži Pikrohola padomdevēji ar saviem neapdomīgajiem padomiem ievilka viņu vislielākajās briesmās XXXIV NODAĻA. Kā Gargantija atstāja Parīzi, lai steigtos palīgā dzimtenei, un kā Gimnasts sastapa ienaidniekus XXXV NODAĻA. Cik veikli Gimnasts nonāvēja kapteini Tripē un pārējos Pikrohola ļaudis XXXVI NODAĻA. Kā Gargantija nopostīja pili pie Vedas brasla, un kā viņš ar saviem ļaudīm šķērsoja braslu XXXVII NODAĻA. Kā Gargantija izsukāja sev no matiem lielgabalu lodes XXXVIII NODAĻA. Kā Gargantija salūtos apēda sešus svētceļniekus XXXIX NODAĻA. Kā Gargantija lieliski uzņēma mūku, un cik jauki tas runāja, ieturēdams vakariņas XL NODAĻA. Kāpēc ļaudis vairās no mūkiem, un kāpēc dažiem deguni lielāki nekā citiem XLI NODAĻA. Kā mūks iemidzināja Gargantiju un cēla priekšā savu dievkalpojumu un lūgšanu grāmatu XL11 NODAĻA. Kā muks iedrošina ja savus biedrus un ka pals palika karājoties kokā XLIII NODAĻA. Kā Gargantija sastapa Pikrohola priekšpulku, un kā mūks nonāvēja kapteini Laidvaļāļeku, bet pats nokļuva ienaidnieku gūstā XLIV NODAĻA. Kā mūks atbrīvojās no saviem sargiem, un kā Pikrohola priekšpulkus pilnīgi sakāva XLV NODAĻA. Kā mūks pārveda svētceļniekus, un kādus laipnus vārdus tiem sacija Granguzjē XLVI NODAĻA Cik augstsirdīgi Granguzjē izturējās pret sagūstīto Plātīzeri XLVII NODAĻA. Kā Granguzjē sapulcināja savus leģionus, un kā Plātīzeris nonāvēja Delveri, bet vēlāk viņu pašu nogalēja pēc Pikrohola pavēles XLVĪII NODAĻA. Kā Gargantija uzbruka Pikroholam Larošklermo cietoksnī un sakāva viņa armiju XLIX NODAĻA Kā Pikrohols bēgot iekļuva likstā, un ko Gargantija darīja pēc kaujas L NODAĻA Gargantijas runa uzvarētiem LI NODAĻA. Kā Gargantija pēc kaujas atalgoja sams ļaudis LII NODAĻA Kā Gargantija lika celt mūka vajadzībām Telēmas abatiju149 LIII NODAĻA Kā uzcēla un apgādāja Telēmas abatiju LIV NODAĻA Uzraksts uz lielajām Telēmas durvīm LV NODAĻA Kā bija iekārtota Telēmas mītne I.VI NODAĻA Kā ģērbās Telēmas abatijas mūki un mūķenes LVII NODAĻA Kāda dzīves kārtība valdīja Telēmas abatijā LVIII NODAĻA Mīkla, kādu atrada, rokot Telēmas abatijas pamatus153 KOMENTĀRI PIRMAJAI GRAMATAI OTRA GRĀMATA PANTAGRIELS AUTORA prologs' I NODAĻA. Par dižā Pantagriela izcelšanos un viņa cilts vecumu II NODAĻA Par barga Pantagriela dzimšanu III NODAĻA Par Gargantijas sērām, kad nomira viņa sieva Badbeka IV NODAĻA Par Pantagriela bērnību V NODAĻA. Par cildenā Pantagriela ievērojamajiem darbiem jaunība VI NODAĻA Kā Pantagriels sastapa kādu Limožas studentu, kas kropļoja franču valodu VII NODAĻA. Par to, kā Pantagriels nonāca Parīzē un kādas skaistas grāmatas glabājās svētā Viktora bibliotēkā VIII NODAĻA. Ka Pantagriels Parīze saņēma no sava tēva vēstuli, kuras kopiju še pievienojam IX NODAĻA. Kā Pantagriels saslapa Panurgu un uz visu mūžu iemīļoja viņu X NODAĻA. Kā Pantagriels tik taisnīgi un pareizi izšķīra sarežģītus un grūtus jautājumus, ka viņa lēmumu apbrīnoja vairāk par paša Zālamana spriedumu XI NODAĻA. Kā Dibenlaiža un Smakulis tiesājās Pantagriela priekšā bez advokātiem70 XII NODAĻA. Kā Smakuļa kunga aizstāvējās Pantagriela priekšā XIII NODAĻA. Kā Pantagriels pasludināja spriedumu abu augstmaņu prāvā XIV NODAĻA. Kā Panurgs pastāstīja, kādā veidā viņš izglābies no turku nagiem XV NODAĻA Ka Panurgs māca gluži jaunus paņemienus Parīzes mūru celšanā XVI NODAĻA Par Panurga parašām un raksturu XVII NODAĻA Kā Panurgs ieguva indulgences, apprecināja vecenes un prāvojās Parīzē XVIII NODAĻA Kā liels angļu zinātnieks gribēja sarikot disputu ar Pantagrielu, un kā Panurgs to pārspēja XIX NODAĻA. Kā Panurgs piespieda pie sienas angli, kurš disputēja ar žestiem XX NODAĻA. Kā Taumasts stāstīja par Panurga spējām un zināšanām XXI NODAĻA Kā Panurgs iemīlējās dižciltīgā Parīzes dāmā, un kā viņš to izjokoja XXII NODAĻA Kā Panurgs izjokoja Parīzes dāmu un sagādāja viņai lielas nepatikšanas XXIII NODAĻA. Kā Pantagriels devās prom no Parīzes, kad viņu sasniedza vēstis par dipsodu iebrukumu amorotu zemē, un kāpēc franču jūdzes ir tik īsas XXIV nodaĻa. Vēstule, kuru sūtnis atnesa Pantagrielam no kādas Parīzes dāmas, un zelta gredzenā ierakstīto vārdu izskaidrojums XXV NODAĻA. Kā Pantagriela biedri Panurgs, Karpalims, Eistens un Epistemons varen viltīgi iznīcināju sešsimt sešdesmit bruņinieku XXVI NODAĻA Kā Pantagrielam un viņa biedriem apnika ēst sālītu gaļu, un kā Karpalims gāja medībās, lai sadabūtu svaigu gaļu XXVII NODAĻA. Kā Pantagriels savu biedru varoņdarbu atcerei uzcēla pieminekli, bet Panurgs otru — zaķēnu atcerei, un kā Pantagriels ar vēdera brikšķi taisīja maziņus vīriešus, bet no sagandētā gaisa — maziņas sievietes, un kā Panurgs salauza uz divām glāzēm resnu nūju XXVIII NODAĻA. Kā Pantagriels dīvaina veida uzvarēja dipsodus un milžus XXIX NODAĻA. Kā Pantagriels pieveica trīssimt akmens bruņas kaltu milžu un viņu vadoni Vilkaci XXX NODAĻA. Kā Panurgs prasmīgi izdziedināja Epistemonu, kam bija norauta galva, kā ienāca ziņas par velniem un uz mūžīgām mokām nosodīto grēcinieku dzīvi ellē XXXI NODAĻA. Kā Pantagriels iegāja amorolu pilsētā, kā Panurgs apprecināja karali Anarhu un izmācīja viņu par zaļās mērces tirgoni XXXII NODAĻA. Ka Pantagriels ar savu meli apsedza veselu armiju, un ko šās grāmatas autors redzēja viņa mutē XXXIII NODAĻA. Kā Pantagriels sasirga un kā izārstējās. XXXIV.NODAĻA. Šās grāmatas noslēgums un autora atvainošanās KOMENTĀRI OTRAJAI GRĀMATAI TREŠĀ GRAMATA. PAR KRIETNĀ PANTAGRIELA VARONĪGAJIEM darbiem UN VĀRDIEM AUTORA FRANSUĀ RABLĒ PROLOGS TREŠAJAI GRAMATAI PAR KRIETNĀ PANTAGRIELA VARONĪGAJIEM DARBIEM UN VĀRDIEM I NODAĻA. Kā Pantagriels pārcēla utopiešu koloniju uz Dipsodiju II NODAĻA Kā Panurgs kļuva par Salmigondenas pilskungu Dipsodijā un ēda savus kviešus, kamēr tie vēl laukā zaļoja III NODAĻA Kā Panurgs slavē parādniekus un aizdevējus IV NODAĻA Panurga runas turpinājums, kurā viņš slavē un cildina parādniekus un aizdevējus V NODAĻA Kā PanlagriEls nonicina parādniekus un aizdevējus VI NODAĻA. Kādēļ jaunlaulātie bija atbrīvoti no pienākuma iet karā VII NODAĻA Kā Panurgs sāka nēsāt blusu ausī un pārstāja valkāt savu lielisko bikšu ķīli VIII NODAĻA Kāpēc bikšu ķīlis ir pirmā un svarīgākā dala kareivja apbruņojumā IX. NODAĻA Kā Panurgs apspriedās ar Pantagrielu, lai izlemtu, precēties vai ne X NODAĻA. Kā Pantagriels aprāda Panurgam, cik grūti dot padomu precibu jautājumos, un kā zīlē pēc Homēra un Vergilija XI NODAĻA Kā Pantagriels pierādīja kauliņu spēles nelikumību XII NODAĻA Ka Pantagriels, zilējot pēc Vergilija darbiem, izdibina Panurga laulības likteni XIII NODAĻA Kā Pantagriels ieteic Panurgam pareģot laulības laimi vai nelaimi pēc sapņiem XIV NODAĻA Panurga sapnis un tā izskaidrojums XV. NODAĻA Panurga attapība un arī izklāsts par klosteru kabalisūku sālītās vērša gaļas jautājumā XVI.NODAĻA. Kā Pantagriels dod Panurgam padomu aprunāties ar Panzustas sibilu XVII NODAĻA Kā Panurgs runaja ar Panzustas sibilu XVIII NODAĻA Kā Pantagriels un Panurgs dažādi iztulkoja Panzustas sibilas vārsmas XIX NODAĻA Kā Pantagriels slavēja mēmo cilvēku padomu XX.NODAĻA Kā Kazdegunis ar zīmēm atbildēja Panurgam XXI NODAĻA. Ka Panurgs vaicaja padomu vecam franču dzejniekam, ko sauca Raminagrobu XXII NODAĻA Kā Panurgs aizstāvēja un atbalstīja ubagmūku ordeni XXIII NODAĻA Kā Panurgs sāka runāt par atgriešanos pie Raminagroba XXIV.NODAĻA Kā Panurgs vaicāja padomu Epistemonam XXV NODAĻA Ka Panurgs vaicaja padomu Heram Tripam XXVI NODAĻA Kā Panurgs griezās pēc padoma pie brāļa Žaņa Rīkļrāvja XXVII NODAĻA. Kā brālis Žans deva Panurgam jautrus padomus XXVIII NODAĻA Kā brālis Žans drošināja Panurgu nebaidīties no tā, ka viņam uzliks ragus XXIX.NODAĻA Kā Pantugriels sapulcināja vienu teologu, vienu mediķi, vienu juristu un vienu filozofu, lai izkliedētu Panurga šaubas XXX NODAĻA Kā teologs Hipotadejs deva Panurgam padomu precibu jautājumā XXXI NODAĻA Kā mediķis Rondibils deva Panurgam padomu XXXII NODAĻA Ka Rondibils pasludinaja ragus par dabisku laulības dzives piederumu XXXIII NODAĻA Kādu līdzekli mediķis Rondibils ieteica pret ragiem XXXIV NODAĻA Kā viss aizliegtais parasti medz vilināt sievietes XXXV.NODAĻA Kā filozofs Trujogans izskaidro laulības dzīves grūtības XXXVI NODAĻA Kā filozofs Trujogans, būdams efektietis un pironielis109 , joprojām atbildēja Panurgam XXXVII NODAĻA Kā Pantagriels pierunā Panurgu uzklausīt kāda bezprāša padomu XXXVIII NODAĻA Kā Pantagriels un Panurgs slavināja Tribulēxl5 XXXIX NODAĻA Kā Pantagricls piedalījās tiesas sēdē, kur tiesāja Briduā, kas bija taisījis spriedumus, metot spēļu kauliņus115 XL NODAĻA. Kā Briduā izklāsta iemeslus, kādēļ viņš vispirms rūpīgi iedziļinājās prāvā un tikai tad deva spriedumu, metot spēļu kauliņus XLI NODAĻA Kā Briduā stāsta par kādu prāvnieku samierinātāju XLII NODAĻA Kā rodas tiesu procesi, ka tie aug un nobriest XLIII NODAĻA Kā Panlagriels attaisnoja Briduā par to, ka tas taisījis spriedumu, melot spēļu kauliņus XLIV NODAĻA Ka Pantagriels pastāstīja ērmotu notikumu, kas liecina par to, cik nedroši un kļūdīgi ir cilvēku spriedumi XLV NODAĻA Kā Panurgs izvaicā Tribulē XLVI NODAĻA. Kā Pantagriels un Panurgs dažādi izskaidro Tribulē vārdus XLVII NODAĻA. Kā Pantagriels un Panurgs nolemj apmeklēt Dievišķīgās pudeles orākulu XLVIII NODAĻA Kā Garganlija pierada, ka bērni nedrīkst preceties bez vecāku ziņas un piekrišanas XLIX NODAĻA Kā Pantagriels gatavojās jūras ceļojumam, un kas tā par zāli, ko sauc par pantagrielionu L NODAĻA Kā jāsagatavo un jālieto slavenais pantagrielions LI NODAĻA Kāpēc aprakstīto stādu sauc par pantagrielionu, un kādas brīnišķīgas īpašības tam piemīt LII NODAĻA Par kādu pantagrieliona pasugu, ko uguns nevar iznīcināt KOMENTĀRI TREŠAJAI GRAMATAI CETURTĀ GRĀMATA. PAR KRIETNĀ PANTAGRIELA VARONĪGAJIEM DARBIEM UN VĀRDIEM VELTĪJUMS Autora Fransuā Rable prologs Pantagriela varonīgo darbu un vārdu ceturtajai grāmatai I NODAĻA Ka Pantagriels devās jūrā, lai apmekletu Dievišķīgās Bakbukas orākulu II NODAĻA. Ka Pantagriels Medamotijas salā24 nopirka vairakas skaistas mantas III NODAĻA. Kā Pantagriels saņēma vēstules no sava tēva Gargantijas, un cik neparastā kārtā var ļoti ātri saņemt vēstis no tālām un svešām zemēm IV NODAĻA. Kā Pantagriels rakstīja savam tēvam un nosūtīja viņam dažādas skaistas un retas mantas V NODAĻA Kā Pantagriels sastapa kuģi ar ceļiniekiem, kuri atgriezās no Laternu zemes VI NODAĻA Kā, strīdam beidzoties, Panurgs kaulējās ar Tītariņu auna dēļ VII NODAĻA. Ka Panurgs un Tītariņš joprojām kaulējas VIII NODAĻA. Kā Panurgs noslīcināja jūrā tirgotāju un viņa aunus IX NODAĻA. Ka Pantagriels nonāca Ennazejas salā, un kāda dīvaina radniecība piemīt šās zemes iedzīvotājiem X NODAĻA Ka Pantagriels nonāca Sēlijas salā, kur valdīja karalis svētais Panigons XI.NODAĻA. Kāpēc mūki tik labprāt uzturas virtuvē XII NODAĻA. Kā Pantagriels nonāca Prokurācijas zemē, un cik dīvaini dzīvo tiesu plukatas XIII NODAĻA Kā senjors Bašē slavēja savus ļaudis pēc dzejnieka Vijona parauga XIV NODAĻA Kā Bašē namā turpinājās tiesu plukatu pēršana XV NODAĻA Kā tiesu plukata atjaunoja senās laulību parašas XVI NODAĻA Kā brālis Žans pārbaudīja tiesu plukatu dabu XVII NODAĻA. Kā Pantagriels nonāca Tohi un Bohi°9 salās, un cik neparasti ņēma galu vējdzirnavu rijējs Brengenarijs XVII.NODAĻA Kā Pantagriels uz jūras piedzīvoja lielu vētru XVIII NODAĻA Kā vētras laikā izturējās Panurgs un brālis Žans XIX NODAĻA. Kā jūrnieki pamet kuģus briesmīgās vētras varā XX NODAĻA Vētra neiet mazumā, un īsa saruna par testamentu, kas rakstīts atklātā jūrā XXI NODAĻA Vētra beidzas XXIII NODAĻA. Kā Panurgs pēc vētras atkal kļuva jautrs XXIV NODAĻA Kā brālis Zans pierāda, ka Panurgs vētras laikā velti nobijies XXV NODAĻA Kā Pantagriels pēc vētras nokāpa Makreonu salā XXVI NODAĻA. Kā labsirdīgais makrobs izstāstīja Pantagrielam par varoņu dzīves vietu un viņu nāvi XXVII NODAĻA. Kā Pantagriels prātoja par varoņu dvēseļu šķiršanos no šās pasaules, kā arī kādas briesmīgas un brīnišķīgas zīmes pareģoja bruņinieka de Lanžē nāvi XXVIII NODAĻA. Kā Pantagriels aizkustinošā stāstā attēlo varoņu nāvi XXIX NODAĻA. Kā Pantagriels brauca gar Līdēju salu, kur valdīja Gavētājs XXX NODAĻA Kā Ksenomans anatomiski attēloja Gavētāju XXXI NODAĻA Gavētāja ārienes anatomiskais apraksts XXXII NODAĻA Gavētāja raksturs un parašas XXXIII NODAĻA. Kā Pantagriels Mežonīgas salas tuvumā ieraudzīja šausmīgu fizetēru XXXIV NODAĻA Kā Pantagriels pieveica briesmīgo fizetēru XXXV NODAĻA Kā Pantagriels nokāpa Mežonīgajā salā, senajā Desu mājoklī XXXVI NODAĻA Ka mežonīgās Desas izlika Pantagrielam slazdus XXXVII NODAĻA Kā Pantagriels aizsūtīja pēc karavadoņiem Rijdesas un Raujdesas, un kāda bija ievērojamā runa par vietvārdu un personu īpašvārdu nozīmi XXXVIII NODAĻA. Kādēļ cilvēki nedrīkst nicināt desas XXXIX NODAĻA Kā brālis Žans sabiedrojās ar pavāriem, lai cīnitos pret Desām XL NODAĻA Kā brālis Žans uzstādīja lielo Sivēnmāti un paslēpa tanī drošsirdīgos pavārus XLI nodaĻa. Ka Pantagriels ar mietu sita Desas XLII NODAĻA. Kā Pantagriels sarunājās ar Desu karalieni Niflesetu XLIII NODAĻA Kā Pantagriels izkāpa Ruahas salā XLIV NODAĻA. Kā mazs lietus apklusina lielu vēju XLV NODAĻA Kā Pantagriels nokāpa Papefigu salā XLVI NODAĻA. Kā Papefigu salas arājs piemānījis velnēnu XLVII NODAĻA. Ka veca papefigiene piemanija velnu XLV1II NODAĻA. Kā Pantagriels nonāca Papimanu salā XLIX NODAĻA. Ka papimanu bīskaps Homenacs mums radīja no debesīm nokritušās dekretālijas L NODAĻA. Kā Homenacs mums parādīja pāvesta prototipu LI NODAĻA Kādas sarunas par godu dekretālijām risinājās pie galda pusdienu laikā LII NODAĻA. Stāsti par dekretāliju brīnumiem turpinās LI1I NODAĻA. Kā ar dekretāliju palīdzību, zeltu no Francijas aizplūdina uz Romu LIV NODAĻA. Kā Homenacs uzdāvāja Pantagrielam īsti kristīga cilvēka bumbierus LV NODAĻA. Kā Pantagriels atklātā jūrā izdzirda dažādus atkusušus vārdus LVI NODAĻA. Kā starp sasalušajiem vārdiem Pantagriels atrada ērmotus un nepieklājīgus LVII NODAĻA. Kā Pantagriels apmetās pirmā pasaules mākslas maģistra Gaslēra pilī LVI1I NODAĻA. Kā lielā mākslu izgudrotāja Gastēra galmā Pantagriels ienīda vēderrunātājus un vēderpielūdzējus LIX NODAĻA. Par komisko Ņemmālājas statuju un ari par to, ko un kā vēdera pielūdzēji upurēja savam visspēcīgajam dievam Gastēram LX NODAĻA. Ko vēdera pielūdzēji upurēja savam dievam gavēņa dienās LXI NODAĻA. Kā Gastērs izgudroja līdzekļus labības ieguvei un uzglabāšanai LXII NODAĻA. Kā Gastērs izgudroja līdzeldi, lai lielgabala šāviņš viņu nevarētu ievainot un pat neskartu LXIII NODAĻA. Kā Pantagriels iemiga pie Kanefas salas, un kādas problēmas viņam bija jāizlemj atmostoties LXIV NODAĻA. Kā Pantagriels neatbildēja uz grūtajiem, jautājumiem LXV NODAĻA. Kā Pantagriels ar saviem pavadoņiem uzlaboja laiku LXVI NODAĻA. Kā pie Ganabenu133 salas Pantagriels deva pavēli sveicināt mūzas LXVII NODAĻA. Kā Panurgs aiz lielām bailēm, aptaisījās un noturēja lielo runci Speķgrauzi par velnēnu KOMENTĀRI CETURTAJAI GRĀMATAI PIEKTĀ UN PĒDĒJĀ GRĀMATA PAR KRIETNĀ PANTAGRIELA VARONĪGAJIEM DARBIEM UN VĀRDIEM PROLOGS I NODAĻA. Ka Pantagriels nonāca Skanīgajā salā, un kādu troksni tur dzirdējām II NODAĻA. Kā Skanīgajā salā reiz bija dzīvojuši siticini15 , kuri tika pārvērsti putnos III NODAĻA. Izskaidrojums, kāpēc Skanīgajā salā ir tikai viens papagailis IV NODAĻA. Kādēļ Skanīgajā salā visi putni bija gājputni V NODAĻA Kāpēc Skanīgajā salā rijīgie putni ir mēmi un nekad nedzied VI NODAĻA Kā ēd Skanīgās salas putni VII NODAĻA Kā Panurgs izstāstīja ķestera kungam līdzību par zirgu un ēzeli VIII NODAĻA Kā mums tikai ar lielām grūtībām parādīja papagaili IX NODAĻA Kā mēs nokāpām Dzelzs izstrādājumu salā X nodaĻa. Kā Pantagriels nonāca Kasādas 32 salā XI NODAĻA. Kā mes braucām gar Moku kambari, kur uzturas Kažokādu Kaķu lielhercogs Sķicpagāns38 XII NODAĻA. Kā Šķicpagāns mums lika mīklu minēt XIII NODAĻA. Kā Panurgs izskaidro Šķicpagāna miklu XIV NODAĻA Kā Kažokādu Kaķi pārtiek no korupcijas XV NODAĻA. Kā brālis Žans gatavojās nobeigt visus Kažokādu Kaķus XVI NODAĻA. Kā Pantagriels nonāca Apedeftu salā, kur cilvēkiem gari pirksti un rokas kā āķi, un kādas briesmas un nezvērus viņš tur redzēja XVII NODAĻA. Kā mēs nonācām Pārmērības salā, un kā Panurgu gandrīz vai nosita XVIII NODAĻA. Kā mūsu kuģis uzskrēja uz sēkļa, un kā mums palīdzēja ceļinieki, kas brauca no Kvintas XIX NODAĻA. Kā mēs nonācām Kvintesences salā, ko sauc ari par Entclehiju60 XX NODAĻA. Kā Kvintesence dziedināja slimos ar dziesmām XXI NODAĻA. Kā karaliene pavadīja laiku pēc pusdienām XXII NODAĻA. Kā Kvintesences kalpotājiem uzticēja dažādus pienākumus, un kā augstā kundze mūs paturēja par ahstraktoriem XXIII NODAĻA. Kā karalienei pasniedza vakariņas, un kā viņa ēda XXIV NODAĻA Kā, karalienei klātesot, turnīra veidā sarīkoja jautru balli 4 XXV NODAĻA Kā cīnījās trīsdesmit divi balles dalībnieki XXVI NODAĻA Kā mēs sasniedzām Odosas salu, kur ceļi iet uz priekšu XXVII NODAĻA. Kā mēs nonācām Sandaļu salā, un šis tas par brāļu dungotāju ordeni XXVIII NODAĻA. Kā Panurgs, izprašņādams kadu brāli dungolaju, saņēma tikai vienzilbigas atbildes XXIX NODAĻA Kā Epistemons izteica savu nepatiku par gavēņa iestādījumu XXX NODAĻA Kā mēs apmeklējām Atlasa zemi XXXI NODAĻA. Ka mēs Atlasa zemē redzējām Baumu vīru, kam bija liecinieku skola XXXII NODAĻA Kā mēs atradām Laternu zemi XXXIII NODAĻA. Ka mēs iebraucām lihnobiešu102 ostā un nokāpām Laternu zemē XXXIV NODAĻA Kā mēs sasniedzām Pudeles orākulu XXXV NODAĻA. Kā ceļā uz Pudeles templi mēs nokāpām pazemē, un kāpēc Sinona ir pirmā pilsēta pasaulē XXXVI NODAĻA Kā mēs devāmies lejup pa kvadrātveida pakāpieniem, un cik briesmīgi nobijās Panurgs XXXVII NODAĻA Kā tempļa durvis brīnišķīgā veidā pašas no sevis atdarījās XXXVIII NODAĻA Tempļa brīnišķīgā mozaīkas grīda XXXIX NODAĻA. Kā tempļa sienu mozaīkas rotājumā bija attēlota kauja, kurā Bakhs uzvar indiešus XL NODAĻA. Kā sienas mozaikā bija attēlota kauja un krietnā Bakha uzbrukums indiešiem XLI NODAĻA. Kā brīnišķīgā lampa apgaismoja templi XLII NODAĻA. Kā augsta priesteriene Bakbuka mums parādīja templī brīnišķīgu avotu XLIII NODAĻA. Kā avola ūdens garšoja pēc vīna atkarībā no dzērāju iedomas XLIV NODAĻA. Kā Bakbuka ietērpa Panurgu, lai viņš dzirdētu Pudeli runājam XLV NODAĻA. Kā augstā priesteriene Bakbuka stādīja Panurgu priekšā Dievišķīgajai Pudelei XLVI NODAĻA Kā Bakbuka izskaidroja Pudeles vārdu XLVII nodaĻa. Ka Panurgs un viņa biedri nonaca poētiska ekstāze un sāka dzejot XLVIII nodaĻa. Kā mes atvadījamies no Bakbukas un šķīrāmies no Dievišķīgās Pudeles orākula KOMENTĀRI PIEKTAJAI GRĀMATAI PERSONU SARAKSTS SATURS
  • ← Prev
  • Back
  • Next →
  • ← Prev
  • Back
  • Next →

Chief Librarian: Las Zenow <zenow@riseup.net>
Fork the source code from gitlab.

This is a mirror of the Tor onion service:
http://kx5thpx2olielkihfyo4jgjqfb7zx7wxr3sd4xzt26ochei4m6f7tayd.onion